Sola būt visu londoniešu mērs 4
Pēc uzvaras Hans paziņoja, ka Leiboristu partija var uzvarēt vēlēšanās tikai tad, ja tā spēs sniegties tālāk par partijas aktīvistu darbības ietvariem, raksta avīze “The Observer”. “Partijas iekšējie ķīviņi nozīmē maz vai neko vēlētāju vairākumam,” Hans uzsvēra, stājoties amatā un solot būt “visu londoniešu mērs un vadīt visatklātāko, iesaistītāko un pieejamāko pašvaldību, kādu Londona jebkad pieredzējusi”. Viņš asi kritizēja konservatīvo kandidāta Zaka Goldsmita un premjera Deivida Kemerona kampaņas taktiku par tajā izmantotajām “bailēm un mājieniem, lai sanaidotu dažādas etniskās un reliģiskās grupas”. Analītiķi atzīmē, ka Hans netieši kritizējis arī Leiboristu partijas līderi Džeremiju Korbinu, kura galēji kreisā nostāja ir atstūmusi no leiboristiem daļu ilggadējo atbalstītāju. Britānijas pašvaldībās ir daudz deputātu musulmaņu, atzīmē raidsabiedrība “BBC”. Parlamenta pārstāvju palātā, kur ir 650 deputātu, 13 likumdevēji ir musulmaņi, veidojot divus procentus no kopskaita. Britānijā dzīvo aptuveni trīs miljoni musulmaņu, kas ir aptuveni četri procenti no iedzīvotāju kopskaita. Hans ir Britānijas parlamenta deputāts kopš 2005. gada, pārstāvot Tūtingas rajonu Londonas dienvidos. Pirms kļūt par likumdevēju, viņš vairākus gadus bija Tūtingas pašvaldības juridiskais padomnieks, palīdzot atrisināt daudz sarežģītu etniskas un reliģiskas ievirzes konfliktu. Pat viņa politiskajiem pretiniekiem nācies atzīt Hana izklāstīto juridisko argumentu pamatotību, atzīmē laikraksts “The Guardian”. “Es gribu, lai visiem londoniešiem būtu tādas pašas iespējas, kādas mūsu pilsēta deva man: māja, ko viņi var atļauties, kvalificēts darbs ar pienācīgu algu, pieejama un moderna transporta sistēma un droša un tīra vide,” teikts Hana priekšvēlēšanu manifestā, kur atslēgas vārdi ir iecietība, atklātība un sociālais taisnīgums. Būtu labi, ja jaunais pilsētas galva spētu veidot pārticības tiltus arī ar pārējo Britāniju, atzīmē žurnāls “The Economist”.
Apņēmīgs mērķu īstenošanā
Hans dzimis 1970. gadā Londonā pakistāniešu imigrantu ģimenē, kurā bija astoņi bērni. Viņa tēvs bija autobusa šoferis, bet māte šuvēja. Kopš agras jaunības viņš apliecinājis apņēmību tikt galā ar dzīves izaicinājumiem, lai īstenotu savus mērķus, atzīmē “BBC”. Līdz 20 gadu vecumam viņš dzīvoja kopā ar vecākiem mājā, kur kuplā ģimene tikko varēja apgriezties. Viņa tēvs, autobusa šoferis ar 25 gadu stāžu, bija arodbiedrības biedrs un saņēma labu algu, bet māte, kas strādāja par šuvēju mājās, nebija arodbiedrībā un saņēma niecīgu algu. Hans atceras, ka agrīnie iespaidi par darba dzīvi ir veidojuši viņa ticību arodbiedrību kustībai. Pēc uzvaras Londonas mēra vēlēšanās viņš atzīmēja, ka arodbiedrību biedru atbalsts viņa kandidatūrai palīdzēja gūt panākumus. Vēl vidusskolā 15 gadu vecumā viņš iestājās Leiboristu partijā. Viņš mācījās labi un atrada laiku arī sportam – futbolam, boksam un kriketam. Viņa skolas direktors bija pirmais musulmanis šādā amatā Apvienotajā Karalistē, liekot Hanam apzināties, ka ādas krāsa vai izcelsme nav šķērslis, lai kaut ko panāktu dzīvē. Viņš atceras tēva teikto, ka musulmanim, ja viņš redz netaisnību, ir pienākums censties to labot. Sākotnēji viņš domāja kļūt par zobārstu, bet lektors augstskolā ieteica tieslietas, jo Hans vienmēr strīdējās, cenšoties atklāt problēmu cēloņus. Ziemeļlondonas universitātes tieslietu fakultātē viņš ieguva bakalaura grādu ar specializāciju cilvēktiesībās. Savu nākamo sievu Sadiju, kas arī ir juriste, viņš satika studiju laikā. Ģimenē aug divas meitas.
