Sociālie tīkli par seriālu “Černobiļa”: baiss atgādinājums par komunistiskā totalitārisma ārprātu 4
Helio interaktīvajā televīzijā šobrīd iespējams noskatīties “HBO” dokumentālais miniseriāls “Černobiļa”, kurš pasaules pirmizrādi piedzīvoja pirms mēneša un ieguvis pat augstāku novērtējumu nekā kulta statusu iekarojušās “Troņu spēles”.
Seriāls stāsta par 1986. gada aprīlī notikušo katastrofu Černobiļas atomreaktorā un tai sekojošos bezprecedenta glābšanas darbus.
Seriāla sižets pamatā balstās baltkrievu rakstnieces, Nobela prēmijas literatūrā laureātes Svetlanas Aleksijevičas grāmatā “Balsis no Černobiļas”, kurā apkopotas Pripetes vietējo iedzīvotāju stāsti.
Seriāls parāda, kā un kāpēc katastrofa notika, kā arī ataino cilvēkus, kuri piedalījās katastrofas seku likvidēšanā un tās gaitā gāja bojā.
Seriāls atzinīgi novērtēts ne tikai pasaulē, to par labu atzinuši arī Latvijas skatītāji, daudzi no kuriem “Černobiļu” noskatījušies jau tad, kad to sāka rādīt kanāls HBO.
Teātra kritiķe Silvija Radzobe uzskata, ka seriāls jāredz ne tikai tāpēc, lai uzzinātu, ko nozīmē padomju režīms un pati baisā katastrofa, bet galvenokārt tādēļ, ka tā cilvēkus vieno, nevis šķir, jo “izturas ar cieņu kā pret upuriem, tā varoņiem, kas, ziedojot sevi, izglāba miljonus, tai skaitā arī mūs”.
Silvija Radzobe aizrāda arī uz seriāla mākslinieciskajām kvalitātēm: “Vēl man liekas, ka seriāls ar smagās tēmas izvēli un bezkompromisu drosmi tās risināšanā atjauno kino kā mākslas veida godu un statusu, tas var dot nozīmīgu impulsu kino attīstībā. Nerunāšu par lielisko operatora darbu un izcilajiem aktieriem – Dž.Harisu un S. Skarsgardu. Man gandarījumu sagādā arī tas, ka cilvēki visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, novērtē mākslā patiesību, lai cik arī tā smaga būtu.”
Šim viedoklim piekrīt arī aktrise Esmeralda Ermale: “Pilnīgi piekrītu. Aktieri pat kustas padomiski sasaistīti un spriedze neatslābst ne uz mirkli.
Grūti noskatīties vairāk par vienu sēriju dienā.
Un mirklī iziet no tās radītās atmosfēras arī nevar.”
Arī viens no Latvijas izklaides industrijas zināmākajiem pārstāvjiem, Lauris Reiniks par seriālu saka, ka tas ir pēdējā laika emocionāli spēcīgākais seriāls, ko redzējis: “Tā lielākā vērtība ir tas, ka viss balstīts uz patiesiem notikumiem un cilvēkstāstiem. Par to, ko mēs padomju gados līdz galam arī nezinājām. Lieliski aktieri, reāls padomju laiku, cilvēku un vides atainojums liek izjust un šausmās sekot līdzi šim stāstam.”
“Seriālā autentiski tiek atainota PSRS, kas par spīti angliski runājošiem aktieriem, rada ļoti ticamas sajūtas. Visas vietas un to vides, kur notiek darbība, ir ļoti ticamas un arī ne tik patīkamas atmiņas raisošas – nolaidība, netīrība un, pats galvenais – iekārta, kas pāri visam cenšas saglabāt sevi, nedomājot par sekām, Černobiļas tēma un vēsture ir Latvijai tuva,” to, kāpēc vietējiem skatītājiem seriāls “Černobiļa” ir tik ievelkošs, komentē režisors Reinis Traidās.
Žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Aivars Pastalnieks: “Spriežot pēc atsauksmēm soc. tīklos, seriāls “Černobiļa” ir caursitis Krieviju, liekot ļaudīm aizdomāties, kādā valstī viņi dzīvoja un dzīvo tagad.
ASV un britu seriāls Krieviju, šķiet, ietekmē ne mazāk kā Krievijas hakeru invāzija rietumus.”
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Seriāls “Černobiļa” atgriež padomju realitātē, no kuras izrāvāmies pirms gandrīz 30 gadiem, daudziem tā ir pirmā virtuālā saskarsme ar to laikmetu, bet kopumā baiss atgādinājums par komunistiskā totalitārisma ārprātu, ko dažreiz jau sākam sākam piemirst. Iesaku!”
Publicists Helmuts Caune rezumē kodolīgi: “Pēdējā laikā visbiežāk izrunātais teikums, kas izklausītos ļoti dīvaini ārpus konteksta: “Baigi labā tā “Černobiļa”.”
Teātra kritiķe Zane Radzobe uzsver seriāla mākslinieciskās kvalitātes: “”Černobiļa”. Visvairāk pārsteidza no redzētā izrietošais: ka glābšanas darbu šausmas nav padomju produkts, bet bezizejas izejas, kad alternatīvas ir vēl necilvēciskākas.
Pasaulē, kur uz urrā iet vienkāršotas patiesības, bija aizmirsties, ka māksla spēj runāt arī šādā līmenī…”
TV raidījumu vadītājs Aivis Ceriņš uzskata – seriāls “Černobiļa” precīzi parāda, cik sapuvusi ar meliem un puspatiesībām bija PSRS, un turpina: “Tāda šodien turpina būt pēctece Krievija, turot to glorificējošo un neievainojamo valsts tēlu. Paldies augstākiem spēkiem, ka esam no tā zaņķa ārā!”
Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska: “Filmas komanda saka, ka dažkārt realitāti mīkstinājuši, jo pārāk neticama. Ignalinas AES bija Černobiļas AES māsa, filma arī uzņemta daļēji tur. To AES palaida darbībā ar zināmu problēmu, kuru risinot, Černobiļa arī uzsprāga.”
Ruslanu Antropovu ieinteresējusi seriāla filmēšanas lokācija: “Mājas numuri seriālā “Černobiļa” lika aizdomāties par to, kur es tos jau redzēju. Izrādās Viļņā. Lielākā seriāla daļa ir filmēta Lietuvā. Es pat atradu tiltu, kur tika filmēta “Nāves tilta” scēna.”
Citi seriālu vērtējuši atturīgāk. Tā Raivis Šulcs miniblogošanas vietnē “Twitter” raksta: “Man grūti saprast seriāla “Černobiļa” panākuma atslēgu. Man fāteris jau 6-7 gadu vecumā “atvēra acis”, ko tas PSRS “ziemā ēd”, lai man tagad nebūtu jābrīnās, kā tā varēja notikt.”
