Sociologs: par vēlēšanu ignorēšanu varētu ieviest naudas sodu 8
Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, aģentūrai LETA sacīja sociologs Aigars Freimanis.
Viņš norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: “Beļģijā un Grieķijā, kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu aktivitāte ir manāmi augstāka.”
Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem politiķiem: “Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums,” teica Freimanis.
Vērtējot zemo vēlētāju aktivitāti, kas, pēc plkst.12 apkopotajiem datiem, ir par gandrīz 10% zemāka nekā šajā laikā iepriekšējo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā, Freimanis uzsvēra, ka pilsoņiem grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt. Turklāt saulainais laiks šo procesu nesekmē.
Freimanis uzsvēra, ka vērā ņemamo aktivitātes starpību izskaidro pagājušajā reizē vienlaikus ar EP vēlēšanām notikušās pašvaldību vēlēšanas.
Sociologs skaidroja, ka vēlētāju aktivitāte ir viļņveidīga, tāpēc, iespējams, vakarpusē vēlēšanu iecirkņos varētu būt lielāks vēlētāju pieplūdums.
Pilsoņu līdzdalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir zema, tomēr tā nav katastrofāla, aģentūrai LETA skaidroja politologs Jānis Ikstens.
Zemajai aktivitātei ir trīs galvenie iemesli, norādīja Ikstens. Par galveno iemeslu viņš sauca zemo vēlēšanu nozīmīgumu Latvijas pilsoņiem. “Jebkuram cilvēkam, kurš kaut ko saprot skaitļos, ir skaidrs, ka nedaudz vairāk nekā 1% nespēj būtiski ietekmēt vairāk nekā 750 citu deputātu darbu. Turklāt deputāti ir sašķelti dažādās grupās, kas arī mazina viņu ietekmi,” teica Ikstens.
Arī karstais laiks būtiski ietekmē cilvēku lēmumu ignorēt vēlēšanas. “Ja ārā būtu plus 15, nevis plus 30 grādi, varētu sagaidīt lielāku cilvēku aktivitāti,” norādīja politologs.
Strīdīgs jautājums ir arī veids, kādā tiek aprēķināta vēlētāju aktivitāte. Ikstens skaidroja, ka par pamatu tiek ņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par iedzīvotāju skaitu, kas balstās uz iedzīvotāju deklarētajām dzīvesvietām. “Šie dati atšķiras no tautas skaitīšanas datiem, jo bieži vien cilvēks, kurš ir emigrējis, nav izdeklarējies no savas dzīvesvietas. Tādēļ procentuāli aktivitāte var tikt aprēķināta mazāka, nekā tā patiesībā ir,” viņš teica.
