Starptautiskie pārvadājumi 70
Asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš, lūgts piedalīties sarunā par akcīzes nodokļa izmaiņām, ar smaidu uztver un turpina manu “sunisko” novēlējumu. “Nu ko varu teikt – suņi rej, karavāna iet tālāk. Mēs braucām pa visu Eiropu, mēs brauksim arī turpmāk. Mūsu darba specifika ļauj veikt dažādus stratēģiskus degvielas uzpildes manevrus. Mūs neskar akcīze Igaunijā, kura jau ir augstāka nekā Latvijā un augšot vēl. Mēs izmantosim zemāku nodokli un dīzeļdegvielas cenu citās Eiropas valstīs. Skaidrs, ka tas rada zaudējumus (precīzāk – samazina peļņu) degvielas tirgotājiem Latvijā. Šī problēma pastāv visā Eiropā. Pat krasāka nekā mūsu reģionā. Paskatieties, piemēram, dīzeļa akcīzes nodokļa atšķirības kontinenta dienvidos. Itālija – 0,6, Spānija – 0,33… Pastāv (dažās valstīs jau darbojas) tikai viens paņēmiens, kā šo problēmu risināt. Valsts var Latvijas komercpārvadātājam, kurš tankojies šeit, nevis Lietuvā vai Polijā, atmaksāt nodokļa starpību, tā zināmā mērā negodīgu konkurenci nodokļu jomā mazinot.”
Vai iegūsim gaidīto?
Skaidrs, ka akcīzes nodoklis degvielai bija, ir un būs (nākamais solis paredzēts 2019./20. gadu mijā) jāpaaugstina. Var riet, var smilkstēt, bet tas ir vienīgais taisnīgais, objektīvais veids, kā papildināt valsts ceļu uzturēšanai nepieciešamās finanses. Kurš vairāk lej, tas vairāk brauc, tas vairāk kopējā katlā (autoceļu fonds) iegulda. Problēma viena, jau iepriekš iezīmēta. Es (tu, jūs) varam, jauno cenu spiesti, savu pārvietošanos minimalizēt. Tā jau dara (pāriet uz darbu attālināti, mājās) daudzi. Ne tikai privātpersonas. Arī lielas tā saukto dienesta auto saimniecības.
Zigmārs Krūmiņš, VAS “Latvijas valsts ceļi” administratīvās daļas vadītājs, piemēram, stāsta, ka ikgadējais uzņēmuma energoaudits jau trešo gadu fiksē šāda transporta patēriņa kritumu par tiem pašiem 3 – 5 procentiem, par kuriem kāpj degvielas cena. Līdzīgu ainu savā saimniecībā redz “Valsts mežu” Jānis Bite. Ja tā – gaidītais akcīzes ieņēmumu kāpums izpaliks.
Un, ja arī optimistiskās prognozes (plus 30 – 40 miljoni eiro gadā) piepildīsies, vai tie nonāks ceļu fondā?
“Latvijas ceļu būvētāja” (LCB) prezidents Andris Bērziņš saka: “Saeima beidzot ir spērusi mazu pussolīti normālas ceļu būves nozares finansēšanas virzienā. Proti, parlaments ir atbalstījis bijušā satiksmes ministra, deputāta Anrija Matīsa ierosinājumu un uzdevis valdībai līdz nākamā gada 1. jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai valsts budžeta programmai ceļiem. Nozarei paredzēts pakāpeniski novirzīt 80 procentus no iekasētā akcīzes nodokļa degvielai.
Diemžēl Saeimai ir piemirsies skaidri un precīzi norādīt, kad tieši nozarei jāsaņem šie 80 procenti degvielas akcīzes nodokļa: valdībai ir dota iespēja sastādīt grafiku gan līdz 2025., gan 2225. gadam… Pēdējos 10 gadus tā vienmēr ir izmantojusi iespēju reāla finansējuma piešķiršanu atlikt uz iespējami attālāku nākotni. Tāda tradīcija.
Tomēr LCB pauž cerību, ka šoreiz viss būs citādi, ka ceļiem tik nepieciešamais finansējums tiks piešķirts jau 2020. gadā, kad visi ES fondi būs beigušies, un ka tas tiks paziņots nekavējoties, lai lēmēji varētu noteikt, kurus ceļus rekonstruēt, bet projektētāji uzprojektēt un pasūtītāji darbus izsolīt.”
Pievienojos ceļu būvētāju perspektīvajam optimismam. Un jaunā gada rītā cenšos neriet, “Nestes” interneta lapā ieraudzījis, ka Rīgas lētākajā (Kurzemes prospekts) uzpildes stacijā pērno 1,10 par litru 95. benzīnam nomainījis 1,148, dīzelim attiecīgi ir 1,058 veco 1,02 vietā. Karavāna iet tālāk…
