Šodien ēdīsim tauriņus vai eņģeļmatus? Ciemos pie krāsaino dārzeņu makaronu meistara 0
Piecās stundās ar rokām varot pagatavot četrus kilogramus taurenīšu jeb itāliski saukto farfalle, aprēķinājis pastas meistars Arno Polītis. Pirms gada viņš pameta pavāra amatu, lai kļūtu par uzņēmēju un savā dzīvoklī ražotu makaronus. Ne jau parastus, bet krāsainus – biešu, burkānu, spinātu un pētersīļu tonī. Laipni lūgti pastas pasaulē!
Ideja – kā daždien dzīvē tas notiek – atnākusi nejauši. Kad Arno pēc garas darba dienas meitai pajautājis, ko šovakar ēdīsim, Elza attraukusi – gribu pelmeņus! Pēc 14 stundām restorāna virtuvē nekur negribas kustēt, pat uz veikalu pēc pārtikas.
Atcerējies, ka pašam mājās ir pastas mašīnīte, mīklas recepti jau bija apguvis vienā no iepriekšējām darba vietām – restorānā “Riviera” pie stingrā skolotāja šefpavāra Jāņa Sokolovska. Atlika uzjaukt gaļas pildījumu, un pelmeņi gatavi. “Atceros, nodomāju, ka pastu taču var taisīt arī krāsainu – tur var sanākt kaut kas vairāk.”
Un noticis “klikšķis”. Ko tur slēpt, jau kādu laiku viņš prātoja, ka jāatrod cita nodarbošanās, jo līdzšinējo grafiku un garās darba stundas bez citu palīdzības nevarēja apvienot ar rūpēm par meitiņu, kuru pēc šķiršanās audzināja viens. Lūk, arī risinājums – viņš taisīs pastu un būs noteicējs par savu laiku.
Gatavo kā “nonna”
Itālijā ar rokām gatavota pasta tradicionāli ir vecmāmiņu jeb nonnu pārziņā. Tagad savā dzīvoklī, kur vienā nelielā istabā iekārtota makaronu darbnīca, ar to nodarbojas arī Arno. Viņa pasta ir krāsaina, jo ūdens vai olu vietā miltiem tiek pievienots dārzeņu biezenis vai sula.
Bietes mīklu iekrāso tumšsārtu, burkāni – dzeltenīgi oranžu, spināti un pētersīļi – zaļu. Ar speciālu ierīci to izrullē platās un plānās loksnēs, sagriež strēmelēs vai kvadrātiņos, lai pēc tam veidotu kā farfalle jeb taurenīšus.
Ar piedevām pasta ne tikai izskatās koša un kārdinoša, bet ir garšā bagātāka un vērtīgāka, jo dārzeņu biezenis vai sula veido trešdaļu no sastāva.
Kopš pagājušā gada 1. februāra, kad ievietojis pirmo ziņojumu feisbuka lapā par “ColorPasta” jeb krāsaino pastu, Arno pagatavojis 270 kilogramus farfalle un tagliatelle makaronus. Par pirmo pasūtījumu satraucies ne pa jokam – pasta ar “pakomātu” aizceļojusi uz Ventspili, bet pats meistars visai drīz dabūjis skarbu mācību, jo aizmirsis norādīt, ka produkts jāuzglabā ledusskapī.
Kas notiek ar svaigu pastu, kuras lietošanas termiņš ir divas nedēļas, ja to netur vēsumā? “Ļoti paveicās, ka cilvēks bija saprotošs,” nosaka Arno, jo ieraksts tīmeklī par sapelējušiem makaroniem jaunam uzņēmējam varētu beigties ar izgāšanos.
Kā pa celmiem gājis arī tirdziņos. “Savus 50 iepakojumus varēju pārdot, uzrunājot vismaz 250 cilvēkus, jo sākumā tikai katram piektajam radās interese par manu pastu. Pirmās sarunas bija neveiklas – cilvēki kritizēja, ka milti nav no cietajiem kviešiem vai kukurūzas un lēcām, jautāja, kāpēc tik dārgi utt.
Bija grūti, bet pamazām sajutu azartu – izdosies pārliecināt vai ne,” par savu tirgotāja pieredzi stāsta Arno, atzīstot – ja būtu zinājis visus zemūdens akmeņus, ar kuriem nācies sastapties, diez vai ķertos pie sava biznesa.
Kas kaitēja pavāra amatā – nostrādā maiņu, saņem naudiņu un miers, bet kā uzņēmējam par visu jāuzņemas atbildība, jābūt gatavam saņemt arī nepatīkamus e-pastus vai atbildēt uz nepazīstamu tālruņu zvaniem, jo zvanītājs var būt kāds iespējamais klients.
Gribam būt lielākie Baltijā
Pirmā laika raizes aiz muguras. “ColorPasta” pērnruden atzinīgi novērtēta “Riga Food” izstādē, no kuras Arno atgriezies mājās ar sadarbības līgumu par pastas piegādi deviņiem veikaliem – spēj tik ražot. Tomēr gada nogalē nācās pieņemt sāpīgu lēmumu – pārtraukt sadarbību biznesa attīstības labā.
“Gribam augt, tāpēc atkāpāmies mazu solīti atpakaļ, lai varētu spert lielāku uz priekšu. Pagaidām nav iespējams apvienot lielu ražošanu ar izvirzīto mērķi desmit gados izveidot lielāko svaigās pastas ražotni Baltijā.”
Arno gatavoto krāsaino pastu joprojām var nopirkt virtuālajā tirgū “svaigi.lv”, Rīgas veikalā “Zaļā govs” un Jelgavas gardēžu tirgotavā “Gourmet”.
Par nozīmīgu atbalstu jaunajam uzņēmējam kļuvis Jelgavas biznesa inkubators, kur saņēmis profesionālus padomus, kā izveidot kvalitatīvu iepakojumu, apmeklējis zīmolvedības kursus, pasaules līmeņa vadītāji semināros iepazīstinājuši ar metodēm ražošanas produktivitātes celšanai.
“Tādiem kā es ir svarīgi dzirdēt pieredzes stāstus, lai neuzkāptu uz grābekļiem, ko citi pieļāvuši.”
Savai krāsainajai pastai Arno redz nākotni – pircēji Latvijā arvien vairāk novērtē labus pašmāju ražojumus ar dabiskām garšām, arī vegānais sastāvs nav mazsvarīgs – izvēlēts, sekojot aktuālākajām tendencēm pārtikas tirgū.
“Liela daļa manu pircēju ir vegāni un ne mazāka – māmiņas ar bērniem, jo zināms, ka jaunajai paaudzei pasta garšo, tāpēc vecāki cenšas izvēlēties pēc iespējas veselīgāku, ar dārzeņiem.”
Paša ģimenē farfalle un tagliatelle esot cieņā, gatavojot trīs vai četras reizes nedēļā ko līdzīgu šodien piedāvātajām receptēm, lai maltīte top vienkārši, ātri un veselīgi.
Gēte un makaroni
* Itālija mūsdienās kļuvusi par pastas karalisti, kur to saražo ap 3,3 miljoniem tonnu gadā, un paši itāļi atzīti par lielākajiem pastas ēdājiem pasaulē. Vienmēr tā nav bijis, vēl 18. gadsimtā, kad Gēte apceļoja Itāliju, katrā reģionā pastāvēja savi pastas veidi un gatavošanas paņēmieni.
Neapolē dzejnieks nogaršoja makeronus (maccheroni): garus un resnus no cieto kviešu mīklas gatavotus cilindrus ar tukšu vidu; šis ēdiens bija izgudrots Abu Sicīlijas Karalistē, un nekur citur to neēda.
Līdz 19. gadsimta sākumam jebkura tipa pastu itāļi sauca par makaroniem (macaroni), kas līdz ar spageti nosaukumu izplatījās arī citās pasaules valstīs kā apzīmējums ikvienam “makaronveidīgam” pārtikas produktam. Jau pārsimt gadu Itālijā makaronu vietu ieņēmusi pasta, ko lieto vispārinošā nozīmē, atstājot makaroniem reģionālu nozīmi.
* Par galveno pārtikas produktu un nacionālo simbolu pasta kļuva apvienotajā Itālijā, pateicoties arī modē nākušai Vidusjūras diētai. Mēdz jokot, ka itāļiem esot tikai divas vispārēji atzītas vērtības – reliģija un spageti, kas, starp citu, tulkojumā nozīmē “aukliņas”.
Daudzām pastu formām itāļu valodā doti neparasti nosaukumi, piemēram: farfalle – tauriņi, lumache – gliemeži, penne – rakstāmspalvas, linguine – mēlītes, bavette – slieniņas, capelli d’angelo – eņģeļmati, avemarie – avemarijas, capelli del prette – priestera cepures u. c.
* Nav zināms, vai Gēte kaut ko sadzejojis par godu makeroniem, taču kāds cits dzejdaris Frančesko Bračolīni vienu no savām poēmām veltījis to taisīšanas procesam, kas nemainīgs saglabājies līdz mūsdienām – tieši tā makaronus joprojām gatavo čaklas saimnieces: izlīdzināto mīklu aptin ap mīklas rulli, sagriež šaurās sloksnītēs un tālāk pēc receptes:
“Simt kārtās plānais mīklas plīvurs lokās,
ap gludo zizli Jupiteram apvijas.
Ar asu dzelzi griež viņš glītās krokas,
ar savi scepteri tās atkal aizviļā.
Kad pavārdarbi viņam jauki sokas,
viņš sīkās strēmeles met katla dibenā.
Nu pērkons ducina, sper zibeņi ar joni,
un augstu burbuli sit gardi makeroni.”
* Varētu rasties jautājums, kāda romiešu dievu valdniekam Jupiteram daļa gar makaroniem, taču jāatceras: viena no leģendām vēsta, ka tos izgudrojis grieķu uguns dievs Hēfaists, kam romiešu dievību pulkā līdzvērtīgs bija Vulkāns.
Par Marko Polo ieguldījumu pastas vēsturē pētnieku domas dalās – zināms, ka jau etruski, kas tagadējās Toskānas piejūras zemienes apdzīvoja no 9. gs. p. m. ē., sasmalcinātus graudus jauca kopā ar ūdeni un cepa, iegūstot makaroniem līdzīgu galaproduktu.
Avots: Jeļena Kostjukoviča “Kāpēc itāļiem patīk runāt par ēdienu”.
Arno padomi
Pasta jāvāra sālsūdenī.
Vārīšanas laikā pasta jāuzmana, jo ātri var kļūt mīksta.
Cepšanai izmantojiet sviestu – būs garšīgāk.
Receptes
Krāsainā pasta
Gatavošana
Lielā bļodā ieber cieto kviešu miltus, izveido iedobi, kurā ielej biezeni no sablendētiem dārzeņiem (Arno izmanto biezeņus no bietēm, burkāniem vai spinātiem ar pētersīļiem), un ar dakšu samaisa viendabīgā masā.
Bļodā samaisīt ir daudz ērtāk un vieglāk nekā uz galda. Masu liek uz galda un kārtīgi izmīca 15 līdz 20 min., līdz tā ir bez kunkuļiem, elastīga un viendabīga. Miltu un biezeņa proporcija jāatrod pašiem. Liek ledusskapī atpūsties.
Mīklu ņem pa daļām, uz galda izrullē, lai var ievietot pastas gatavojamā ierīcē. Izrullē plānu, liek uz galda un ar asmeni sadala atbilstoši iecerētajai pastas formai. Ja vēlas farfalle jeb taurenīšus, sadala kvadrātos un vidū saspiež.
Var gatavot svaigu, vārot sālsūdenī 2 līdz 3 minūtes, vai arī pakaltēt, uzglabāt ledusskapī un izlietot pāris nedēļu laikā.
Krāsainā pasta ar salātiem un priežu čiekuru mērci
Sastāvdaļas
Krāsainā pasta farfalle, zaļie salāti, tomāti, priežu čiekuru mērce (var izmantot mērci “Mītavas čiekurs”), sarkanvīna balzametiķis, ciedru rieksti, olīveļļa, pipari, sāls.
Gatavo mērci
Priežu čiekuru mērci sajauc ar olīveļļu, balzametiķi un pieber pēc garšas piparus un sāli.
Gatavo salātus
Vāra pastu sālsūdenī 2 līdz 3 minūtes. Liek šķīvī saplucinātus salātus, pastu, sagrieztus tomātus, pārlej ar mērci un apkaisa ar ciedru riekstiem.
Siltie krāsainās pastas salāti ar kazas sieru un bietēm
Sastāvdaļas
Krāsainā pasta farfalle, svaigais kazas siers, marinētas bietes, pētersīļi, sviests, sāls.
Gatavošana
Vāra pastu sālsūdenī 2 līdz 3 minūtes, nokāš un iemaisa gabaliņu sviesta. Liek uz šķīvja un pārkaisa ar gabaliņos sagrieztu kazas sieru, marinētām bietēm un pētersīļu lapiņām.
