Šogad ērču aktivitāte Latvijā ir diezgan zema 0
Šogad ērču aktivitāte Latvijā, salīdzinot ar citiem gadiem, ir diezgan zema, aģentūrai BNS pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Antra Bormane. SPKC novēroja, ka pavasarī bija ērču aktivitātes pacēlums, bet jūnijā un jūlijā aktivitāte ievērojami samazinājusies.
Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos ar ērču encefalītu saslimuši 76 cilvēki, tostarp Kurzemē reģistrēti 22 gadījumi, Latgalē – deviņi, Rīgā – 17, Vidzemē – 20, bet Zemgalē – 8. Sešos saslimšanas gadījumos cilvēki dzēruši nepasterizētu kazas pienu no piemājas saimniecības. Aptuveni 36% gadījumu slimības bijušas vieglākā – drudža forma, bet pārējos gadījumos novērota vidēji smagā – meningīta forma. Vienā gadījumā reģistrēta arī smagākā šīs slimības forma – meningoencefalīts.
Savukārt ar Laima slimību šogad inficējušies 76 cilvēki, no tiem Kurzemē reģistrēti 42, Latgalē – 23, Rīgā – 50, Vidzemē – 27 un Zemgalē – 16.
Vēl no piesūkušajām ērcēm iespējams saslimt ar ērlihiozi, ar šo slimību inficēti seši cilvēki.
Kopumā šī gada pirmajā pusē saslimšanas gadījumu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem, ir samazinājies. SPKC to skaidro ar ērču aktivitātes īpatnībām ieilgušā ziemas perioda dēļ, kā arī ar to, ka cilvēki ir izglītotāki par ērču pārnestajām infekcijām.
Pēdējos divos gados Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudītajās ērcēs ar infekcijas pārnēsātāju skaits bija salīdzinoši zems.
Šogad uz ērču encefalīta vīrusa pārbaudītas 337 ērcēm, no kuriem tikai sešas bija inficētas. Trīs pozitīvie paraugi konstatēti Madonas apkārtnes mežos, divi – Babītes mežniecībā, bet viens – Lapmežciemā.
SPKC aicina cilvēkus būt piesardzīgiem ne tikai mežos, bet arī neappļautās, nekoptās pļavās un krūmājos.
Par efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ērču daudzumu apkārtēja vidē, mediķi iesaka regulāri kopt pagalmus un pļaut zāli, tāpat jācērt krūmi un jāgrābj lapas. Vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, jākaisa skaidas vai grants. Ja iespējams, atpūtas zonas un bērnu rotaļu laukumu jāierīko atvērtā, saulainā vietā, nevis pagalma nomalē, zem koka vai pie krūmiem.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, tāpēc, lai neinficētos ar Laima slimību un ērlihiozi, pirms došanās brīvā dabā ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces var labi saskatīt. Dodoties mežā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Tāpat jālieto aizsardzības līdzekļi pret ērcēm.
Pārnākot mājās, SPKC aicina rūpīgi pārbaudīt, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.
Visbiežāk ērces piesūcas padusēs, ausu apvidū, ap nabu, paceles bedrītēs, matos, ap jostasvietu un cirkšņos.
Ja ērce piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Vislabāk to uzticēt ārstniecības personai, tomēr gadījumos, kad tas nav iespējams, ieteicams pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficēt vietu, kur tā piesūkusies. Pēc tam ar pinceti ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk snuķītim un, cenšoties nesaspiest, tā lēni jāizceļ ar vienmērīgu un rotējošu kustību.
Ērces izvilkšanai var izmantot diega cilpu – to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem. Lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, bet, ja to nav, jādezinficē rokas pirms un pēc manipulācijas, norāda ārsti.
