Sods par dzīvošanu laukos 2
Vai noteiktas sabiedrības grupas ir pelnījušas sodu par, valdības ieskatā, bezatbildīgu dzīvesvietas izvēli? Spriežot pēc tā, ka valdība kavējas apstiprināt arī nākamam gadam kompensācijas “Latvijas Pastam” par abonētās preses piegādi, šāds priekšstats par politiķu attieksmi rodas.
“LA” jau rakstīja, ka savā pēdējā sēdē pirms atvaļinājuma valdība atlikusi Satiksmes ministrijā sagatavotos grozījumus Pasta likumā, kuri paredz piešķirt VAS “Latvijas Pasts” papildu 3,8 miljonu eiro, ar ko kompensēt 2020. gadā abonēto preses izdevumu piegādes sadārdzināšanos.
Bez šīs “Latvijas Pasta” pieprasītās kompensācijas nākamgad preses izdevumu piegāde sadārdzinātos 2–4 reizes.
Jāpiebilst, ka valsts noteiktā kārtība, kas ir spēkā līdz pat šā gada beigām, arī paredz, ka visā Latvijā presi piegādā par vienādiem tarifiem. Ja tas netiek saglabāts, tad pasts var noteikt dažādus piegādes tarifus dažādām Latvijas vietām. Jo reālās izmaksas, protams, vienādas nav – pasta piegādes vietās, kur cilvēki dzīvo lielā skaitā blakus cits citam, protams, ir daudz zemākas nekā vietās, kur no viena klienta līdz otram jābrauc kilometros mērāms attālums. Šo starpību izmaksās arī sedz minētā kompensācija.
Finanšu ministrs Jānis Reirs izteicies, ka kompensācijai gadā nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro.
Reģionālās preses beigas?
Kas notiks, ja tādas netiks piešķirtas? Piedāvātie pasta tarifi preses piegādēm bez kompensācijām ir 2–4 reizes lielāki par līdzšinējiem. Laukos piegādes cena būtu gandrīz trīs reizes lielāka nekā Rīgā un Jelgavā. Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Gundars Līcis ir minējis, ka šāds cenu kāpums drukātās preses piegādei nozīmē abonēšanas cenas pieaugumu par 2–3 eiro mēnesī, jeb 24–36 eiro gadā.
Pēc LPIA prognozēm šāds cenas palielinājums radītu līdz pat 50% abonentu kritumu, kas savukārt novestu pie neizbēgama ieņēmumu krituma un nepieciešamības izvērtēt avīzes izdošanu vispār.
Turklāt vissmagāk šīs sekas skartu tieši reģionālo presi, kuras lasītāju lielākā daļa nedzīvo pilsētās.
Ko tas nozīmē reģionālās preses lasītājiem – vispirms jau atrautību no politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem savā reģionā, kurus nekādi citi informācijas kanāli neatspoguļo.
Savukārt atrautība no valsts mēroga medijiem nozīmē neinformētību par norisēm valstī. Jā, pastāv arī televīzija, radio un internets, taču “Latvijas Pasta” dati liecina, ka divas trešdaļas visas drukātās preses tiek piegādātas tieši uz laukiem.
Ja vajadzības piegādāt drukāto presi vairs nebūtu vispār, tad “Latvijas Pasts” jau aprēķinājis, ka darbinieku skaits būs jāsamazina par 610 cilvēkiem – proti, jāatlaiž gandrīz katrs sestais (2018. gadā “Latvijas Pastā” strādāja 3800 darbinieku). Un, protams, ka arī šis samazinājums pirmkārt skars tieši reģionos strādājošos pasta darbiniekus, šādi vēl vairāk sodot visus, kas izvēlējušies dzīvot ārpus pilsētām.
Grāmatveža loģika
Nevar jau noliegt, ka saimnieciskās darbības izmaksas ir jāsedz ar ieņēmumiem – šādi domātu jebkurš uzņēmējs un grāmatvedis. Taču ir gan vērts padomāt, kur vēl varētu pielāgot šādu loģiku. Piemēram, elektrības piegādes reālās cenas pilsētās un laukos taču arī būtiski atšķiras – pilsētās nav jāuzstāda tik daudz stabu elektrolīnijām un jāvelk tik gari vadi. Kādēļ gan tad būtu jāpiegādā elektrība par vienādu cenu? Atšķiras arī atkritumu izvešanas izmaksas. Veikalos piena un maizes cenām arī nevajadzētu būt vienādām vai vismaz līdzīgām – jo tālāk jāved no noliktavas un ceptuves, jo dārgāk būtu jāmaksā, un te atkal lauki ir neizdevīgā pozīcijā.
Taču valsts un sabiedrība šādu grāmatveža loģiku atļauties nevar – tā izposta neredzamās sociālās saites, to sociālo audumu, kas veido valsti un sabiedrības pamatu.
Dzīve vienotā informatīvajā telpā, ko nodrošina tostarp arī drukātā prese, ir būtiska šā sociālā auduma sastāvdaļa.
Un, kā jau minēts, vissmagāk šis process skartu lauku iedzīvotājus.
Vēl jāpiebilst, ka gan no Satversmes 100. panta, gan Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību un tādējādi nodrošinātu, ka personām ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.
Vairāk nekā puse abonentu – laukos
Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” sniegto informāciju 2018. gadā tika piegādātas 22 319 794 abonētās preses vienības, no kurām:
4 721 800 jeb 21% tika piegādātas Rīgā un Jelgavā;
2 811 614 jeb 12,6% tika piegādātas pārējās Latvijas pilsētās;
14 786 380 jeb 66,2% tika piegādātas laukos.
Līdzīgu ainu rāda arī dati par preses izdevumu abonēšanu. Laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 31. janvārim kopumā tika noformēti 471 000 preses abonementi, no kuriem:
84 839 jeb 18,01% tika noformēti Rīgā;
51 019 jeb 10,83% tika noformēti Rīgas rajonā (bez Rīgas pilsētas);
40 163 jeb 8,53% tika noformēti pārējās republikas pilsētās;
294 979 jeb 62,63% tika noformēti pārējā Latvijas teritorijā.
Dati: Zvērinātu advokātu biroja “Šķiņķis Pētersons” Kultūras ministrijai sagatavotais “Atzinums par priekšlikumiem abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanai un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējām Latvijā”.
