Sodīs par nesakoptu zemi 1
Īpašniekiem, kuri, sākot no 2014. gada 1. novembra, nopirkuši lauksaimniecībā izmantojamu zemi, bet to nekā neizmanto lauksaimnieciskā darbībā, vietējās pašvaldības varēs uzlikt prāvus naudas sodus. To paredz Zemkopības ministrijas sagatavotie un pagājušajā nedēļā valdības atbalstītie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi.
Ja zeme pirms tās iegādes pagājušajā gadā vai šogad nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet pircējs triju gadu laikā nav uzsācis šīs zemes lauksaimniecisku izmantošanu, privātpersonām paredzēts sods no 180 līdz 360 eiro, bet uzņēmumiem – no 360 līdz 720 eiro.
Ja zeme pirms tās iegādes pagājušajā gadā vai šogad bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet pircējs gada laikā nav uzsācis zemes lauksaimniecisku izmantošanu, sods var būt divkārt lielāks: privātpersonām no 360 līdz 700 eiro, bet uzņēmumiem – no 720 līdz 1080 eiro. Šo administratīvo sodu apmēri noteikti, balstoties uz valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, kas ir 360 eiro.
Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādi naudas sodi par zemes neizmantošanu nav paredzēti. Turpmāk ar tiem vērsīsies pret zemes īpašniekiem, kuri nepilda pagājušā gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri ir spēkā no 2014. gada 1. novembra un kuri nosaka stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem. Citu prasību starpā šis likums nosaka, ka pircējam, iegādājoties zemi, rakstiski jāapliecina, ka tās izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā tiks uzsākta gada laikā pēc tās iegādes un nodrošināta arī turpmāk, ja zeme aizvadītajā gadā vai šogad bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, vai tiks uzsākta triju gadu laikā un nodrošināta arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam.
Tādējādi ar sodiem par likuma nepildīšanu valsts cer stingrāk vērsties pret zemes nesaimniecisku izmantošanu. Zemkopības ministrijā uzskata, ka ar šiem sodiem īpašnieks netiktu otrreiz sodīts par to pašu nesakopto zemes gabalu, par ko pašvaldība viņam jau uzlikusi dubultu nekustamā īpašuma nodokli – trīs procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Dubultā nodokļa summas ir mazas un neskubina īpašniekus sakopt zemi.
Pēc LAD apsekojuma datiem, piemēram, Mārupes novadā par 135 neapstrādātās zemes īpašumiem aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes summa pagājušajā gadā veidoja 14 944 eiro jeb aptuveni 110 eiro vienam šādam īpašumam.
Piemēram, Ilūkstes novadā, kur pērn LAD darbnieki bija atklājuši 693 nesakoptus īpašumus, nodokļa papildlikmes summa bija aptuveni 10 732 eiro jeb 15,48 eiro vienam šādam īpašumam.
Valdības atbalstītie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Pašlaik plānots, ka tie būs spēkā no 2015. gada 1. novembra.
FAKTI
* No lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības – aptuveni 2,3 miljoniem hektāru – pašlaik tiek apstrādāti un izmantoti tikai 1,56 miljoni hektāru.
* Nekopti un neapstrādāti Latvijā ir vairāk nekā 700 000 hektāru.
* No 324 651 hektāra 2014. gadā apsekotās zemes īpašuma nekopta lauksaimniecības zeme ir 364 294,6 hektāru platībā, kas ir 15,8 procenti no pavisam apsekotajiem 2 298 796 hektāriem.
Dati: Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Uzziņa
Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi tiek uzlūkota tāda, kurā vairāk nekā 30 procenti no zemes īpašuma platības līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, tostarp ražas novākšanai, dzīvnieku ganīšanai un turēšanai lauksaimniecības nolūkā, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tā vismaz vienu reizi nav nopļauta un zāle nav novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
