VIDEO. “Sods, ka esi māte!” Sievietes atklāj, cik briesmīga un netaisnīga ir patiesā situācija Latvijā, atgriežoties darbā 100
Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā. Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs, vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic datorprogramma.
Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs, vēsta Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili.”
Piespiedu atlūgums
Vēl nesen Maija (vārds mainīts) strādāja privātās pirmsskolas “Patnis” Ādažu filiālē. Tad devās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tagad viņas meitai ir nepilns pusotrs gads, un tieši šomēnes Maija bija nolēmusi atsākt darbu. Tāpēc jau pavasarī tikās ar savu tiešo vadītāju.
“Pirmkārt, viņa negaidīja, ka es vispār iešu atpakaļ. Viņa negribēja, lai es eju atpakaļ, jo es dekrētā aizgāju jau ar viņu uz nažiem, jau bija ļoti sliktas attiecības,” saka Maija. Viņasprāt, nesaskaņu cēlonis bija tas, ka viņa nebaidījās izteikt kritiku par dažādiem procesiem iestādē.
“Tad sarunas laikā jau atskanēja – ja nu tu pārdomā, tad dod man ziņu, darbu jau es tev nevaru nedot, man tev darbs ir jādod… Bet nu ar tādu, ka es tev labprāt darbu nedotu, ja es varētu,” stāsta Maija.
Vasaras sākumā Maija vadītājai Sniedzei Brakovskai nosūtīja ziņu, ka no viņas puses nekas nav mainījies – vēlas līgumā atrunāto slodzi – 20 stundu nedēļā. Ziņas beigās novēlēja jauku dienu un pievienoja emocijzīmi – saulīti.
“Nu tad es saņēmu tādu atbildi, ka mati sacēlās stāvus,” atceras Maija.
Brakovskas rakstītajā ziņā, ar kuru iepazinās arī Latvijas Radio “Atvērto failu” žurnāliste, vēstīts, ka iezīmējusies problēma – neviena kolēģe negribot strādāt ar Maiju vienā grupā. Visas vadītājai sakot vienu un to pašu.
Īsziņā Brakovska arī vēstīja: “Esot bijusi iepriekš no tavas puses negatīva attieksme, nespēja sastrādāties un meitenes to negrib. Diemžēl arī es pati to piedzīvoju, kad devies pirmsdzemdību atvaļinājumā, tāpēc man nav pamata meitenēm neticēt.” Tā kā pašlaik nekādi nevarot nodrošināt trīs līdz četras dienas nedēļā grupā, jo nav nevienas grupas, kurā var ielikt, tad varot piedāvāt vien darbu kā SOS skolotājai.
Šis amats nozīmē darbu vien tad, piemēram, kad kāda skolotāja ir saslimusi, paskaidro Maija. Jautāta, vai tas nozīmē mazāku algu, Maija teic, ka “Droši vien, jā!”
Maija uzskata, ka šādi vadītāja noveļ atbildību uz kolēģu pleciem, turklāt jaunā māmiņa pat nav strādājusi ar pilnīgi visām filiāles darbiniecēm. Latvijas Radio rīcībā ir ziņas par vismaz vienu kolēģi, kurai neviens nejautāja, vai viņa vēlas ar Maiju strādāt. Par Maijas darbu izskan arī pozitīvas atsauksmes no vecākiem, kuru bērni mācījušies pie viņas.
Piedāvāja variantu, kas nederēja
“Es sāku raudāt un, ko tad man tagad darīt? Es paļāvos uz mūsu sarunu, kas bija aprīlī, darbs būs, tev būs vieta, tev būs naudiņas, tev bērniņš ies tajā grupā. Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam,” atzīst Maija.
Ādažu filiāles vadītāja Brakovska no sākuma intervijai piekrita, bet vēlāk zvanīja, sakot, ka situāciju komentēs “Patņa” pirmsskolas direktors Ivo Rode. “Patnim” ir sešas pirmsskolas filiāles, un kādā no tām, pēc viņa teiktā, vieta Maijai būtu atradusies.
Maija bijusi uz pārrunām vienā no filiālēm, taču tur viņas meitai būtu jāmācās tajā pašā grupiņā. Viņai šāds variants nederēja.
Kamēr Rode meklēja citas iespējas, Maija jau atrada jaunu darbu. Pedagogu rotācija “Patņa” filiālēs esot ierasta lieta, turpina pirmsskolu direktors:
“Tas, ka tur viņām kaut kas nesanāca, man bija pēc tām ziņām uzreiz skaidrs. Tā kā gala lēmums ir mans, tad es uzreiz piedāvāju kaut kur citur strādāt.
Es varēju, protams, Sniedzei teikt, ka tev viņa ir jāņem atpakaļ tur, ka tev viņai darbs jānodrošina, jo tādi ir noteikumi, tā mēs nevaram pret jaunajām māmiņām izturēties un tā, bet tas nevienai no viņām nenāktu par labu. (..) Tas nenāktu par labu arī bērnam, (..) kas tur visdrīzāk mācītos, jo bērns jūt, ja mamma ir stresā.”
To, ka pēc šī incidenta Maija vairs nevēlas strādāt konkrētajā iestādē, nu apstiprina arī viņa pati.
Taču atlūgumu viņa bija spiesta uzrakstīt esošās situācijas dēļ, nevis tāpēc, ka gribēja mainīt darbu.
Atbrīvosim no šodienas
Līdzīga ir arī Evas (vārds mainīts) pieredze. Viņas sirdslieta bija regbijs. Viņa ar šo sportu nodarbojās padsmit gadus. Aptuveni pirms pieciem gadiem sāka strādāt Latvijas Regbija federācijā.
Pēc pirmā bērnu kopšanas atvaļinājuma Eva atgriezās tajā pašā amatā, vēlāk viņa devās otrā ilgstošā prombūtnē. Tās laikā mainījās Regbija federācijas valde. Kad tuvojās laiks strādāt, Eva sāka kontaktēties ar jauno Regbija federācijas prezidentu – Kārli Ventu.
“Mani jau sāka slēgt klāt sarakstēm, lai es iepazīstos ar aktuālo situāciju,” viņa atceras. Tikušies arī klātienē. Eva lūdza algas pielikumu, taču konkrētu atbildi nesaņēma. Ap šo laiku – sieviete juta, ka vadība kļūst arvien izvairīgāka.
“Es sapratu, ka mani darba pienākumi ir mazinājušies, jo tas, ko es iepriekš darīju, vairs nav tas pats, ko es darīšu tagad. Kas jau, protams, rada manī tādas bažas un, zini, kā tāds pelēkais karogs, jau oranžais, sāk plīvot, ka kaut kas te nav, kā nākas, ka nav viss tīri,” teic Eva.
To sajutusi, kad sāka oficiāli strādāt. Februārī, kad veidoja federācijas budžetu, parasti šajā procesā piedalījās arī Eva. Šoreiz viņu it kā uzaicināja, bet tajā pašā laikā precīzākas ziņas par sapulci nesaņēma, līdz ar to viņa tajā nepiedalījās.
Ar budžetu viņa iepazinās vēlāk, kādā valdes tikšanās laikā, un saprata, ka viņas alga tajā nav iekļauta.
“Tikai tad, kad tu sāc jautāt, tad tev dod atbildi, ka nu mēs vēl domājam. Es esmu gandrīz mēnesi darba attiecībās, un tiek domāts, kā samaksās man darba algu. Tajā brīdī tas vairs nav ok, tieši kā jūs samaksāsiet man algu? Nu kaut kā. Kā? Mēs varētu kaut kādu līgumu vai kaut kā citādāk. Tā kā bez sociālajām garantijām. Tā nav vairs alga. Tā ir kaut kāda samaksa par kaut kādu darbu,” stāsta Eva.
Bija palikušas dažas dienas līdz darbā pavadītam mēnesim, tāpēc sieviete steigšus zvanīja Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), lai saprastu, kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu. Uzzinājusi, ka pēdējos divus mēnešus neņem vērā, saprata, ka ātri jāizdara izvēle. Izsvērtam lēmumam laika nebija. Pirmā nostrādātā mēneša pēdējā dienā Eva uzrakstīja atlūgumu.
“No rīta 9.10 es sazvanos ar prezidentu un pēc 14 minūtēm es saņemu ziņu “Whatsapp”, citēju, ka “Atbrīvosim no šodienas, lai tu vari pēc iespējas ātrāk iesniegt dokumentus VSAA”,” viņa stāsta. Algu par nostrādāto laiku viņa nesaņēma, bet arī tiesāties negribēja.
“Jo tas nav ne viegli, ne lēti, ne emocionāli vispār panesami. Tev ir daudz svarīgākas lietas, ko tajā brīdī darīt. Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties,” paskaidro Eva.
Algu nesaņēma. “Viņa neko nenostrādāja”
Latvijas Regbija Federācijas prezidents Kārlis Vents “Atvērtajiem failiem” norāda, ka situāciju redz citādāku – Eva lūgusi ievērojami palielināt viņas algu, bet to federācija nevarēja. Vents piemin arī to, ka federācijai samazināja valsts finansējumu.
“Es domāju, ka viņa arī saprata to, cik federācijai ir šis budžets un saprata, ka papildu iespējas viņai samaksāt mums nebūs, nu reāli,” viņš teic. Jautāts par to, ka viņa sapratusi, ka nebūs arī tik, cik iepriekš bija, Vents atbild: “Nē, tāds jautājums nevienā brīdī no viņas puses netika uzdots, un mēs arī viņai konkrēti teicām par konkrētām summām, cik mēs varam ielikt budžetā. Un man liekas, ka mums pat ir darba algās arī šajā gadā plānotajā budžetā ieliktas šīs darba algas.”
Jautāts, vai Eva saņēma atalgojumu par laiku, ko nostrādāja pēc atgriešanās, federācijas prezidents teic: “viņa neko nenostrādāja.” Viņas vietas vakance joprojām esot tukša. Darbinieku nemeklējot, jo esot jāsavelk budžets līdz galam.
Evas pienākumus brīvprātīgā kārtā turpina pildīt federācijas vadītājs. Naudu, kas paredzēta viņas atalgojumam, iztērēšot citiem mērķiem.
Sarunā Vents slavē Evas darba spējas un stāsta, ka viņi bija gatavi meklēt risinājumus, lai nodrošinātu viņai iespēju nopelnīt vairāk: “Varbūt tu tur varētu būt arī kādā spēlē, teiksim, bērnu sacensībās tiesnese. Tad būtu atsevišķa samaksa, tad tu aizbrauc uz kādu spēli par komisāru, bet tās atkal visas ir sestdienas, svētdienas un jautājums tad ir – cik tu to laiku vari pavadīt kopā ar bērniem?”
Eva gan uzskata, ka situācija, ka darba devējs sāk plānot, ko ar viņu darīt jau tajā brīdī, kad viņa ir atgriezusies darbā, nav normāla. Sieviete nu secina, ka viņas prombūtnes laikā kolēģi iemācījušies izdzīvot bez viņas, tāpēc neuzskatīja par nepieciešamu ņemt atpakaļ.
Šobrīd viņa jau strādā jaunā darbā, kas nav saistīts ar sporta jomu.
32% aptaujāto sieviešu darbā neatgriežas
Tiesībsarga birojs šobrīd apkopo pētījuma datus par to, kā Latvijā nodrošina mazu bērnu vecāku tiesības. “Tēvi atgriežas vairāk nekā mammas,” atzīst biroja diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
32% no 720 aptaujātajām sievietēm pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma neatgriežas savā darbavietā.
Katra desmitā no viņām atzīst, ka viņu piespieda parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. “Tas ir daudz, jā!” – tā teic Ilves.
To apliecina arī reālie skaitļi, ja pētījuma datus pārnes uz kopējo situāciju valstī. Patlaban vecāku pabalstu saņem 12 930 sieviešu. Tas nozīmē, ka darbā neatgriezīsies 4137, bet vienošanos par darba izbeigšanu būs spiestas parakstīt 414 sieviešu.
Pēc Tiesībsarga biroja pārstāves pieļautā, visticamāk, viņas necīnījās par savām tiesībām. “Arī tā atgriešanās pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma ir ļoti stresaina un tad sanāk izvērtēt tās jomas, kurās var izvairīties no stresa un vienkārši izslēgt no savas dzīves,” viņa paskaidro. Taču pēc būtības tā nevajadzētu būt, “jo Darba likums pasaka to, ko tas pasaka! Tāpēc ir šis speciālais regulējums ielikts iekšā.”
Taču tas vēl nav viss – pētījumā zem atbildes “cits variants” ir arī sievietes, kuru darbavietu vai arī pašu uzņēmumu likvidēja. “Tas ir atkal akmens darba devēja dārziņā, jo tas nav atļauts pēc darba likuma,” skaidro Ilves.
Ilves aicina jaunās māmiņas vispirms pašām censties atrisināt situāciju un runāt ar darba devēju. Tad viņas var vērsties pie jurista, Tiesībsarga birojā, Valsts Darba inspekcijā vai tiesā.
Man pieder varas pozīcija
To, ka šis ceļš var būt pārāk garš un akmeņains, rāda Sofijas piemērs. Viņa 10 gadus strādāja kokrūpniecības nozarē, bija nodarbināta trīs uzņēmumos, kas ir savstarpēji saistīti. Arī priekšniecība visos tobrīd bija viena.
Kad sieviete atgriezās no bērnu kopšanas atvaļinājuma, šefs – kā Sofija viņu sauc – paziņoja, ka šo divu gadu laikā ir krities ražošanas apjoms. Līdz ar to iepriekšējo algas un slodzes līmeni vairs nevar nodrošināt.
“Es jau balsī jutu, ka nebūs kārtībā, nebūs tā, kā agrāk,” teic Sofija.
Sofija saņēma arī tiešas norādes par to, ka uzņēmuma darba specifika nav piemērota jaunajām māmiņām. “Krava ir, vedam, krava nav, nevedam. Citreiz varēja tie būt vakari, citreiz varēja tās būt brīvdienas. Viņš man uzreiz saka – tev jau mazs bērns, tu jau negribēsi vakaros un brīvdienās, tāpēc es tev tos pienākumus nevaru dot. Un sāk jau mani airēt prom no visa tā lielā daudzuma, ko es biju darījusi,” atceras Sofija.
Jaunā māmiņa juta, ka priekšnieks vēlas paturēt darbā viņas aizvietotāju, bet abām pilnas slodzes darbu nevar nodrošināt. “Kā viņš man pateica, ka man nebūs mani vecie pienākumi atpakaļ, ka man nebūs tas atalgojums, es viņam teicu: “Labi, stop! Nepilna slodze mani neinteresē, runājam tikai par pilnu slodzi, tā kā pēc likuma pienākas. Es nāku atpakaļ, man ir mans darbs,”” viņa teikusi.
Sofija ar darba devēju tikās vairākkārt. Vienā no uzņēmumiem viņas amatu likvidēja, vēlāk vietu viņai atrada, tikai noliktavas telpās citā adresē. Sofijai bija jāizvēlas – vai nu saglabāt darbu vienā no uzņēmumiem, vai arī abos pārējos, jo apvienot visus trīs fiziski vairs nebija iespējams. Rezultātā viņa savu līdzšinējo slodzi un algu vairs saņemt nevarēja.
Pāri visam – apdrošināšanas polisi, kuru prombūtnes laikā nepagarināja, arī pēc atgriešanās darbā neatjaunoja. Tāpat Sofijas darba devējs noraidīja prasību pēc likumā noteiktajiem pārtraukumiem, lai pabarotu bērnu. “Viņš saka, kāpēc tu man citē Darba likumu? Es zinu savas tiesības. Bet es saku, ka es arī zinu savējās! Viņš saka – man pieder varas pozīcija, un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.” Sofija sapratusi, ka šajā situācijā ir ķīlnieks un ka strādāt tur vairs nebūs iespējams.
Viņa piekrita izskatīt piedāvājumu par darba attiecību izbeigšanu. “Vai tu vari iedomāties, kāds bija piedāvājums? Piedāvājums bija reāli tikai mani uzkrātie atvaļinājumi, kas pienāktos man jebkurā gadījumā, ja es ietu prom,” viņa saka.
Sofija vēlējās kompensāciju, savukārt priekšnieks uzskatīja, ka viņa šādi izspiež no uzņēmuma naudu. Tajā brīdī Sofija pirmo reizi konsultējās ar Valsts darba inspekciju (VDI).’
Tev vienkārši jāturpina iet uz darbu
Tur teica, ka var nepiekrist darba devēja jaunajiem nosacījumiem. “Es saku, bet ko darīt brīdī, ja man neko citu nepiedāvā? Tev jāiet uz darbu! Es saku, bet ko man tajā darbā darīt? Viņi saka – vienalga, ja jums nedod darba uzdevumus, jums jāsēž viss darba laiks. Vai jāformē dīkstāve, bet par dīkstāvi uzņēmumam atkal man jāmaksā, bet viņš man skaidri pateica, ka neko nemaksās,” saka Sofija.
Tā kā rūpes par mazuli arī prasa savu, ap šo laiku viņa sāka lietot nomierinošas zāles un ģimenes ārsts atvēra viņai slimības lapu.
Vasaras sākumā Sofija ar oficiālu iesniegumu vērsās VDI. Tā uzsāka trīs pārbaudes, jo katrs uzņēmums ir atsevišķa juridiska persona.
Raidījuma tapšanas laikā tā pabeidza tikai vienu no pārbaudēm. Rit jau ceturtais mēnesis.
“Kamēr mēs neesam saņēmuši visu pušu paskaidrojumus, šajā gadījumā ne visi darba devēji ir iesnieguši mums paskaidrojumus, kamēr nav savākti visi pierādījumi, mēs nevaram pieņemt gala lēmumu,” paskaidro VDI vadošā juriskonsulte Zaiga Strode.
To, ka darba devēji apzināti vilcinot laiku, VDI neesot bijis pamata konstatēt. Un vai sievietei visu šo laiku vajadzētu iet uz darbu? “Principā, jā!” atbild Strode.
Inspekcija secināja, ka darba veikšanas vietu šajā gadījumā varēja mainīt, savukārt, lai konstatētu citus pārkāpumus, trūkst pierādījumu.
Vai šie strīdi risināmi tiesā vai VDI, Strode teic: ja mēs ar mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem nevaram savākt pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu darba devēja vainu, tad mēs aicinām vērsties tiesā.
Pērn saistībā ar atgriešanos darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma VDI sniedza 497 konsultācijas, šogad jau 363.
Tikmēr Sofija, saņēmusi pirmo lēmumu, nožēlo, ka vispār vērsās VDI. Šobrīd viņa īsti nav atlaista, bet arī nestrādā un nesaņem algu. Viņa apsver iespēju vērsties tiesā, lai gan atzīst, ka rokas jau nolaidušās.
“Teorētiski man nav legālu, normālu instrumentu, kā beigt šīs darba attiecības, neko nezaudējot, vienkārši nav. […] Ja nav tāda cīņas spara, ja nav variantu, kas palīdz, es vispār nestādos priekšā, ja ir sieviete vientuļā māte, vai vienalga, vientuļais tēvs un vecāks, vai kas, tev nav iespēju, tev vienkārši to nav!” saka Sofija.
Latvijā ir gandrīz 100 000 vientuļo māšu ģimeņu, kas ir izplatītākais ģimenes veids Latvijā. Tā ir piektdaļa no visām ģimenēm.
Kā vientuļai mātei atļauties vairāku mēnešu dīkstāvi? VDI pārstāve Strode atbild: “Nu jā, tad tā nav laba situācija.”
“Apbērnošanās sods”
Raidījuma veidošanas laikā Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili” kopumā iepazinās ar vairāk nekā 15 jauno māmiņu pieredzes stāstiem un tajos iezīmējas daudz kopīga. Piemēram, dažas mammas zaudēja darbu, jo līgums bija slēgts uz noteiktu laiku. Šādi gadījumi atklājās arī Tiesībsarga pētījumā, par kuru stāstīju iepriekš.
Divu bērnu māte Aiva, (vārds mainīts) četrus gadus nostrādāja starptautiskā uzņēmumā. Kad pieņēma darbā, viņu jau brīdināja, ka līgums ik gadu būs jāpagarina. “Mani pieņēma darbā jūnija sākumā un attiecīgi nākamā gada jūnija sākumā, tev jau maijā atsūta jaunu līgumu un pagarina uz gadu. Un tā katru gadu,” stāsta Aiva.
Tas mainījās, kad Aiva devās bērna kopšanas atvaļinājumā. Pirmajā tā gadā darba līgumu pagarināja kā ierasts, taču līdz ar ilgstošās prombūtnes beigām, beidzās arī jaunās māmiņas darba attiecības. “Attiecīgi ar terminētajiem līgumiem darbojas citi noteikumi, nav jāņem atpakaļ pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Beidzas līgums – beidzas darba attiecības,” stāsta Aiva
Strode no VDI stāsta, ka līgumu uz noteiktu laiku ir tiesības slēgt tikai īpašos gadījumos. “Lai darbinieks veiktu sezonas rakstura darbu, ja darbinieks aizstāj kādu citu darbinieku, kurš atrodas, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā, ja ir kāds gadījuma darbs, kas parasti uzņēmumā netiek veikts,” viņa skaidro.
Ļaunu prātu uz uzņēmuma vadību gan Aiva netur, jo jau kādu laiku pati bija prātā auklējusi ideju par savu biznesu. “Vienkārši tas nav godīgi, bet tīri mutiski, vai es varu kaut ko pārmest baigi? Es piekritu tam,” saka Aiva.
Pirms viņa attīstīja savu biznesu, viņa iestājās bezdarbniekos. Šī ir vēl viena kopīga iezīme, kuru var pamanīt vairāku jauno māmiņu pieredzes stāstos. Dažām pat bezdarbnieku pabalsts kalpo kā bērna kopšanas atvaļinājuma pagarinājums.
Trīs bērnu māte Dace (vārds mainīts) pēdējo māmiņalgu saņēma jūlijā, taču meitai vieta bērnudārzā garantēta vien no septembra. “Vēl jau vajag adaptēties, jo neviens jau parasti neaiziet uzreiz: “Atā! Es tagad uzsākšu dārziņa gaitas un viss baigi forši, iešu visu mēnesi!” Tam arī laiks ir jāparedz,” viņa saka.
Tāpēc Dace oficiāli kļuva par bezdarbnieci, lai gan viņu sava darbavieta ļoti apmierināja un arī darba devējs gaidīja atpakaļ. “Aizgāju pie darba devēja, teicu, ka situācija tāda un tāda, ka es iešu uz bezdarbniekiem, lai man ir kaut kādas vairāk naudiņas, nekā tagad sanāk tie 171 eiro vienu mēnesi un pārējos 42, ja. Es teicu, ja meklējat kaut ko vietā, tad varbūt ne ļoti intensīvi,” stāsta Dace. Viņa vēl nezina, ar kādiem nosacījumiem un kā atgriezīsies darbā, ja tur atgriezīsies. Viņa nezina, vai nevajadzēs meklēt ko citu, jo nekas nav apsolīts.
Sievietes arī Tiesībsarga pētījumā atzīmēja, ka neatgriezās darbā, jo bērnu neuzņēma bērnudārzā vai nevarēja sabalansēt darba dzīvi ar bērna audzināšanu.
Aneti Ilves no Tiesībsarga biroja tas dara uzmanīgu, proti, jautājums, ja Latvijā statistika liecina, ka dzimstība samazinās, kā var nebūt pieejami bērnudārzi?
Nodarbinātības valsts aģentūrā šogad jūlijā bija reģistrētas 217 sieviešu un 4 vīrieši pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Tā ir otra mazākā bezdarbnieku grupa.
Parasti gan jaunās māmiņas no darba tirgus izkrīt pavisam, kas nozīmē, ka viņas nav ne nodarbinātas, ne bezdarbnieces.
“Tas ir vienkārši sods par to, ka tu esi māte. Principā, tā plašāk sakot, apbērnošanās sods,” saka Marita Zitmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece, eksperte dzimumu līdztiesības jautājumos.
Pētījumi rāda, ka pēc bērna piedzimšanas samazinās tieši sieviešu ienākumi, kamēr vīriešu vidū tie pat palielinās. “Tātad labs darbinieks ir tāds, kas pieejams 24/7 un strādās 24/7, un kas tad šajā plaisā iekrīt iekšā? Protams, tās ir mātes!” teic Zitmane.
