Sociālie tīkli 16+? Arī reģistrētiem bērniem vajadzēs vecāku atļauju 0
Pieeja sociālajiem tīkliem tikai no 16 gadu vecuma vai ar vecāku atļauju! Šādu regulu pavasarī izdevis Eiropas Parlaments, rūpējoties par bērnu drošību interneta vidē. Kā šo prasību ieviesīs Latvijā un ko par to domā vecāki?
Pieeja sociālajiem tīkliem tikai no 16 gadu vecuma vai ar vecāku atļauju! Šādu regulu pavasarī izdevis Eiropas Parlaments, rūpējoties par bērnu drošību interneta vidē. Kā šo prasību ieviesīs Latvijā un ko par to domā vecāki, skaidroja Kristīne Ozolniece.
Ar jauno regulu Eiropas Parlaments cer ierobežot mazu bērnu iespējas darboties sociālajos tīklos. Pastāv viedoklis, ka mazi bērni nenovērtē iespējamos riskus un nereti šajos resursos ievieto pārāk atklātu informāciju par sevi, saviem tuviniekiem un ģimenes materiālo stāvokli, ko ļaunos nolūkos var izmantot krāpnieki.
LNT ziņu uzrunātie vecāki šādu jaunievedumu vērtē pretrunīgi.
“Vajag, jo citādāk bērni visādus brīnumus tur strādā internetā. Jo manējais jau arī ir piereģistrējies Facebook, tur spēles spēlē, bet kas to zina, ko viņš ar laiku tur darīs. – Jūs sekojat līdzi ikdienā viņa gaitām? – Nu tad, kad viņš iet, tad jau skatos, ko viņš tur dara,” norāda administratore Līga.
“Es ikdienā nesekoju līdzi, jo man nav pamata. Es uzticos. Manam dēlam ir 14, būs 15,” atzīst konsultante Maija.
Savukārt būvgaldnieks Imants saka: “Es domāju, ka tas ir normāli tikai, ka līdz 16 nevar, jo tagad tas viss trakums. Visādus pokemonus ķer, skraida. Man liekas, ka tas tikai atbalstāmi ir”.
Latvijā izveidotā sociālā tīkla draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks stāsta, ka pieredze gan liecinot par pretējo. Šo interneta vietni lieto 90 tūkstoši bērnu vecumā līdz 14 gadiem.
Viņi esot daudz apzinīgāki un uzmanīgāki interneta lietotāji kā viņu vecāki, kuri publiskai apskatei mēdz izlikt tādus savu bērnu fotoattēlus, ko portāla administrācija pat iesaka paturēt tikai ģimenes fotoalbumiem. Jaunā regula bērnu iespējas internetā nemazināšot, jo atjautīgākie atradīs iespējas, kā noteikumus apiet.
“Ja vecāki sekos saviem bērniem līdzi ikdienā, nevis vienu reizi, apstiprinot vai atļaujot lietot sociālos medijus, tad arī viss būs kārtībā. Katru dienu vecākam ir jālieto tās vietnes, ko lieto viņa bērns. Tiem vecāki, kuri dažādu iemeslu dēļ neseko savu bērnu darbībai ne tikai internetā, manuprāt, šī regula neko nemainīs,” teic Draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Draugiem.lv patlaban nav skaidrs, kā jauno regulu īstenot dzīvē. Tai jāstājas spēkā 2018.gada maija beigās, līdz tam laikam sociālo tīklu turētājiem jārod risinājumi, lai pārliecinātos, kāds ir lietotāja vecums.
“Ir minēta gan elektroniska identifikācija. Bet tai pluss ir tas, ka jūs varat identificēt to cilvēku, bet mīnuss ir tas, ka ne visiem viņa ir pieejama. Otrs ir pieeja noteiktiem resursiem ar kredītkartes palīdzību vai internetbankas palīdzību. Ir noteikta veida jautājumu sastādīšana, kur var secināt, ka šis cilvēks ir pieaugušais nevis bērns,” saka TM Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka.
Visiem šiem risinājumiem ir ieteikuma raksturs. Tieslietu ministrija nesniegs konkrētas rekomendācijas, taču sociālo tīklu turētāji var vērsties Datu valsts inspekcijā, kurai vajadzētu apstiprināt izvēlēto pārbaudes modeli.
Tikmēr sociālie tīkli, kas reģistrēti citās Eiropas valstīs, savus risinājumus saskaņos ar vietējām datu aizsardzības iestādēm.
Draugiem.lv gan ir pārliecināti, ka pēc šīs regulas ieviešanas bērni vēl biežāk melos par savu patieso vecumu un lai pilnībā novērstu krāpšanos pārbaudes būtu jāveic pilnīgi visiem lietotājiem. Turklāt pieaugušajiem jau šobrīd ir iespēja kontrolēt bērnu darbības internetā ar funkcijas “vecāku kontrole” palīdzību.
“Šajos ierobežojumos var norādīt, ar kādiem telefona numuriem šis bērns drīkst sazvanīties vai sarakstīties, kādas interneta vietnes drīkst apmeklēt vai neapmeklēt, kā arī kontrolēt, ko viņš internetā pērk, piemēram, Google Play veikalā vai appstore veikalā,” norāda Palkavnieks.
Eiropas Parlaments gan pieļauj iespēju katrai valstij individuāli samazināt sociālo tīklu lietošanas vecuma slieksni līdz pat 13 gadiem. Tieslietu ministrija to izvērtēs nākamgad.
