Šogad festivālā “Zelta maska Latvijā” piedāvās deviņas Krievijā tapušas izrādes 0
Šogad festivālā “Zelta maska Latvijā” piedāvās deviņas izrādes, kuras īpaši izcēlusi Krievijas nacionālās teātra balvas “Zelta Maska” žūrija un festivāla ekspertu padome, ceturtdien preses konferencē sacīja festivāla vadītāja Jūlija Ločmele.
Kā ierasts festivāls “Zelta maska Latvijā” norisināsies trīs pilsētās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā.
Pēc Ločmeles teiktā, festivāla galvenais notikums būs Krievijas Lielā teātra viesizrādes, jo šī teātra baleta trupa Latvijā nav uzstājusies kopš 1980.gada. Uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves 8.oktobrī un 9.oktobrī varēs redzēt šīs trupas baletu “Spītnieces savaldīšana” ar Dmitrija Šostakoviča mūziku.
Tāpat festivāla programmā iekļauts Latvijas režisora Alvja Hermaņa debijas iestudējums Krievijā “Šukšina stāsti”, kurš, pēc Hermaņa domām, izcili iederas Latvijas neatkarības svinību programmā. Šo izrādi 12.decembrī varēs redzēt uz Dailes teātra skatuves.
Festivāla programma piedāvās arī trīs nesen tapušas izrādes, tostarp Sofokla “Valdnieks Edips”, kas ir Vahtangova Maskavas akadēmiskā teātra un Grieķijas Nacionālā teātra kopdarbs. Rīgā izrādi varēs redzēt 10.oktobrī Dailes teātrī.
Tāpat programmā iekļautas tādas nesen tapušas izrādes kā Tadeuša Slobodzjaneka “Mūsu klase”, kas Rīgā tiks izrādīta 11.oktobrī, Ventspilī – 14.oktobrī, bet Liepājā – 16.oktobrī, kā arī Majakovska Maskavas Akdēmiskā teātra izrāde “Vīrs, kurš noturēja savu sievu par cepuri”, kuru 15.oktobrī varēs redzēt Ventspilī, bet 17.oktobrī – Liepājā.
Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš sacīja, ka redzēt festivāla “Zelta maska Latvijā” izrādes ir ļoti svarīgi gan teātra studentiem, gan pedagogiem, gan citiem teātra cienītājiem, jo izvēlētās izrādes no Krievijas esot ļoti interesantas un atšķirīgas, turklāt citas valsts kultūru baudīt, viņaprāt, ir ļoti lietderīgi.
Festivāla izrāžu biļetes iespējams iegādāties no šodienas visu teātru kasēs un “Biļešu paradīzē”.
“Zelta maskas Latvijā” norisi atbalsta Latvijas un Krievijas Kultūras ministrijas, abu valstu vēstniecības, Valsts Kultūrkapitāla fonds, kā arī Rīgas, Liepājas un Ventspils domes, kā arī Rīgas Brīvostas pārvalde.
