Šodien vislielākā Krievijas karaspēka koncentrācija! Cīņa, kam bija jābeidzās pāris stundās, ilgst jau septiņus gadus 36
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2014. gada 26. maijā jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko nāca klajā ar savu ievērojamo paziņojumu, ka antiteroristiskā operācija “nevar turpināties 2–3 mēnešus, tai jābeidzas dažu stundu laikā”.
Tomēr karš Donbasā, kurā Krievija ir ne tikai atbalstījusi turienes separātistus, bet arī iesaistījusies ar savas armijas regulārajām daļām cīņā pret ukraiņiem, turpinās jau veselus septiņus gadus. Ukrainas žurnāls “Novoje Vremja” apskata šo laiku skaitļos un faktos, atgādinot nozīmīgākos notikumus Ukrainas austrumos.
1. Cilvēku upuri konflikta zonā
Pēc ANO datiem, kopš 2014. gada aprīļa Ukrainas austrumos gājuši bojā 13,1 līdz 13,3 tūkstoši cilvēku, no tiem: vismaz 3375 civilpersonas, vismaz 4150 ukraiņu karavīri (nav pierēķināti Ukrainas bruņoto spēku (BS) pārstāvji, kas krituši kopš 2021. gada sākuma), aptuveni 5700 Krievijas atbalstīto kaujinieku. Salīdzinājumam – Ukrainas BS zaudējumi pārsnieguši Afganistānas kara desmit gados kritušo ukraiņu karavīru skaitu. Ievainojumus guvuši 29,5 līdz 33,5 tūkstoši cilvēku, no tiem: 7–9 tūkstoši civilpersonu, 9,7–10,7 tūkstoši ukraiņu karavīru, 12,7–13,7 tūkstoši separātistu kaujinieku.
Sarakstā arī iekļautas 298 personas, kas atradās Malaizijai piederošajā pasažieru lidmašīnā “Boeing”, ko virs Doņeckas apgabala teritorijas 2014. gadā notrieca krievu raķete “Buk”.
2. Okupētā Ukrainas teritorija
Separātistu kontrolē atrodas 18 tūkstoši kvadrātkilometru teritorijas (gandrīz Slovēnijas lielumā – šīs valsts teritorija ir 20,2 tūkst. kv. km) jeb 3% visas Ukrainas teritorijas. Kopā ar anektēto Krimu Krievijas okupācijā atrodas 45 tūkst. kv. km jeb 7,5% Ukrainas teritorijas, salīdzinājumam – Šveices teritorija ir 41,3 tūkst. kv. km, Nīderlandes – 41,5 tūkst. kv. km, Dānijas – 43,1 tūkst. kv. km.
3. Ilovaiskas operācija – lielākais kritušo skaits
Ilovaiskas operācija ilga no 2014. gada 7. līdz 31. augustam. Šajās dienās krita 368 ukraiņu karavīri, 18 vēl joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet aptuveni 40 nav galīgi identificēti. No visiem kritušajiem 254 gāja bojā, šķērsojot “zaļo koridoru”. Naktī uz 29. augustu Vladimirs Putins aicināja kaujiniekus atvērt humāno koridoru ukraiņu karavīriem, pie tam viņiem vajadzēja atstāt aplenkumu bez ieročiem (to viņi neievēroja). Tomēr koridors kļuva par lamatām: Krievijas armijas vienības atklāja uguni, iznīcinot ukraiņu kolonnu.
4. Doņeckas lidosta – ilgākā kauja
Tā ilga 242 dienas kopš pirmās kaujas 2014. gada 26. maijā līdz 2015. gada 22. janvārim. Par lidostas aizstāvēšanas lietderību Ukrainā joprojām nav vienprātības, taču tieši šīs 242 dienas iemūžināja ukraiņu karavīru – kiborgu varonību. Šādu iesauku viņiem uzdāvināja paši pretinieki – te citēts viens no viņiem 2014. gada septembrī: “Es, bļin, nezinu, kas aizstāv Doņeckas lidostu, bet mēs trīs mēnešus nevaram viņus no turienes izspiest. Gājām triecienā – mums tā sadeva, atkāpāmies. Sākām apbērt ar “gradiem”, bet viņi tik ienirst pazemē kanalizācijas kolektoros… Nezinu, kas tur sēž, bet tie nav cilvēki – tie ir kiborgi!”
Aizstāvot Doņeckas lidostu, krita apmēram 100 ukraiņu karavīru, vēl vairāk nekā 300 tika ievainoti.
5. Pamiera pārkāpšana
Septiņos kara gados Ukrainas puse regulāri centusies vienoties par uguns pārtraukšanu konflikta zonā, tomēr Luhanskas un Doņeckas separātisti un Krievijas okupācijas armija katru reizi pārkāpuši vienošanos. Pavisam pasludināt visaptverošu un ilglaicīgu pamieru tika mēģināts vairāk nekā desmit reizes. Tomēr tas joprojām nav izdevies, un šogad ievērojami pieaugusi prokrievisko spēku un viņu Krievijas kuratoru kaujas aktivitāte. Kopš 1. janvāra krituši gandrīz 30 ukraiņu karavīri.
6. Ukrainas BS palielinājušies par 75%
Pirms kara Donbasā Ukrainas BS bija aptuveni 140 tūkstoši cilvēku, tagad – nedaudz vairāk par 246 tūkstošiem (ieskaitot civilos darbiniekus). Saskaņā ar “Global Firepower Index 2021” Ukrainas BS ieņem 25. vietu 140 pasaules spēcīgāko armiju sarakstā. Ukrainas BS pozīcija – labākā starp Eiropas valstīm, kas neietilpst NATO (neskaitot Krieviju). Šajā reitingā Ukraina apsteigusi, piemēram, Norvēģiju, Zviedriju, Šveici un Čehiju. Pēc Ukrainas veterānu ministrijas datiem, 2020. gada 1. oktobrī valstī bija vairāk nekā 403 tūkstoši cilvēku, kas saņēmuši kaujas dalībnieka statusu. Par šī kara veterāniem uzskatāmi 4% Ukrainas iedzīvotāju. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Ukrainas BS uzticas 70% aptaujāto ukraiņu.
7. Septītajā kara gadā vislielākā Krievijas karaspēka koncentrācija
Šobrīd Krievija pie Ukrainas austrumu apgabalu robežām un Krimā ir koncentrējusi lielāko daudzumu armijas septiņu gadu laikā. Pētnieki no “Conflict Intelligence Team” piefiksējuši mehanizēto kājnieku, artilērijas, desanta un tanku vienību koncentrāciju galvenokārt Voroņežas apgabalā Krievijā un okupētajā Krimā
