Kā palīdzēt autoagresīvam pusaudzim 0
Pusaudža vecumā autoagresija dažreiz kļūst par nopietnu problēmu un izpaužas kā domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu. Bērnam vienmēr ir slikts garastāvoklis, viņu vairs neiepriecina tas, kas agrāk vienmēr sagādāja prieku. Pusaudzis, kurš ir uz pašnāvības sliekšņa, jūtas izolēts un uzskata, ka neviens nevar saprast viņa ciešanas. Pasaki, cik stipri mīli viņu un ka esi gatavs būt blakus un vienmēr atbalstīt.
Nemēģini atturēt pusaudzi no pašnāvības, atsaucoties uz reliģiskām dogmām, morāles normām, pienākuma apziņu un citiem abstraktiem ārējiem faktoriem. Pusaudzim ir jāsajūt atbildība par savu dzīvi, tāpēc lēmumam dzīvot jābūt paša pieņemtam. Ja bērns sāpīgi apcer pašnāvību, tātad viņš tomēr vēlas dzīvot. Pastāsti par savu pusaudžu gadu pārdzīvojumiem un to, kā tos pārvarēji. Neaizmirsti, ka bērns domā par pašnāvību, jo viņam nav pietiekami daudz pieredzes, lai atrastu citus risinājumus.
Galvenā problēma pusaudžiem, kuriem ir nosliece uz autoagresiju – zema stresa noturība un emocionāla nestabilitāte. Pusaudža apziņa ir sašaurināta, viņš uztver tikai šo dzīves mirkli. Nepieciešams parādīt viņam nākotni, piemēram, “nogalinot 15 gadus veco Aleksandru, tu nogalināsi arī viņu 20 gadu un 40 gadu vecumu, viņa bērnus”. Atzīsties, kādas bailes tevi pārņem, dzirdot no sava bērna vārdus par pašnāvību. Paud patiesas rūpes. Nekaunini un nenosodi. Saki, ka viņa nāve varētu izraisīt daudz lielākas ciešanas, nekā viņš izjūt tagad, dažiem desmitiem cilvēku, kuri viņu mīl. Vari runāt par kādu no viņiem individuāli, un jautāt, vai viņš vēlas nodarīt viņam šādas sāpes? Piedāvā pusaudzim reālu palīdzību. Uzzini, vai viņam ir kāda ideja, kā risināt šos jautājumus un dalies savās domās. Protams, tu nevari pilnībā atrisināt viņa problēmu, bet vari nosūtīt uz citu skolu vai atdot viņa parādu. Ja nepieciešams – nosūti pie speciālista.
Avots: starcrb.ihb.by
