Šodien atklāj satiksmi pār pārbūvēto Brasas tiltu Rīgā, taču eksperti norāda, ka projekts ir nekvalitatīvs 117
Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” kritizē Brasas tilta pārbūves projektu. Ārzemju eksperti norāda par kļūdām tilta pārbūvē.
Jau šodien, 9. novembrī, atklāj satiksmi pār pārbūvēto Brasas tiltu. Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” norāda, ka tilta projekts ir nekvalitatīvs.
Tilta pārbūvē ir izšķiesta nauda pārāk platu brauktuvju izbūvē – to platums ir gandrīz par metru lielāks nekā būtu nepieciešams. Tas maldina autovadītājus, radot iespaidu, ka uz tilta paredzēts lielāks ātrums nekā 30 vai 50 km/h. Vienlaikus platās brauktuves atņem vietu gājējiem un velosipēdistiem, tāpēc tilta ziemeļu pusē tiek paredzēta tikai “tehniskā ietve” ar režģi 1.5 m platumā ar platumu ierobežojošiem stabiem, kas īsti nemaz nav paredzēta gājēju kustībai. Šī situācija, biedrībasprāt, ir nepieņemama pilsētā, kur gājējs plānošanas dokumentos ir prioritāte pār autotransporta vajadzībām. Turklāt arī sabiedriskajam transportam nav izveidoti ideāli apstākļi – uz sliežu joslas nav ieplānota autobusa satiksme, kā arī autosatiksmei nav ierobežojumu braukt pa sliedēm, – tātad nav ierīkota neviena sabiedriskā transporta josla. Līdz ar to dzīvē var novērot, ka pilsētas mēra Vilņa Ķirša izteikums, ka “sabiedriskais transports ir karalis” neatbilst realitātei uz 2023. gadā atklāta pārbūvēta tilta.
Turklāt it kā drošības apsvērumu dēļ uz tilta ir izvietotas augstas atvairbarjeras, kādas parasti izvieto uz šosejām. Papildus, tilta daļā, kas šķērso dzelzceļu, vēl uzstādītas 2 m augstas metāla restes. Biedrībasprāt, papildus drošību varētu nodrošināt ar estētiski daudz augstvērtīgākiem risinājumiem – piemēram, metāla vai betona stabiņiem. Arī pārvada Brasas pusē nesen uzstādītas divstāvīgas gājēju barjeras jeb tautā sauktie “lopu žogi”, kuri satiksmes drošību neuzlabo, bet avārijas gadījumā tikai paaugstina traumu risku. Biedrība uzskata, ka izvietot šādus elementus 2023. gadā, vairs nav pieļaujams. Tā vietā vajadzētu paredzēt krūmus, vai citus risinājumus, kā tas tiek darīts pārbūvētās ielās Viļņā.
Biedrība uzskata, ka ar šo projektu Rīgas dome pierāda savu nekompetenci un nevēlēšanos patiesībā uzlabot situāciju mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem. Uz tilta pat netiek paredzēta nodalīta veloinfrastruktūra, tikai apmēram 3 m plats kopīgs gājēju un veloceļš vienā tilta pusē.
“Kamēr visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā mums, ir prieks, ka būvdarbi beidzot ir galā, aicinām atvērt acis un paskatīties, kas par brāķi mums tiek pasniegts kā sasniegums,” par tiltu sašutis biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis.
Kompetenta, neitrāla eksperta viedokļa sniegšanai “Pilsēta cilvēkiem” lūdza dāņu pilsētvides uzņēmuma “Colville Design Lab” Brasas tilta izvērtējumu, kura secinājumi dod pamatu šo projektu dēvēt par maigi izsakoties neveiksmīgu.
Izvērtējumā minēts, ka:
1) būtu jāizveido sabiedriskā transporta josla (tramvaji + autobusi pa tilta vidu)
2) būtu jāsamazina autojoslu platums līdz 2,8m. Šobrīd uzbūvētajam tiltam joslu platums ir 3.5 m kopā ar 0.5 m platu uzkrāsotu baferzonu.
3) likvidēt baferzonu starp brauktuvi un kopīgo gājēju un veloceļu
4) ietaupīto vietu veltīt nodalītiem veloceļiem.
