Franks Gordons: Šodien “uzmet” Melnkalni, rīt – Latviju? 40
Vārdu apmaiņa amerikāņu konservatīvā radio un TV kanāla “Fox News” raidījumā daudz ko izsaka par ASV prezidenta Donalda Trampa attieksmi pret NATO un šīs alianses līguma piekto pantu. “Fox News” žurnālists Takers Karlsons, kurš Helsinkos tūlīt pēc Trampa tikšanās ar Krievijas prezidentu Putinu intervēja ASV prezidentu (kurš “kā parasti” sūdzējās par nastu, ko Savienotajām Valstīm uzliek NATO “uzturēšana”) un iestarpināja: “Pieņemsim, piemēram, ja Melnkalnei, kas pievienojās [NATO aliansei] pērn, kāds uzbruktu. Kāpēc manam dēlam jādodas uz Melnkalni, lai aizsargātu to no uzbrucēja? Kāpēc tas tā?” Tramps atbildēja: “Es saprotu, ko teicāt. Es uzdotu to pašu jautājumu. Šo sīko [tiny] Melnkalni apdzīvo ļoti agresīvi ļaudis. Tie var kļūt ļoti agresīvi (ar 2000 karavīriem… – F. G.) un, labrīt, esam ievilkti Trešajā pasaules karā.”
Šis Trampa ļoti dīvainais “domu-grauds” atsedz viņa gatavību “uzmest” šo patiešām mazo valsti ar tās 640 tūkstošiem iedzīvotāju, kuras dēļ, viņaprāt, neesot vērts ķēpāties. Latvija arī ir NATO dalībvalsts un kaut ne tik “sīka”, bet tomēr samērā neliela ar tās diviem miljoniem iedzīvotāju. Ja Tramps tiešām gatavs “uzmest” Melnkalni, ignorējot piekto pantu, kur ir garantija, ka viņš reiz to nedarīs, piemēram, ar Latviju?
Donalda Trampa piktums un īgnums, runājot par Melnkalni, varbūt sakņojas viņa tās pašas dienas sarunā ar Putinu vienatnē. Ne jau velti Vašingtonā dzirdamas balsis, kas prasa ASV Kongresa komisijā izklaušināt amerikāņu tulci, kas šīs slepenās sarunas laikā kaut ko rakstīja savā piezīmju grāmatiņā, laikam jau fiksējot garākus teikumus, lai būtu vieglāk atcerēties un tos pārtulkot.
Jā, Trampa īgnums būtu viegli izskaidrojams ar to, ka 2016. gadā Kremļa aģenti mēģināja Melnkalnē rīkot apvērsumu un nogalināt tās premjerministri, kas vēlējās steidzināt savas zemes pievienošanos NATO aliansei. Ne tik nejaušas sakritības…
Un pie reizes: Kanādas laikraksts “Toronto Star” izrēķinājis, ka tai vēsturiskajā nedēļā no Briseles caur Londonu uz Helsinkiem, ko Donalds Tramps pavadīja Eiropā, viņš atļāvies 57 aplamības/nepatiesības, piemēram: ka ASV segušas 90% no NATO finansējuma (īstenībā 22%), vai ka Krievijas naftas un gāzes piegādes Vācijai sedzot 60 – 70% no tās vajadzībām (īstenībā 7 – 9%).
Telavivas laikraksta “Ha’aretz” analītiķis Hemi Šalevs apgalvo, ka Donalda Trampa faktiskās ķezas gan NATO saietā, gan Helsinkos varētu būt izskaidrojamas ar “sheer stupidity” (absolūts stulbums – angļu val.), prastu dumjību.
Tikmēr Trampa “Russian meddling” (krievu iejaukšanās) problēma turpina viņu tirdīt un žņaugt. Tikko viņš bija uzdevis savam padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džonam Boltonam ielūgt Putinu uz Vašingtonu vēl šoruden, kad izmeklētāji nāca klajā ar jaunām aizdomām, Baltā nama saimniekam izķepuroties arvien grūtāk, un viņš lika Boltonam paziņot, ka nākamā tikšanās ar Putinu domājama tikai pēc 2019. gada 1. janvāra, ja līdz tam “izmeklēšana” noslēgtos.
Tramps sāk atģist, ka pat viņa tuvākie līdzstrādnieki baidās no viņa nezūdošajām simpātijām pret “spēcīgo sāncensi” Putinu. Tad nu ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo “drošības pēc nācis klajā ar paziņojumu”, ka ASV principā neatzīst Krimas aneksiju, tāpat kā saskaņā ar t. s. “Vollesa deklarāciju” ASV 1940. gadā nav atzinušas Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu PSRS sastāvā.
Gaidīsim turpmākos pavērsienus.
