Tagad pati jūtos kā noziedzniece. Kafejnīcas darbinieces pamana kukuļa došanu policijai un ieraksta feisbukā 24
Bijušais jūrnieks un tagadējais, kā pats sevi sauc, bitenieks amatieris Andris no Zirņu pagasta 2016. gada 10. augustā ar savu busiņu “Opel Movano”, kā ierasts, iegriezās Skrundas kafejnīcā “Jumis” paēst pusdienas. Tūlīt aiz viņa piestāja ceļu policijas automobilis iedegtām bākugunīm, un policisti palūdza uzrādīt dokumentus. Autovadītājs gan neko sliktu nebija izdarījis. Tomēr policijas redzeslokā viņš bija nonācis. Andris nevarēja ne iedomāties, ka nomainīta telefona numura dēļ iekulsies tādās nepatikšanās, kas izvērsās gandrīz divu gadu garumā un nav vēl beigušās. Arī kafejnīcas “Jumis” darbinieces nebija iedomājušās, kā pavērsīsies lieta ar notikumu, kuras liecinieces viņas bija.
Nederīga polise
Šobrīd Kurzemes rajona tiesā Kuldīgā notiek tiesvedība pret ceļu policistu Ediju Tomašu, kurš apsūdzēts par kukuļņemšanu pēc Krimināllikuma 320. panta otrās daļas. Jaunajam vīrietim draud sods līdz pat astoņiem gadiem cietumā. Arī pret Andri bija ierosināts kriminālprocess par kukuļdošanu, taču tas tika izbeigts – acīmredzot apmaiņā pret liecībām pret policistu. Kaut arī liecībās, pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā no šajā lietā iesaistītiem dzirdamas dažas neprecizitātes, tās nešķiet būtiskas. Galvenais: policists nepiekrīt, ka būtu vainīgs, un apgalvo, ka naudu nav ņēmis. Bet bitenieks teic, ka ir devis kukuli un policists to paņēmis, notikušo redzējušas vismaz trīs kafejnīcas virtuves strādnieces. Neviens gan no lietā iesaistītajiem nejūtas laimīgs, ka jāiet uz tiesu.
Tātad – kāpēc 2016. gada 10. augustā policisti Skrundā izrādīja interesi par Andri? No lietas materiāliem izriet, ka policisti uz Rīgas–Liepājas šosejas no sava automobiļa datora pamanījuši, ka bitenieka vadītajam opelim beigusies obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Autovadītājs gan to mēģinājis apstrīdēt, sakot, ka neesot saņēmis kā parasti īsziņu par to, ka polises termiņš tuvojas beigām. Policists vēlreiz pārbaudījis un parādījis savā telefonā vai kādā citā ierīcē autovadītājam, ka polises nav jau kādu nedēļu. (Kā vēlāk bitenieks sapratis, īsziņa par civiltiesiskās apdrošināšanas beigšanos viņam bija nosūtīta uz iepriekšējo telefona numuru, tāpēc viņš to nebija redzējis.)
“Policists nosauca oficiālo sodu, laikam 85 eiro. Es uzprasīju, vai ar 40 eiro segsies. Jā, segsies, policists atbildēja,” tiesā liecināja Andris. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš teicis, ka policists licis ielikt naudu kādā dokumentā, pēc tam aizgājis apkārt automašīnai. Šīs liecības viņš apstiprināja arī tiesā.
Prokurors Juris Siders tiesā vaicāja: – Kāpēc prasījāt? Kad iziesim koridorā, varbūt arī man ko līdzīgu prasīsiet?
Andris: – Es jau no Marsa neesmu atlidojis. Tāda ir sistēma.
Prokurors: – Policista uzvedība jau liecināja, ka viņš grib kaut ko saņemt?
Andris: – Piekrītu.
Prokurors: – Kas notika tālāk?
Andris: – Sēžot mašīnā, paņēmu divas 20 eiro banknotes, salocīju un ieliku piezīmju papīrā, kas banknotes gan pilnībā nenosedza. Policists paņēma un pabrīdināja, lai apdrošinu automobili, un aizgāja. Viņi aizbrauca, bet es aizgāju ēst pusdienas. Kafejnīcas personāls sāka smieties: “Mēs visu redzējām!” Izrādās, viņu virtuves logi no iekšpuses ir caurredzami, bet no ārpuses neko nevar redzēt, kas notiek kafejnīcas virtuvē.
Prokurors: – Vai jums nebija interese ziņot par policista kukuļņemšanu?
Andris: – Nē.
