#elektroenerģija #karš Ukrainā #Jānis Timma #negodīgas algas #dakterstāsti
SIA ”Cemex” kaļkakmens karjers ”Kūmas” Saldus novadā.
SIA ”Cemex” kaļkakmens karjers ”Kūmas” Saldus novadā.
Foto. LETA/Edijs Pālens

Soctīkli spriež, kā Latvija varētu atpirkties no ienaidnieka: “Daudz smilšu un māla. Maz ticams, ka kādam interesē izrāviens keramikā!” 2

LA.LV
17:32, 26. februāris 2025
Ziņas Ekonomika

Vērojot, kas notiek pasaules ģeopolitiskajā arēnā, nevilšus daudziem ienācis prātā, kas notiktu, ja arī Latvija nonāktu neapskaužamā situācijā un ja arī mums nāktos ar kaut ko atpirkties no ienaidnieka – ko mēs varētu piedāvāt pretī tam, kas sniegs mums palīdzību?

Reklāma
Reklāma
“Tas ir mīts, ka tie padara mūs resnus!” Uztura speciāliste atklāj mītus par 8 populāriem pārtikas produktiem 2
Kokteilis
Mākslīgais intelekts prognozē, kā nākotnē mainīsies bēru tradīcijas: skan neticami, bet vietām tā jau ir realitāte
Krievi zaudē redzi: Ukrainas izlūkdienests atkārto “Mossad” operāciju – no attāluma spridzina Krievijas dronu operatoru brilles
Lasīt citas ziņas

Par to arī izvērtusies nenopietni nopietna diskucija vietnē “X”. Iespējams, ka tas pat ir labi, ka Latvijas zeme neslēpj lielas bagātības, un tāpēc esam kādam mazāk interesanti, citi komentāros atrunājas – ka nemaz jau tik nabagi neesam. Lūk, ieskats diskusijā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kokteilis
VIDEO. “Stulbi!” Jakušonoks atklāj, kā jūtas, paspēlējot tūkstošus “savā hobijā” Latvijā un Lasvegasā
TV24
Uzņēmējs: Statistika liecina, ka lētāk ir paņemt kaķi vai suni, nekā plānot bērnu
Kokteilis
Nezaudē pārliecību par saviem spēkiem un ej uz priekšu! Horoskopi 27. februārim

Latvijā derīgie izrakteņi galvenokārt ir saistīti ar būvmateriālu ražošanu un ikdienas vajadzībām, jo mūsu valsts nav bagāta ar reto vai dārgo minerālu atradnēm. Visvairāk pie mums izplatītie ir smilts un grants, kuru atradnes sastopamas gandrīz visā valsts teritorijā, īpaši kvartāra nogulumos, kas veidojušies ledāju kušanas rezultātā.

To kopējais apjoms ir mērāms miljonos kubikmetru gadā, un tie tiek izmantoti ceļu būvē, betona ražošanā un infrastruktūras projektos, piemēram, Ogres Kangaros vai Kurzemes reģionā.

Kūdra ir vēl viens plaši izmantots resurss – tās krājumi Latvijā ir aptuveni 1,2 miljardi tonnu, un to iegūst purvos, galvenokārt kurināmajam un dārzkopībai.

Otrs nozīmīgs derīgo izrakteņu veids ir ģipšakmens, kaļķakmens un dolomīts, kas koncentrējas noteiktos reģionos. Ģipšakmens atradnes, kas ir vienas no lielākajām Ziemeļeiropā, atrodas Salaspils un Skaistkalnes apkārtnē, un no tām gadā iegūst ap 300 000 tonnu, ko pārstrādā ģipsī būvniecībai, piemēram, apmetumam un plāksnēm.

Kaļķakmens un dolomīts ir sastopami Latvijas dienvidos un dienvidrietumos, piemēram, Saldus un Dobeles novados, kur tos izmanto cementa, būvkaļķu un šķembu ražošanai. Šo materiālu ieguve ir rūpīgi regulēta, lai aizsargātu vidi, taču to apjoms ir pietiekams vietējām vajadzībām.

Mazāk izplatīti un pagaidām mazāk izmantoti ir tādi izrakteņi kā dzelzsrūda un nafta, kas atrodas dziļākos slāņos un nav ekonomiski izdevīgi iegūstami. Dzelzsrūda ir atklāta proterozoja pamatklintājā Vidzemē un Sēlijā, bet tās ieguve nenotiek lielā dziļuma dēļ.

Naftas pēdas ir konstatētas Baltijas jūras šelfā, taču tās izpēte un izmantošana ir ierobežota. Tā vietā Latvija koncentrējas uz plaši pieejamiem resursiem, kas atbalsta būvniecību un lauksaimniecību, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ieguvi un dabas aizsardzību.

Tēmas
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.