Prot rast kopīgu valodu 4
Hans nebija leiboristu kandidātu saraksta galvgalī Londonas mēra amatam, taču spēja uzvarēt. Viņš ieturēja pauzi pēc leiboristu zaudējuma parlamenta vēlēšanās pērn un tad enerģiski iesaistījās kampaņā. Viņa uzvaras pamatā ir prasme uzrunāt un atrast kopīgu valodu ar dažādu sociālo slāņu un ideoloģiskās pārliecības cilvēkiem pilsētā, kur aptuveni katrs astotais iedzīvotājs ir musulmanis. Britu mediji atzīmē, ka kampaņas laikā Hans neslēpa savu reliģisko piederību. Pēc iecelšanas padomnieku grupā, kas dod padomus karalienei, viņš lūdza atļauju dot zvērestu pie Korāna, nevis Bībeles. Kādā priekšvēlēšanu saietā Hans savā raksturojumā uzskaitījis virkni līdzāspastāvošu identitāšu: “Es esmu londonietis, eiropietis, brits, anglis, islāmticīgais, aziātu izcelsmes, pakistāniešu mantojuma, tēvs, vīrs. Mēs ne tikai paciešam viens otru Londonā, mēs cienām viens otru,” teica Hans. Viņš centās mazināt kritiku par to, ka esot apliecinājis sliktas spriešanas spējas, parādoties sabiedrībā kopā ar cilvēkiem, kas pauduši ekstrēmiskus uzskatus. “Es būšu britu musulmanis, kas izvērsīs cīņu pret ekstrēmistiem,” apgalvoja Hans.
Konservatīvo kandidāts izgāžas
Zaka Goldsmita mēģinājumi kompromitēt Hana kandidatūru ar islāmistu veiktajiem teroraktiem Londonā 2005. gadā bija neveiksmīgi. Analītiķi atzīmē, ka Londonā etnisko minoritāšu integrācija pilsoniskajā sabiedrībā, politikā un uzņēmējdarbībā norit veiksmīgāk nekā citviet Eiropā, un paredz, ka nākamajos desmit gados kāda no lielākajām partijām par līderi varētu izraudzīt ne baltās rases pārstāvi. Konservatīvo partijas pārstāvji Londonas pašvaldībā uzskata, ka Goldsmita kampaņa nodarījusi nopietnu kaitējumu un iedragājusi partijas centienus veidot tiltus ar vietējo musulmaņu kopienu. Hans atzīmējis, ka nav pirmais musulmanis, kas ieņēmis augstu amatu Britānijā, norādot uz Sadžidu Džavidu, kurš ir Konservatīvo partijas sekretārs uzņēmējdarbības jomā. Hana līdzšinējais kolēģis, parlamenta deputāts no Leiboristu partijas Tulips Sidiks, arī musulmanis, uzskata, ka Hans ir “labs paraugs daudzu iemeslu dēļ: viņš pārstāv etnisko minoritāti ar strādnieku šķiras izcelsmi, nav mācījies elitārās skolās, uzaudzis pašvaldības miteklī, ievēro islāma paražas, bijis svētceļojumā Mekā”. “Skatoties uz viņu, es nedomāju par viņu kā musulmani, bet kā leiboristu, londonieti, ambiciozu cilvēku,” teica Sidiks.
Divus mēnešus pēc tam, kad Hans bija kļuvis par parlamenta deputātu, 2005. gada jūlijā Londonas metro un autobusā islāmistu pašnāvnieki sarīkoja četrus sprādzienus, kuros gāja boja 56 cilvēki un simtiem tika ievainoti. Trīs no teroristiem bija Britānijā dzimuši Pakistānas imigrantu dēli, bet ceturtais dzimis Jamaikā. Uzrunā parlamentā Hans paziņoja, ka jūtas “lepns par visu ticību, rasu un sociālās izcelsmes drosmīgajiem londoniešiem, kas turpināja ikdienas darbus un neļāva noziedzniekiem izjaukt mūsu dzīvi”. Pēc vairākiem gadiem intervijā laikrakstā “The Guardian” viņš atcerējās, ka bijis vīlies, ka izskanēja tik maz skaidri formulētu saprāta balsu no britu musulmaņu kopienas, jo teroraktus veica Britānijā dzimuši un skolā gājuši musulmaņi. “Tur bija dusmīgi vīri ar bārdām, taču neviens neteica: “Es jūtos ļoti labi, esot brits, esot musulmanis, esot londonietis,” teica Hans.
