Sods par “rusofobiju” tiks pievienots Krievijas Kriminālkodeksam 111
Krievijas valdība gatavojas ieviest izmaiņas kriminālkodeksā, lai iekļautu sodus par tā saukto “rusofobiju”. Šis termins tiek definēts kā diskriminācija pret Krievijas pilsoņiem un Krievijas Federācijas iedzīvotājiem vai aicinājumi uz šādu diskrimināciju, īpaši no ārvalstu amatpersonu puses, vēsta “RadioFreeEurope“.
Ziņu aģentūra “Interfax” 23. septembrī ziņoja, ka ir ieguvusi dokumentus, kas apstiprina likumdevēju grupas izstrādāto likumprojektu. Tas paredz, ka personas, kuras tiek apsūdzētas rusofobijā, var tikt tiesātas neklātienē. Likumprojekts ir procesā un vēl tiek izskatītas detaļas par soda apmēru. Ministru kabinets jau ir apstiprinājis projektu, tomēr norādījis uz nepieciešamību pārskatīt sodu personām, kuras dzīvo ārpus Krievijas, jo šāds sods ne vienmēr būtu efektīvs.
Saskaņā ar Krieviju, sods varētu ietvert aizliegumu notiesātajām personām ieņemt noteiktus amatus vai veikt konkrētas darbības. Tomēr valdība norāda, ka tas nav praktisks risinājums, jo rusofobijā apsūdzētās personas parasti dzīvo ārpus Krievijas, un tad šāds sods būtu bezjēdzīgs.
Svarīgi uzsvērt, ka jaunie Kriminālkodeksa grozījumi attiektos tikai uz rusofobijas gadījumiem, taču dokumentā nav precīzi definēts, kas tiks uzskatīts par Krievijas iedzīvotāju diskrimināciju. Šī juridiskā neskaidrība rada jautājumus par to, kā tiks interpretēta un piemērota jaunā norma.
Rusofobijas termins un apsūdzības šajā sakarā nav nekas jauns Krievijas politiskajā diskursā. Pēdējos gados, īpaši pēc 2022. gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas varas iestādes bieži apsūdz Rietumu amatpersonas rusofobijā. Pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izteicies par to, ko viņš sauc par “krievu kultūras atcelšanu” Rietumos, liekot domāt, ka Krievijas vēstures un kultūras marginalizācija ir apzināta politika.
Papildus tam Krievijas Ārlietu ministrija un citas institūcijas ir apzīmējušas Rietumu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas atbalsta agresiju Ukrainā, kā “rusofobijas izpausmes”.
Vēsturiski terminu “rusofobija” 19. gadsimtā ieviesa krievu dzejnieks un diplomāts Fjodors Tjutčevs, lai raksturotu Krievijas liberāļus, kuri sliecās uz Rietumu vērtībām. Šodien šis termins tiek plaši izmantots Krievijas oficiālajā retorikā, lai attaisnotu dažādus pasākumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
Piemēram, Jēlas universitātes vēstures profesors Timotijs Snaiders savā uzrunā ANO Drošības padomē 2023. gada martā aprakstīja terminu “rusofobija” kā instrumentu, ko Krievijas valdība izmanto, lai attaisnotu savu militāro rīcību Ukrainā.
Izmaiņas Krievijas likumdošanā varētu radīt vēl vairāk starptautisku diskusiju un kritikas, jo tās var tikt uztvertas kā mēģinājums apspiest Rietumu kritiku par Krievijas darbību un tas ierobežotu starptautisko viedokļu daudzveidību.
