Sodīšu sevi, pirms mani soda! Kāpēc bērns dara pāri sev dažādos vecumos 0
Kas ir autoagresija un tās iemesli
Autoagresija nozīmē, ka cilvēks apzināti vai neapzināti nodara sev fizisku vai psihisku kaitējumu. Izpausmes ir, piemēram, pašiznīcinoša uzvedība (alkoholisms, narkomānija, riskanta seksuālā uzvedība, ekstrēmo sporta veidu un bīstamo profesiju izvēle, provokatīva uzvedība). Rakstā aplūkosim autoagresijas izpausmes bērniem, piemēram, viņš sist sev pa galvu vai citām ķermeņa daļām, skrāpēt sev, graizīt, plēst matus vai pat dauzīt galvu pret sienu. Mutiski agresija pret sevi var izpausties kā negatīvi vārdi par sevi.
Divi galvenie iemesli ir: bērnu bieži soda; viņam ir augsta emocionāla jūtība. Daudzi vecāki, dzirdot par tādiem iemesliem, apvainojas un saka: “Mēs nekad neizmantojam bērna audzināšanā fiziskus sodus”, bet sodīt ir iespējams ne tikai fiziski. Bieži vien bērni sajūt vecāku neapmierinātību. Piemēram, bērnu asi kritizē par to, ka viņam kaut kas neizdodas. Tas arī ir sava veida sods. Ir jāsaprot, ka bērns tikai iepazīst pasauli, neviens nav piedzimis ar nepieciešamo zināšanu un pieredzes krājumu. Ja bērnam kas neizdodas (piemēram, viņš nespēj vienā reizē apgūt kurpju aukliņu sasiešanas mākslu vai sabojā pirmo pagatavoto mīklu), nedrīkst viņu nosodīt vai kritizēt. Pretējā gadījumā bērns var nobīties no vecāku pārspīlētās straujās un negatīvās reakcijas un sākt “apsteigt” viņu rīcību, “sodīt” sevi, lai vecāki nedusmotos un nekliegtu – viņš jau pats ir sevi sodījis.
Emocionāli jutīgs bērns, kurš dara sev pāri, var to darīt aiz līdzjūtības pret citiem. Piemēram, ja ir savainojies viņa draugs, bērns var sevi sakropļot, lai it kā paņemtu daļu sāpju no drauga. Gadās situācijas, kad pieaugušie ar saviem pārdzīvojumiem mēģina šantažēt bērnu. Piemēram, ja bērns kaut ko atsakās darīt, vecmāmiņa izliekas raudam. Vai mamma rāda, cik apbēdināta ir un viņai jau paliek slikti. Bērni ir dažādi – dažus tas tikai mazliet apbēdina, citi ir nobijušies līdz sirds dziļumiem un gatavi darīt visu, ko no viņiem vēlas. Un pēc tam soda sevi, ka izraisīja sāpes un ciešanas saviem mīļajiem.
Dažāda vecuma bērniem autoagresīvas uzvedības iemesli var būt dažādi. Bērni līdz trīs gadu vecumam traumē sevi protestējot (piemēram, ir spiesti iet mājās, kad vēlētos pastaigu turpināt vai viņiem neļauj agresīvi izturēties pret citiem bērniem) vai neapzināti. Šādos gadījumos problēma būtu jārisina rotaļīgā veidā. Nemēģini viņam aizliegt to darīt, bet mēģini novērst uzmanību ar joku vai jaunu nodarbi. Bērns dara pāri citam bērnam – nebar viņu un nemēģini aizsargāt “cietušo”, bet, saprotot konflikta būtību, piedāvā iespēju mierīgam risinājumam: bērni ir pārāk mazi, lai paši atrisinātu situāciju.
Pirmsskolas vecuma bērni bieži mēdz vainot sevi vecāku problēmās. Piemēram, ja māte nepievērš uzmanību bērnam, jo domā tikai par savām problēmām, bērns var izdomāt, ka vainīgs ir viņš un “sodīt” sevi. Lai no tā izvairītos, vienmēr vajadzētu pievērst pietiekamu uzmanību mazulim. Arī tad, kad tev rodas negatīvas emocijas (dusmas, bailes, stress) savu “pieaugušo” problēmu dēļ, runā ar bērnu, pastāsti, kas tās izraisījis, lai viņš nevainotu sevi.
Autoagresija pamatskolas vecuma bērniem – mēģinājums kontrolēt pieaugušos. Pirmkārt, šiem bērniem ir nepieciešama tikpat liela uzmanība kā pirmsskolas vecumā, bet parasti to nevar iegūt tik lielā mērā kā līdz šim. Tāpēc viņi cenšas ar traumu palīdzību izraisīt žēlumu vecākos, pievērst sev uzmanību, izjust rūpes. Otrkārt, bērnam var būt problēmas skolā, no kurām viņš tādā veidā cenšas izvairīties. Piemēram, nesatiek ar klasesbiedriem, un viņš mēģina iegūt iespēju traumas dēļ neapmeklēt skolu.
Dažas bērna personības īpašības, ar kurām var būt lielāka tieksme uz autoagresiju:• Negatīvās emocijas ir pārsvarā. Bieži ir sliktā garastāvoklī, pārdzīvo un raud par sīkumiem.
• Zems pašnovērtējums, kā arī nespēja izprast organisma veselības nozīmi un svarīgumu.
• Pārmērīga kautrība un nesabiedriskums.
• Spēcīgas emocijas, ko izraisījis, kāds vecāku nepamanīts emocionāls šoks.
