Šoferīt, neguli pie stūres! Miegainība un nogurums nav viens un tas pats 0
Lai pievērstu autovadītāju uzmanību miegainībai pie stūres, kas var apdraudēt ne tikai paša, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību, Ceļu satiksmes drošības direkcija februāra beigās uzsākusi akciju “Apstājies, pirms atslēdzies!”. Saskaņā ar Valsts policijas datiem, pērn iemigšana pie stūres izraisījusi ap trīsdesmit avārijas, lai gan, pēc ekspertu domām, to patiesais skaitlis varētu būt krietni vien lielāks.
Neizgulētā miega parāds
“Ikdienā bieži vien miegainību jauc ar nogurumu, taču tās ir divas dažādas lietas. Var just nogurumu no intensīva darba, tomēr tas nenozīmē, ka jau no rīta vai dienā nāks miegs. Turpretī, ja kādu laiku neesam pietiekami izgulējušies, uzkrājas miega parāds. Ja šī vajadzība netiek apmierināta, acis var aizkrist ciet visnepiemērotākajā brīdī, piemēram, strādājot gaterī vai pie darbgalda, stūrējot personisko automašīnu vai sabiedrisko transporta līdzekli, un sekas var būt neprognozējamas,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds.
Miegainība var pieaugt arī tad, ja esam gulējuši pietiekami ilgi, bet miegs nav bijis kvalitatīvs, piemēram, sliktas miega higiēnas vai slimības dēļ. Lai gan miegainību izmērīt ir daudz grūtāk nekā pulsu vai asinsspiedienu, tomēr ar speciālas aparatūras palīdzību ir iespējams pārbaudīt organisma funkcijas, kuras netiešā veidā par to liecina, piemēram, acu zīlīšu reakcija.
Pirms dažiem gadiem Leons Blumfelds kopā ar kolēģiem brauca uz dažādām Latvijas vietām, piedāvājot garāmbraucošajiem šoferiem veikt miegainības mērījumu un atbildēt uz jautājumiem. Uzliekot īpašas brilles un vienpadsmit minūtes pavadot pilnīgā tumsā un klusumā, vairāk nekā 800 autovadītājiem tika izmērīts miegainības līmenis.
“Mērījumus veicām tikai pa dienu, kad, sēžot pie stūres, nevienam nevajadzētu justies miegainam. Atklājām, ka katrs astotais devītais šoferis, kas brauc pa Latvijas ceļiem, ir ar augstu miegainības līmeni. Kad salīdzinājām viņu pašu vērtējumu ar objektīvo mērījumu rezultātiem, lielai daļai šoferu tie būtiski atšķīrās. Tas nozīmē, ka pašam miegainību novērtēt ir ļoti grūti,” stāsta profesors. “Vieglāk to izdarīt tad, ja neizgulēšanās ir epizodiska, piemēram, ballītes vai nakts dežūras dēļ. Tad nākamajā rītā grūti piecelties, cilvēks pa dienu jūtas miegains un skaidri to apzinās. Taču liela daļa cilvēku ir hroniski neizgulējušies, tādēļ katru dienu ir miegaini. Viņi paši to nesaprot, jo trūkst atskaites punkta – kā ir tad, kad esi izgulējies un mundrs.”
Bīstamais sekundes miegs
Pētījuma laikā šoferus izvaicāja arī par tā saucamo sekundes miegu, kad uz divām trim vai pat divdesmit sekundēm acis aizkrīt ciet pret paša gribu. Profesors norāda, ka sekundes miega sākumu cilvēki parasti paši nepamana, piefiksē tikai pamošanās brīdi. Tas nozīmē, ka šoferis nobrauc krietnu ceļa gabalu, nekontrolējot situāciju. “Sekundes miega iespaidā notikušās avārijas parasti ir ļoti smagas, jo vadītājs nevar veikt darbības, kas ļautu no tās izvairīties vai vismaz mazināt sekas, piemēram, bremzēt vai griezt stūri sāņus. Zināms, ka bieži vien avārijas notiek tieši pamošanās brīdī, jo šoferis nespēj tik ātri atgriezties realitātē un skaidri novērtēt situāciju,” stāsta Leons Blumfelds. Pētījums parādīja, ka sekundes miegu pēdējā gada laikā piedzīvojuši apmēram 34,6% aptaujāto Latvijas autovadītāju. Arī mērījuma laikā daļa šoferu piedzīvoja sekundes miegu, daži pat 5 – 10 reizes.
Par augstu miegainības līmeni liecina tas, ka nav iespējams atcerēties, kā nobraukts pēdējais ceļa posms. Daļa no miegainības pazīmēm pamanāmas arī vērīgam līdzbraucējam: pirmkārt, šofera skatiens neseko ceļa zīmēm, mērierīcēm vai apkārtnei, bet it kā vērsts vienā punktā, tukšumā. Otrkārt, izmaiņas braukšanas stilā, viņš biežāk pieļauj nelielas kļūdas, retāk vai novēloti tās koriģē, piemēram, palaiž garām nobrauktuvi. Treškārt, var parādīties nervozitāte, sūdzības par salšanu, grūtības noturēt acis vaļā, graušanas sajūta acīs un vēlme tās paberzēt, kas liecina par cīņu ar miegainību.
Kā atbrīvoties no miegainības
Pētījuma laikā noskaidroja arī to, kā šoferīši cīnās ar miegainību. Izrādījās, ka lielākā daļa no viņiem atver logu, noregulē klimata kontroli uz zemāku temperatūru salonā, pagriež skaļāk radio, rada sev diskomfortu, piemēram, ie-kniebjot. Topā ir arī stimulējošie dzērieni, sākot ar kafiju un beidzot ar enerģijas dzērieniem.
“Miegainība ir organisma signāls, ka vajag izgulēties, tādēļ visi tā saucamie pretmiega līdzekļi ir ar ļoti niecīgu efektu un palīdz tikai īsu brīdi. Tie nenovērš galveno problēmu – organisma nepieciešamību pēc miega. Arī izsalkuma sajūtu taču neremdinās kniebšana vai loga atvēršana,” atklāj Leons Blumfelds.
Kāda tad ir pareiza rīcība? Pirmkārt, pirmajā piemērotā vietā vajag nobraukt malā un apstāties, arī tad, ja līdz galamērķim palikuši nieka pārdesmit kilometri. Otrkārt, ērtāk iekārtoties sēdeklī un pagulēt ne ilgāk par 15 – 20 minūtēm. Lai nenogulētu ilgāk par vēlamo laiku, viedtālrunī var uzstādīt modinātāju. Pēc divdesmit minūtēm iestāsies tā saucamā dziļā miega fāze, kad pamosties un vadīt automašīnu būs visai grūti.
Pēc pamošanās jāizkāpj no auto, mazliet jāizkustas un tad var braukt tālāk. Kombinācijā ar miega brīdi ļoti labi darbojas arī kafija. Viens no variantiem – iedzert pusi krūzes pirms iemigšanas, jo kofeīna iedarbība parādīsies tikai pēc 20 minūtēm, bet otru pusi – pēc pamošanās. Tad mundrums saglabāsies zināmu laiku, bet, braucot tālākus ceļa gabalus, šo paņēmienu var atkārtot. Pirmajā reizē var arī neizdoties iemigt uz tik īsu brīdi, bet profesors teic, ka ar laiku šo paņēmienu var iemācīties.
Miegainības pētījuma rezultāti
Augsts iemigšanas risks ir šoferiem vecuma grupā no 18 līdz 40 gadiem.
Kravas automašīnu vadītājiem tas konstatēts ievērojami biežāk (20,5%) nekā vieglo automašīnu vadītājiem (11,2%).
No plkst. 15 līdz 18 augsts iemigšanas risks vērojams 1,7 reizes biežāk nekā laikā no plkst. 9 līdz 15.
Aptauja rāda, ka ievērojami paaugstinātu risku iemigt pie stūres pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi piedzīvojuši 63,5%, reizi mēnesi – 22,5%, bet katru nedēļu – 6,9% autovadītāju.
Reālu sekundes miegu pie stūres pēdējā gada laikā piedzīvojuši 34,6% autovadītāju.
Darbs maiņās būtiski paaugstina miegainību pie stūres.
