Starptautiskajā Dauna sindroma dienā atklāj foto izstādi 0
Piektdien, 21. martā, visā pasaulē atzīmē Starptautisko Dauna sindroma dienu, kuras mērķis ir kliedēt sabiedrības aizspriedumus par cilvēkiem, kuriem ir Dauna sindroms.
Kā informēja Latvijas Dauna sindroma biedrības pārstāve Inese Blaune, Latvijā šajā dienā tiks atklāta foto izstāde “Man ir Dauna sindroms. Nu un?”. Izstāde izvietota Rīgā, tirdzniecības centra “Spice” 2.stāvā, un oficiāli būs apskatāma no piektdienas plkst.13 līdz 6.aprīlim. Tajā tiks izvietota 21 mākslas fotogrāfija, kurās attēloti bērni un jaunieši ar Dauna sindromu. Attēlu autore ir fotogrāfe Anna Jurkovska.
“Katrs portrets atspoguļo konkrēto bērnu kā personību, individuālu un neatkārtojamu būtni ar saviem sapņiem, talantiem un cerībām, ikviens no šiem bērniem it kā uzrunā skatītāju: “Nebaidies no manis, es esmu tāds pats bērns kā jebkurš cits. Varbūt mani sejas vaibsti ir mazliet savādāki, varbūt dažkārt man vajag vairāk laika, lai tiktu jums līdzi, bet es esmu tāds pats kā jūs. Es esmu cilvēks un vēlos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Blaune.
Savukārt Latvijas Dauna sindroma biedrības vadītāja Līva Veiherte-Grīnberga norāda, ka Latvijā reti kura cilvēku grupa ir tik pakļauta aizspriedumiem kā tie, kuriem ir gadījies piedzimt ar 21.hromosomas trisomiju – ģenētisku pataloģiju, kas ir pazīstama kā Dauna sindroms.
“Nespējot pieņemt tos, kas izskatās citādāk un kuru domāšanas veids daudziem šķiet neierasts, sabiedrība cenšas vēl pirms piedzimšanas iznīcināt jeb, ja tas neizdodas, pēc iespējas tālāk noslēpt katru, kas neiekļaujas tās standartos,” uzskata biedrības līdere.
Arī izstādes goda patronese, televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare uzskata, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stingri uzskati, aizspriedumi un mīti par cilvēkiem, kuri kaut kā atšķiras no kopējās masas. “Gribētu aicināt katru uz pārdomām – vai esam pietiekami toleranti, saprotoši un iejūtīgi pret tiem, kuriem ir nepieciešams mūsu atbalsts. Esmu pārliecināta, ka ikviens spēj kaut nedaudz dalīties ar savas sirds siltumu, palīdzēt un pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir. Domāju, ka tikai tādā veidā mūsu sabiedrība varēs dzīvot un attīstīties,” saka Sipeniece-Gavare.
