Augustā simt gadi apritētu “Muminu māmiņai” Tūvei Jānsonei 1
“Mazie troļļi un lielie plūdi” – tā sauca pirmo grāmatu sērijā, kurā dīvainā veidā atspoguļojās Somijas zviedru rakstnieces Tūves Jānsones (1914-2001) dzīve un kas viņu padarīja slavenu.
9. augustā aprit simts gadu kopš rakstnieces dzimšanas. Tūve uzauga mākslinieciskā ģimenē – tēvs, zviedriski runājošs soms, bija skulptors, viņas zviedru māte – grāmatu ilustratore. Tūve jau no bērnības mēdza sēdēt blakus mātei, kad tā strādāja, un drīz sāka zīmēt arī pati. Nepagāja ilgs laiks, līdz viņa zīmējumiem pievienoja tekstu, un jau 1927. gadā tapa (tiesa, iznāca tikai 1933. gadā) pirmā Tūves Jānsones grāmata – “Sāra un Pelle, un Ūdens gariņa astoņkāji”.
Mumintrollīša pirmtēls tapa uz tualetes sienas pēc strīda ar brāli – vismaz tā pati rakstniece mēdza atcerēties vēlāk. Tad gan viņam vēl bija cits vārds – Kants, jo strīds bija izcēlies šī vācu filosofa dēļ, un nākamā rakstniece radīja, kā viņai pašai šķita, “visneglītāko iedomājamo radību” – tai bija garš deguns un tas nepavisam neizskatījās tik mīlīgs kā vēlāk grāmatās.
Pirms Muminielejas tapšanas nākamā rakstniece vēl paspēja Stokholmā un Helsinkos, Parīzē un Romā, atgriežoties mājās īsi pirms 2. Pasaules kara sākuma.
Karš uz Tūvi atstāja ļoti nomācošu iespaidu. Viens no viņas brāļiem devās karot – otrs vēl bija par jaunu, – un ģimene ilgu laiku nezināja viņa likteni. 1939. gadā Tūve Jānsone sāka rakstīt grāmatu par divām radībām – trollīti Muminu un viņa māmiņu, – kas palikuši bez mājām un meklē pazudušo Mumintēti. Stāsts ir nepārprotami sērīgs un satraucošs, tas atklāj somu karalaika izjūtas un iezīmē vēlākās Muminielejas iedzīvotāju noslieces. Viņi ir izdzīvotāji, kuri saglabā mierīgu prātu un humora dzirkstelīti pat visdramatiskākajās situācijās. Viņi ir romantiķi, piedzīvojumu meklētāji un vienlaikus – mājas pavarda pielūdzēji. Būdami balti, apaļīgi un dīvaini, viņi ir tik ļoti cilvēciski un pulcē ap sevi tikpat dīvainus un cilvēciskus kaimiņus – Snifu, Susuriņu, murmuļus, bizamžurku, Lēnprāti, bumbulītes un daudzus citus.
Daudziem šiem neparastajiem tēliem ir gluži autobiogrāfiskas iezīmes, kaut gan nezinātājam to grūti pateikt. Tā, piemēram, grāmatā “Burvja cepure” parādās amizantu mazu dzīvnieciņu duets viņi staigā sadevušies rokrokā un nes sev līdzi lielu čemodānu, kura saturu nevienam nerāda. Šie personāži maskē pašas rakstnieces neilgās, bet ļoti kaislīgās attiecības ar kādu precētu somieti, Vīviku Bandleri. Homoseksualitāte laikā pēc 2. Pasaules kara Somijā bija aizliegta, tādēļ abām nācās ļoti rūpīgi maskēties – gluži tāpat kā tad, kad rakstniece 1956. gadā iepazinās ar mākslinieci Tūliku Pietilu.
Ap 50. gadu vidu rakstniece pati apgalvoja, ka ir no Muminiem tik ļoti nogurusi, ka viņai gribas vemt, jo ne tikai Somiju, bet pēc pirmā angļu tulkojuma arī visu pasauli bija pārņēmusi Muminmānija. Tomēr grāmatas par Muminiem turpināja tapt, un jau stāstā “Trollīša ziema” parādās Tuutikas tēls. Tūve Jānsone un Tūlika Pietila pavadīja kopā visu mūžu, vasaras pārsvarā pavadot Klovharu salā, kur viņas abas daudz brauca ar laivu, rīkoja piknikus, apceļoja tuvākās saliņas. Protams, tā rīkojās visi arhipelāga iemītnieki, tādēļ šī trollīšu Muminu dzīves daļa viņiem šķistu gluži dabiska un saprotama.
1970. gadā Tūve Jānsone sarakstīja savu pēdējo Muminu sērijas grāmatu “Vēlu novembrī”, kurā ierakstītas pašas autores sēras pēc mātes nāves. Gadu vēlāk viņas ar Tūliku devās ceļojumā apkārt pasaulei, un Jānsone sarakstīja savu pirmo tieši pieaugušajiem domāto darbu “Vasaras grāmata”, kas faktiski ir stāsts par Tūves māti un viņas mazmeitu, Tūves brāļameitu Sofiju – tā sauc arī galveno varoni.
Pēc 28 gadiem, kurus Tūve un Tūlika bija pavadījušas uz Klovharu salas – abām jau bija ap 70, – Tūve Jānsone saprata, ka viņai kļuvis bail no jūras. Tas lika saprast, cik viņa ir kļuvusi veca un trausla. Abas mākslinieces pameta salu, lai tajā vairs nekad neatgrieztos.
Kopš 1945. gada, kad iznāca “Mazie troļļi un lielie plūdi”, pasaulē pārdoti aptuveni 15 miljoni eksemplāru grāmatu par trollīšu Muminu un viņu draugu piedzīvojumiem. Uzņēmums “Moomin Characters”, kuru Tūve Jānsone nodibināja kopā ar jaunāko brāli, ir viens no ienesīgākajiem Somijā. Gandrīz ikvienam somam – un ne jau tikai viņiem – mājās ir kāds nieciņš ar Muminu tēliem – dvielis, krūzīte, krekliņš. Somijā izdotas vairākas Muminiem un divas – tieši Tūvei Jānsonei veltītas un markas.
Iespējams, Tūve Jānsone diez kā nemīlēja savus Muminus, tomēr viņa ar tiem identificējās. Laikam jau tieši tādēļ viņus kā sev radniecīgus tik viegli izjust arī citiem…
