Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likumdošanas izmaiņas ir viens no pēdējā gada laikā visvairāk apspriestajiem nodokļu jautājumiem. Tā mērķis bija uzlabot daudzu kategoriju nodarbināto sociālo nodrošinājumu, taču pērn izveidoto regulējumu kritizēja daudzi.
Uzņēmēji prognozēja pašnodarbināto un nepilna laika nodarbināto atlaišanu no darba, bet autortiesību saņēmēji nebija apmierināti ar viņu sociālo iemaksu apmēra pieaugumu. Praktiski visi atzina, ka VSAOI izmaiņas ir vajadzīgas un lielākoties tās ir pareizas, bet – ne šodien un ne mums.
Tādēļ valdība izveidoja darba grupu, kurā piedalījās arī ieinteresētās puses, tostarp arī uzņēmēju un mākslinieku organizācijas, kas ilgāku laiku strādājusi pie VSAOI likumdošanas pilnveides. 12. novembrī tā nāca klajā ar sava darba rezultātiem un priekšlikumiem likumdošanas izmaiņām.
Solis pretī uzņēmējiem
Vērtējot rezultātus, jāteic, ka valdība piekāpusies kritikai un spērusi soli pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autortiesību saņēmējiem – tām sociālajām grupām, kas bija visvairāk neapmierinātas ar jaunajiem noteikumiem.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa skaidro, ka uzņēmēji sarunu procesā panākuši, ka Valsts ieņēmumu dienests tiem dos pārskatu par minimālo VSAOI iemaksu izmēru par katru nodarbināto.
Tā kā sākotnēji bija paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādu informāciju sniegs par visiem nodarbinātajiem kopā, tad uzņēmēju organizācijas uzskatīja, ka ar to saistītā nespēja saprast un izvērtēt un tātad arī prognozēt, kādas sociālās iemaksas būs jāveic par katru darbinieku, izraisīs uzņēmēju reakciju risku samazināšanai – masveidīgu nepilna darba darbinieku atlaišanu.
Jāpiebilst, ka ir virkne darbības jomu, kurā darba specifikas dēļ nepilna darba strādājošie ir vairākums darbinieku – tostarp šādas nozares ir sabiedriskā ēdināšana un telpu uzkopšana. Šajā jautājumā ir panākts uzņēmējiem svarīgais kompromiss.
Otrs uzņēmējiem svarīgs jautājums bija tas, ka nebūtu jāmaksā sociālās iemaksas par tām dīkstāves dienām, kad darbinieks bijis atstādināts no darba, piemēram, Covid-19 vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ, vai arī kas radušās darbinieka paša vainas dēļ – te runa galvenokārt ir par tām dienām, kad darbinieks nav ieradies darbā, jo iepriekšējā vakarā tā pavairāk ieņemts “no saldenās pudeles”. Šādas iemaksas nebūs jāveic arī par tām dienām, attiecībā uz kurām Ministru kabinets noteicis ārkārtas situāciju.
Vecā kārtība – vēl gadu
LM Sociālās Apdrošināšanas departamenta direktores vietniece Airīna Dreimane stāsta, ka arī pašnodarbinātajiem un autortiesību saņēmējiem izdevies panākt kompromisu ar valdību un to VSAOI izmaiņu, kas skar šīs grupas, stāšanos spēkā atlikt uz gadu – līdz 2023. gada 1. janvārim.
Tie autortiesību saņēmēji, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskā darba veicēji, strādās vecajā kārtībā – VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā par viņiem maksās darbu pasūtītājs. Vecās kārtības saglabāšana došot autortiesību saņēmējiem ilgāku pārejas periodu un ļaušot labāk pielāgoties izmaiņām.
Vienlaikus izstrādāti arī MK noteikumi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem.
Savukārt pašnodarbinātie panākuši, ka savus ienākumus Valsts ieņēmumu dienestam varēs prognozēt nevis reizi ceturksnī, kā paredzēja pērn pieņemtie noteikumi, bet tikai reizi gadā.
Šis jautājums īpaši uztrauca visus tos pašnodarbinātos, kuriem ir garš ražošanas cikls, ienākumi no kura tiek saņemti tikai reizi vai divas gadā – piemēram, mājražotāji, kas visu gadu ada cimdus, lai reizi gadā tos visus pārdotu Ziemassvētku tirdziņos un gūtu visa gada ieņēmumus, kā arī visus ar lauksaimniecību saistītos pašnodarbinātos, jo arī tajā ir garš ražošanas cikls.
Pašnodarbinātie ar maziem ienākumiem varēs pat nemaksāt VSAOI vispār, ja būs iesnieguši VID prasīto ienākumu prognozi. Tiem, kas būs to nogulējuši, gan būs jāmaksā sociālās iemaksas no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un minimālo obligāto iemaksu objektu jeb 1500 eiro ceturksnī. Aprēķinu par to, cik tieši būs jāmaksā, atsūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz nākamā gada 20. martam.
Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts top
Lielā mērā kompromisus un termiņu atlikšanu veicinājis tas, ka paredzētajā laikā nav spējis efektīvi uzsākt darbu iecerētais saimnieciskās darbības ieņēmumu konts – mehānisms, kas paredzēja būtiski vienkāršāku nodokļu nomaksas kārtību visiem tā izmantotājiem, – bija iecerēts, ka to izmantos pašnodarbinātie, agrākie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un citas sīko uzņēmēju kategorijas.
Taču bankas vēl nav paspējušas ieviest šo kontu savā darbībā, tas notiks tikai nākamajā gadā, un šis apstāklis veicinājis valsts piekāpību VSAOI reformu termiņu atlikšanā. Jāpiebilst, ka virkne darba grupas priekšlikumu vēl jānostiprina likumdošanā, to paredzēts izdarīt līdz šī gada beigām.
Par ko sociālās iemaksas veiktu valsts
Tiek apspriesti vēl vairāki pasākumi, par kuriem pagaidām vēl nav panāktas vienošanās. Viens no tādiem ir to personu loka paplašināšana, par kuriem sociālās iemaksas tiek veiktas no valsts budžeta – šobrīd šajā kategorijā galvenokārt ietilpst personas ar invaliditāti; māmiņas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu; personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, visi, kas saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu u.tml.
Tiek rosināts būtiski paplašināt šo personu loku, iekļaujot tajā, piemēram, arī pašnodarbinātās personas ar zemiem ienākumiem. Par šo jautājumu diskusijas vēl turpināsies.
Uzziņa
Cik svarīga ir sociālā apdrošināšana
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) reformas ir vērstas uz sociālo iemaksu palielināšanu, lai būtu no kā maksāt pensijas un slimības pabalstus. Un tieši Covid-19 krīze atklājusi cik daudz sociāli pat minimāli neaizsargātu cilvēku ir Latvijā – saskaņā ar VID datiem Latvijā aptuveni trešdaļa nodarbināto (273,6 tūkst.) gūst tādus ienākumus, kur vidējās aprēķinātās VSAOI iemaksas ir zemākas nekā iemaksas no minimālās algas, proti, nepārsniedz 150 eiro mēnesī.
VSAOI iemaksas tiek izmantotas:
– pensijām,
– bezdarbnieku pabalstiem,
– sociālā apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām,
– invaliditātes apdrošināšanai,
– bērna kopšanas (maternitātes) pabalstiem,
– slimības lapu apmaksai par tām dienām, kuras maksā valsts,
– vecāku apdrošināšanai.
Uzziņa
Svarīgākās izmaiņas
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai izveidotās darba grupas piedāvātās izmaiņas:
– Autoratlīdzību saņēmējiem nekas nemainās vēl gadu – līdz 2022. gada beigām. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību saņēmēji, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskā darba veicēji, var turpināt strādāt ar esošo nodokļu likmi 25%, no kuras autordarba pasūtītājs nomaksā autora iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Arī grāmatvedības kārtība viņiem nemainās.
– Vēl gadu nekas nemainās pašnodarbinātajiem – viņi varēs reizi gadā iesniegt VID apliecinājumu par kalendārajā gadā plānotajiem ienākumiem (šobrīd jāsniedz par katru ceturksni atsevišķi); pašnodarbinātie maksās VSAOI pensijas nodrošināšanai 10% no saviem ienākumiem un varēs darīt to reizi gadā, nevis ceturksnī; nav jāmaksā minimālās VSAOI par tām dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba.
– Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja VID būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un minimālo obligāto iemaksu objektu (minimālo iemaksu objekts – trīs minimālās algas ceturksnī jeb 1500 eiro ceturksnī).
– VID sniegs informāciju darba devējam par minimālo VSAOI piemaksu apmēru par katru konkrēto darba ņēmēju.
Dati: Finanšu ministrija
