Aizbrauci strādāt uz Vāciju? Samaksā 30 tūkstošus eiro! Ministrija no jaunā ārsta grib piedzīt naudu par studijām 17
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ārsts Uldis (nevēlējās publiskot savu uzvārdu; redakcijai tas ir zināms), kurš nu jau piekto gadu strādā Vācijā, turpina cīnīties ar Veselības ministriju, lai tā precīzi un godīgi aprēķina, cik liela naudas summa viņam ir jāapmaksā par rezidentūras studijām, jo viņš nav trīs gadus pēc tām strādājis Latvijā, kā to paredz likums. Tajā laikā, kad viņš bija rezidents, tiem, kas rezidentūrā mācījās par savu naudu, par studijām bija jāmaksā trīsreiz mazāk, nekā valsts maksāja par tiem rezidentiem, kas studēja par budžeta naudu.
Šis ir galvenais strīda iemesls.
“Sasniedzot sertificēta ārsta statusu, sapratu, ka nespēju nodrošināt ģimeni, pat strādājot trijos darbos. Ar papildu darbiem sasniedzu 1200 eiro mēnesī un četru gadu laikā nebiju izmantojis nevienu atvaļinājumu,” stāsta Uldis, kurš jau piekto gadu strādā par anesteziologu reanimatologu Vācijā un tiesājas ar Latvijas Veselības ministriju (VM), kura viņam liek atmaksāt 30 tūkstošus eiro valsts budžeta naudas, kas izlietota par rezidenta apmācību laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam.
Prasība atmaksāt naudu par studijām, bet neuzrādot konkrētu naudas summu, ir ietverta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un rezidenta Ulda noslēgtajā līgumā, ja viņš pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus nenostrādās valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē. (Tagad šī prasība ir vēl stingrāka – jāstrādā tikai savā specialitātē.) Jau būdams Vācijā, viņš saņēma ministrijas paziņojumu, ka piecu gadu laikā viņam ir jāatdod atpakaļ 30 tūkstoši eiro. Jāatzīmē, ka Uldis pats ir gatavs VM samaksāt 9883 eiro – tas ir tieši tik, cik par šādām rezidentūras studijām ir maksājuši tie rezidenti, kas studējuši par savu naudu.
Taču ministrija šādam Ulda priekšlikumam nepiekrīt, kaut arī jau vairāku gadu garumā nespēj izskaidrot atšķirību summās.
Uldis noteikti būtu izpildījis līgumā ietverto prasību un strādājis Latvijā, ja vien būtu spējis pabarot savus četrus bērnus ar to naudu, ko viņam maksāja valsts kā rezidentam, kurš papildus rezidentūrai piestrādāja vēl divos darbos, un jau kā sertificētam ārstam. Sak, pats vainīgs, ka tev ir tik kupla ģimene – strādā par grašiem un sities, kā gribi! Sasniedzot sertificēta ārsta statusu, septiņus mēnešus viņš patiešām arī bija darba attiecībās ar P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, līdz konstatēja, ka nespēj nodrošināt ģimeni, pat strādājot trijos darbos.
“Aizbraukšana no Latvijas īpaši manai sievai, kura ir medmāsa, bija ļoti grūta, jo viņa ļoti gribēja strādāt savā dzimtenē. Bet ģimene mums ir pirmajā vietā, tāpēc pieņēmām lēmumu turpināt darba gaitas Vācijā, nelielā reģionālā slimnīcā. Arī šajā gadījumā izvēle bija nevis par karjeru universitātes slimnīcā, bet par labu ģimenei draudzīgā pilsētā,” pastāstīja Uldis.
Viņš labi apzinājās, ka rezidenta apmācību nauda viņam būs jāatmaksā, bet bija pārsteigts, izlasot VM vēstuli, ka naudas summa ir tik liela – 30 tūkstoši eiro.
Tā kā līgumā par rezidenta apmācību šie tūkstoši nebija norādīti, Uldis rēķinājās ar oficiālajā RSU mājas lapā internetā publicēto summu, ko par rezidentūras studijām maksā tie topošie ārsti, kuri šos izdevumus sedz no saviem personiskajiem līdzekļiem jeb par tādu cenu, kas pilnībā nosedzot studenta apmācību. Tie nepārsniedz 10 tūkstošus eiro par visu rezidentūras studiju laiku – pieciem gadiem. Tad kāpēc budžeta studentam studijas maksā trīs reizes dārgāk? Apmācības taču ir vienādas.
Arī universitāte 2018. gada 2. augusta atbildē nav varējusi Uldim izskaidrot izlietotā valsts budžeta līdzekļu apmēra pamatotību, kā arī argumentēt, kāpēc izmaksas par valsts budžeta līdzekļiem un personiskajiem līdzekļiem studējošajiem rezidentiem tik ļoti atšķiras.
RSU norādījusi, ka mācību maksa esot noteikta tā, lai tiktu segtas visas izmaksas.
Ar pieteikumu uz tiesu
Uldim nekas cits neatlika kā vērsties ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par augstskolas un viņa noslēgtā līguma izpildes pareizību. Tiesa lēma viņam par labu – Uldim augstskolai par četriem rezidentūras gadiem ir jāatmaksā 9883 eiro jeb tikpat, cik par to maksātu rezidents, kurš studē par saviem privātajiem līdzekļiem.
Te jāpiebilst, ka tiesa pat atlika lietas izskatīšanu, lai VM varētu pierādīt rezidenta studiju faktiskās izmaksas, taču ministrija nespēja pamatot pieteicēja apmācībai izlietoto finansējuma apmēru un neatsūtīja to apliecinošus dokumentus. Arī RSU nav varējusi izskaidrot Ulda apmācībām rezidentūrā it kā izlietotās valsts naudas pamatotību, kā arī argumentēt, kāpēc izmaksas par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem un par personisko naudu studējošajiem rezidentiem tik krasi atšķiras.
Taču VM nevēlējās samierināties ar pirmās instances tiesas spriedumu un to pārsūdzēja Administratīvajai apgabaltiesai.
Apgabaltiesas sprieduma aprakstošajā daļā tiek norādīti Ulda argumenti, ka pat gadījumā, ja universitāte Uldim apmācībai rezidentūrā no ministrijas saņēmusi 30 tūkstošus eiro, tad šī summa tikusi tērēta citiem mērķiem, un nav nekāda pamata to piedzīt no pieteicēja.
Uldis uzskata, ka ministrija faktiski liek maksāt viņam sodu par to, ka viņš ir atstājis Latvijas valsti.
Viņš ir pārliecināts, ka ir citi privātpersonu tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, kā panākt, lai mediķi nepamet Latviju, – un vispirms tas ir darbam atbilstošs atalgojums. Turklāt, ja Uldis būtu zinājis, ka līguma neizpildes gadījumā no viņa tiks piedzīta summa, kas trīskārt pārsniedz maksas rezidentūras studiju maksu, viņš, visticamāk, būtu izvēlējies maksas rezidentūru sev vēlamajā specialitāte – kardioloģijā. (Paskaidrošu, ka specialitāšu izvēle valsts apmaksātajā rezidentūrā bija ierobežota un viņam nebija iespējams specializēties tieši kardioloģijā, kā viņš iepriekš bija plānojis.)
Viss vienā kaudzē
Administratīvajā apgabaltiesā lietas izskatīšana tika atlikta VM dēļ, jo tā nespēja pierādīt Ulda rezidentūras studijām iztērētās faktiskās izmaksas. Ministrija iesniedza tiesai apjomīgu dokumentu klāstu, bet pati neveica saprotamu aprēķinu, lai tiesa precīzi varētu pārliecināties, kā ministrija nonākusi līdz 30 tūkstošiem eiro. Dokumentu kaudzē bija informācija par rezidentu apmācību, tur bija iekļauti aprēķini, piemēram, par ārstniecības iestāžu naudas tēriņiem konferenču zāles remontam un aizkaru iegādei, kā arī citi ar tiešo studentu apmācību nesaistīti izdevumi.
Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka Veselības ministrija ar 2018. gada 1. marta lēmumu, uzliekot Uldim par pienākumu atmaksāt 30 tūkstošus eiro, ir rīkojusies nepareizi.
Spriedums ir pamatots ar faktu, ka ministrija, aprēķinot atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru, ir vadījusies pēc ministrijas un RSU līgumos noteiktajām viena rezidenta apmācības plānotajām, nevis faktiskajām izmaksām, kas savukārt esot nosakāmas no RSU sniegtajām atskaitēm VM.
Taču, tā kā tiesa nav norādījusi, cik liela naudas summa Uldim ir jāatmaksā un RSU atskaites nav precīzas un satur arī tādas izmaksu pozīcijas, kas uz rezidentūru neattiecas, viņš ir iesniedzis kasācijas sūdzību par šo tiesas spriedumu Augstākajā tiesā, lūdzot nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. “Apgabaltiesai bija jāizšķir strīds pēc būtības un jāpasaka precīza naudas summa,” uzskata Ulda advokāts Olavs Cers.
Summa būs jāpamato
Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis norādīja, ka ministrija nepārskaitot naudu augstskolai par atsevišķu rezidentu. Nauda tiekot piešķirta, ņemot vērā kopējo rezidentu skaitu.
“Daļa rezidentu pamet studijas, kāds aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, kāds paņem akadēmisko atvaļinājumu, kāds aizbrauc projām un tad veidojas kādas finansiālas neizpildes, pārnesumi uz nākamo gadu. Iesniedzot šādas atskaites tiesai, tā pateica, ka nevar pārliecināties,” skaidroja Osis. Viņš sacīja, ka ministrija gaidot Augstākās tiesas spriedumu un, visticamāk, “mums būs jāmeklē visas rezidentūras studiju atskaites par četriem gadiem, kamēr viņš mācījās. Būs jāskaita naudas summas un jāpierāda, ka viņš ir mācījies katru mēnesi, un par to viņam būs jāmaksā.”
Osis pastāstīja, ka laikā, kad rezidentūrā studēja Uldis, par studijām piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vienam rezidentam nebija nostiprināti augstskolas un studenta līgumā, bet tagad naudas summa ir noteikta Ministru kabineta noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Viņš arī uzsvēra, ka patlaban maksas rezidentu finansējums par studijām ir tikpat liels kā rezidentiem, kuri mācās par valsts naudu. “Ministrija diezgan asi diskutēja ar RSU, ka šī atšķirība rada neizpratni, un beigās nonācām pie rezultāta,” pastāstīja Osis un piebilda, ka naudas piedzīšanai no rezidentiem nevajadzētu būt VM funkcijai, diemžēl likumā tā ir noteikts.
Divsimt lietu par naudas piedziņu
Ministrijā kopš 2016. gada esot vairāk nekā divsimt lietu par naudas piedziņu no rezidentiem. Lielākā daļa no tām notiekot savstarpējo sarunu, nevis tiesas ceļā. Taču bez šīm lietām ministrijai esot izdevies jau iepriekš izlīguma veidā panākt, ka rezidents tomēr atstrādā Latvijā noteiktos trīs gadus.
“Neatkarīgi no tā, ka ilgus gadus nav pildījuši obligāto prasību par trīs gadu atstrādāšanu savā specialitātē, daļa pēc saņemtā tiesas sprieduma piekrīt atstrādāt noteikto laiku. Ir arī daļa tādu rezidentu, kas strādā ārzemēs un visu samaksā vienā maksājumā,” sacīja VM jurists.
To, ka ministrijai ir problēmas ar rezidentūras studijām izlietotās naudas uzraudzību, 2016. gadā ir konstatējusi arī Valsts kontrole, veicot pārbaudi par laiku no 2009. gada.
“VM nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu un nav izveidojusi efektīvu rezidentūras valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzības mehānismu, kā rezultātā septiņu gadu laikā pieckāršojies rezidentūru nepabeigušo personu skaits, un valsts nav atguvusi izlietotos budžeta līdzekļus teju miljona eiro apmērā,” secinājusi VK.
Sāpīga tēma jaunajiem ārstiem
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes pārstāve Signe Šetlere, kura labi pārzina rezidentu studiju maksas jautājumu, pastāstīja, ka līgumā ar augstskolu ir atrunāts, ka rezidentam, ja viņš nepilda valsts obligāto prasību par trīs gadu darbu Latvijā, jāatmaksā visa nauda, kas par viņu ir iztērēta, izņemot darba samaksu un sociālo nodokli.
Atmaksājamajā summā ietilpstot arī administrēšanas izdevumi, arī slimnīcas komunālie pakalpojumi un citas lietas, kas neesot godīgi.
“Ir bijuši vairāki tiesas procesi ar pozitīvu rezultātu par labu rezidentam par to, cik liela summa ir jāatmaksā. Tas apliecina, ka summa nav bijusi aprēķināta taisnīgi,” atzina Signe Šetlere. Notikušas vairākas konferences, asociācija rakstījusi vēstules VM ar lūgumu vispār atcelt prasību par rezidenta studiju naudas atmaksu. S. Šetlere: “Pirmkārt, citās specialitātēs nav jāatmaksā, izņemot atsevišķos gadījumos.
Otrkārt, esam vairākkārt pierādījuši, ka rezidentūras laikā rezidents vēl papildus strādā un valstij maksā nodokļus. Treškārt, ar šo regulējumu nepanāk mērķi – ja rezidents vēlēsies, tad tik un tā aizbrauks projām un sarunās ar ārzemju klīnikām, lai atmaksā studiju naudu. Ir arī vēl kāds absurds – rezidentūras beidzējs paliek Latvijā, nestrādā savā specialitātē, bet nodarbojas ar zinātni vai ir saistīts ar veselības jomas vadību, ir lielisks savas nozares profesionālis, bet studiju maksa ir jāatdod atpakaļ valstij tikai tādēļ, ka MK noteikumi nav izpildīti burts burtā, proti, rezidentūras beidzējs nestrādā savā specialitātē. Ir specialitātes, kur pēc rezidentūras studijām vairs nav vakances tieši tajā pilsētā, kur jaunais ārsts iecerējis dzīvot un strādāt. Kad slimnīcām reģionos tiks pazemināti līmeņi, šī problēma var samilzt vēl vairāk. Tā ir sāpīga tēma, ko Jauno ārstu asociācija risina ilgstoši, bet joprojām nav sadzirdēta.”
2019. gada pavasarī, veicot RSU 6. kursa medicīnas studentu aptauju, atklājies, ka “pateicoties” prasībai par atstrādāšanu Latvijā un naudas atmaksu, ko Satversmes tiesa atzinusi kā atbilstošu mūsu valsts pamatlikumam, 20% no medicīnas grādu ieguvušajiem nekavējoties braukšot projām, lai iestātos rezidentūrā ārzemēs.
Taču skaidrs ir tas, ka tie jaunie ārsti, kas vērsīsies tiesā, vēlēsies, lai piedzītās naudas summas tiktu aprēķinātas līdz sīkumam, un Ulda tiesas process šeit var kļūt par precedentu.
Valsts finansiālās attiecības ar rezidentiem
* Cik valsts patlaban maksā par rezidentu gadā
• 29 771–32 619 eiro – ja rezidentūra notiek reģionālajās daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes ārstu praksēs ārpus Rīgas. No šīs summas rezidenta darba samaksai – ne vairāk kā 25 950 eiro gadā (no rezidenta netiek piedzīts).
• 23 771–25 995 eiro – ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē t. sk. universitātes slimnīcās. No šī summas rezidenta darba samaksai – ne vairāk kā 19 979 eiro gadā (no rezidenta netiek piedzīts).
Avots: MK noteikumi “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”
* 210 lēmumi par naudas atmaksu
Veselības ministrija kopš 2016. gada pieņēmusi 210 lēmumus par līdzekļu atmaksu no personām, kuras nav izpildījušas rezidentūras līguma nosacījumus: pametušas studijas (170), nestrādā trīs gadus valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā (40). 24 gadījumos lēmumi ir atcelti (panākts izlīgums, persona ir sākusi atstrādāšanu valsts apmaksātajā veselības aprūpē u. tml).
Avots: Veselības ministrija
* Valsts budžeta līdzekļi rezidentūras studiju programmai
19,6 miljoni eiro 2019. gadā
20,3 miljoni eiro 2020. gadā
Avots: Veselības ministrija
