Šodien pieminam 1941. gada 14. jūnijā izsūtītos 0
Uz ziedu nolikšanas ceremoniju šodien ir aicināts viss Latvijā rezidējošais ārvalstu diplomātiskais korpuss. Visā Latvijā ir 390 piemiņas zīmes, kas veltītas deportāciju un citu komunistiskā režīma represiju upuriem, 40 simboliskās un 109 īstās kapa vietas, un komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi šodien notiek visā valstī.
Arvien kā centrālais akcents 14. jūnijā un 25. martā ir oficiālā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa ar valsts vadītāju un ārvalstu vēstnieku piedalīšanos. Ik gadu rakstot par to, ir bijis jādomā par vairākiem jautājumiem, toskait, kādas šīs piemiņas dienas izvērtīsies vēl pēc gadiem desmit, kad daļa no represētajiem vairs neatnāks… Un vai amatpersonu līdzdalību pie Brīvības pieminekļa un citās piemiņas vietās nosaka tikai viņu izpratne par cieņu un godaprāts?
Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) priekšsēdētājs Gunārs Resnais teic, ka viņa organizācija kā šo piemiņas dienu pasākumu rīkotāja 25. martu akcentē kā mūsu tautas un represēto piemiņas dienu, bet valstiski cenšas vairāk izcelt 14. jūniju: “Tāpēc ka 14. jūnija deportācijas notika drīz pēc mūsu neatkarīgās valsts zaudēšanas un arī tāpēc, ka šai dienai tuvu ir cits datums – 17. jūnijs, kas kalendārā ierakstīts kā Latvijas Republikas okupācijas diena.”
Tā kā pagājušogad 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa bija kuplāks ārvalstu vēstnieku pulciņš nekā šogad 25. martā, painteresējos, kā Ārlietu ministrija aicina vēstniekus uz šo piemiņas pasākumu.
Ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atbildēja, ka attiecībā uz 25. marta un 14. jūnija sēru dienām lēmumu par Latvijā rezidējošā diplomātiskā korpusa aicināšanu pieņem Latvijas Politiski represēto apvienība.
“Latvijā rezidējošā ārvalstu diplomātiskā korpusa dalība abās sēru dienu ceremonijās vienmēr ir vēlama, taču nav obligāta. Šā korpusa dalība šajās divās sēru piemiņas dienās ir sagaidāma to apaļajās gadskārtās, kā, piemēram, 2011. gadā un 2016. gadā, kad iniciatīvu par ielūgumu izsūtīšanu Latvijā rezidējošam diplomātiskajam korpusam uzņemas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija”.
Lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā no Ārlietu ministrijas rīkotajiem un/vai uzaicinātajiem pasākumiem pieņem katra diplomātiskā pārstāvniecība atsevišķi.
Vienlaikus 25. marta un 14. jūnija sēru dienu ceremonijās ir sagaidāma Latvijā rezidējošā diplomātiskā korpusa vecākā dalība, kurš institucionāli pārstāv visu Latvijā rezidējošo diplomātisko korpusu,” teica J. Sīlis.
Uz ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, pieminot 14. jūniju, šodien ir aicināts viss Latvijā rezidējošais ārvalstu diplomātiskais korpuss.
“Protokols to nenosaka…”
Gan pagājušogad, gan šogad no Saeimā ievēlētajām partijām pie Brīvības pieminekļa staļinisko upuru piemiņas godināšanā vismazāk bija redzami “Saskaņas centra” deputāti. Pērn 14. jūnijā ieradās viens, šogad 25. martā, izņemot Nilu Ušakovu, kurš ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika kā Rīgas pašvaldības vadītājs, nevienas citas “SC” pazīstamas amatpersonas nebija. Todien dzirdēju kādu politikas vērotāju spriežam, vai tad, kad pie Brīvības pieminekļa noliek ziedus Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), tur nebūtu pienākums atrasties arī Andrejam Klementjevam (“SC”) kā Saeimas priekšsēdētājas biedram. Painteresējos par to Saeimas preses dienestā, noskaidroju, ka protokols nenosaka, kam jāpiedalās šādā ceremonijā, bet informācija visām frakcijām ir pieejama.
Izglītības projekti
Būtisks akcents, kas spilgti parādījās šogad pirmoreiz un būtu izvēršams turpmāk – vienota visu triju Baltijas valstu deportāciju upuru godināšana. 25. martā Okupācijas muzejā skanēja visu triju Baltijas valstu himnas un uzrunas teica Igaunijas un Lietuvas vēstnieki. Muzeja direktore Gundega Michele stāstīja, ka šī ierosme par kopīgu piemiņas brīdi nāca no igauņiem, kam bija kopīgs izglītības projekts ar Somijas un Zviedrijas skolām.
Bet kā veicināt, lai piemiņas brīžos vairāk piedalītos mūsu pašu skolēni?
Aprunājos ar vēstures skolotāju Dzintru Liepiņu, vaicājot: varbūt skolotāji var vairāk rosināt, dodot arī kādu netradicionālu uzdevumu? Piemēram, uzrakstīt vēsturē eseju vai literatūrā – domrakstu par piemiņas brīdī vēroto? Pedagoģe sacīja, protams, ka to visu iespējams darīt.
Taču, kad piemiņas dienas ir brīvdienās, arī ģimeņu atbildība būtu aizvest bērnus pie pieminekļa un skaidrot traģiskos vēsturiskos notikumus.
Aizvakar Latvijas Universitātē atklātajā lekcijā “Pieminēt nedrīkst aizmirst: padomju represiju atcere Latvijas publiskajā telpā” LU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki izteica interesantu ierosinājumu, ka derētu iedibināt mikrograntu programmu, kas mudinātu skolotājus un skolēnus veikt pētnieciskus darbus deportāciju vēstures izzināšanā.
Kultūras ministrija atbalstīs ik pēc pieciem gadiem
Ik gadu, rūkot politiski represēto personu skaitam, mazinās arī viņu pašorganizēšanās spējas. Risinājums nākotnē būtu šo piemiņas brīžu rīkošanu pārņemt pašvaldībām, saka LPRA vadītājs G. Resnais, piebilstot, ka daudzās vietās tā notiek jau tagad. Par piemiņas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa viņš saka: “Varbūt vēl pēc dažiem gadiem šos pasākumus rīkos valdība, mēs būsim uzaicinātie.”
Aprīlī viņš man stāstīja, ka pirms 14. jūnija pasākumiem parasti lūdz atbalstu valdībai. Līdz šim ir bijusi laba sadarbība kā ar Ārlietu ministriju, tā Kultūras ministriju, kura tradicionāli izstrādājusi scenāriju. Bet šogad, kaut Ministru prezidenta akcepts esot saņemts, Kultūras ministrija uzskatījusi, ka tās funkcijās šāds pienākums neietilpst.
Kad ministrijā jautāju, kāpēc tā, atbildē: solīta aktīva līdzdalība… pēc četriem gadiem. Citēju:
“Šā gada 1. jūnijā Ārlietu ministrijas telpās notika sanāksme saistībā ar 14. jūnija pasākumu. Sanāksmē, kurā piedalījās Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, kā arī Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas Valsts protokola, Saeimas protokola un Aizsardzības ministrijas protokola pārstāvji, kopīgi sadarbojoties, tika nolemts, ka atceres dienas pasākums notiks ilggadējā ierastajā secībā.
Sanāksmē Ārlietu ministrijā tika panākta vienošanās, ka iespējama sadarbība ar Kultūras ministriju varētu notikt uz 75 gadu atceres dienu. Šāda sadarbība jau ir notikusi 70 gadu atceres dienā.”
