Šogad darba vietās dzīvību zaudējuši jau 42 cilvēki, no kuriem trīs nogalināti 1
Šogad darba vietās gājuši bojā jau 42 cilvēki, tostarp 37 vīrieši un piecas sievietes. 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos tā turpinās, informē Valsts darba inspekcijā (VDI).
Salīdzinājumam pērn līdz septembra beigām Latvijā konstatēti 17 letāli nelaimes gadījumi darbā. Pagājušajā gadā kopumā dzīvību darba vietā zaudēja 29 cilvēki, informē VDI.
No šogad izmeklētajiem 17 nelaimes gadījumiem sešos traģēdijas cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi. Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi.
Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju.
Visvairāk cilvēki miruši ceļu satiksmes negadījumos – kopumā deviņi. Salīdzinājumam pērn, pildot darba pienākumus, dzīvību avārijās uz ceļa zaudēja trīs cilvēki. Tāpat liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē – tranšeju būvdarbos ir gājuši bojā četri darbinieki, pērn neviens.
Darba vidē joprojām pastāv arī uzbrukuma draudi – darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, bet pērn – divi. Arī mežistrādē šogad ir mirušie – aizzāģēti koki krituši virsū un dzēsuši triju cilvēku dzīvības. Pērn šādu gadījumu nebija.
Statistikas dati rāda, ka vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi. Liela daļa bojāgājušo darbinieku bija pusmūža vecumā vai pēc tā. Proti, vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem mira 13 cilvēki, vecuma grupā no 55 gadiem līdz 64 gadiem 12 cilvēki.
VDI skaidro, ka darbinieki vairāk uzticas savai intuīcijai un pieredzei, nevis ievēro drošus darba paņēmienus un darba aizsardzības prasības. Iespējams, ka nāves iemesli minētajā vecumā ir savu spēju apjaust un adekvāti novērtēt riskus pārvērtēšana.
Inspekcija aktīvi strādā, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darbā līdz minimumam. Tiek veiktas pārbaudes, organizēti darba aizsardzības semināri, veidoti informatīvie materiāli, kā arī digitāli instrumenti uzņēmuma risku novērtēšana. Kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem VDI izmanto iekārtu un objektu apturēšanu – lai atsāktu darbu, darba devējiem ir jānovērš bīstamība.
VDI uzsver, ka nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes gadījumus.
Inspekcijā uzsver, ka paraksts darba aizsardzības instrukciju žurnālā nedrīkst būt tikai formalitāte, tam ir jābūt zināšanu apliecinājumam un kompetencei par iespējamajiem riskiem brīžos, kad drošības prasības ir nepieciešamas.
VDI aicina darbiniekus par nedrošu darba vidi neklusēt, vispirms problēmas risinājums jāmēģina atrast kopā ar darba devēju. Ja risinājums netiek rasts, tad jāziņo VDI . Arī darba devēji tiek aicināti rūpēties par drošu un veselīgu darba vidi.
