Satraucoši stāsti par nāvi, nelaimes gadījumiem, šausminošām saslimšanām… Sociālie mediji rada trauksmi, atkarību un pat depresiju 59
Sociālajiem medijiem ir būtiska ietekme uz mūsu mentālo labsajūtu ikdienā. Portāls “Politico” vēsta, ka sociālie mediji nereti saviem lietotājiem piedāvā kaitīgu saturu.
Tie mēdz vēstīt, piemēram par bērniem, kas gājuši bojā no smadzeņu infekcijas, cilvēkiem, kas sadeg dzīvi vai, piemēram, bērniem, kas iet bojā vecāku acu priekšā. Tādus un vēl šokējošākus virsrakstus var redzēt sociālo mediju saturā.
Satraucoši stāsti par nāvi, nelaimes gadījumiem, šausminošām saslimšanām paradījās arī kādas polietes “Facebook” laika joslā. Johanna (vārds mainīts) nesen ir zaudējusi tuvu cilvēku. Viņa sirgst ar depresiju un trauksmes traucējumiem, tāpēc apmeklēja psihoterapeitu, lai uzlabotu savu pašsajūtu.
“Šāda veida saturs ir viens no klasiskākajiem izraisītājiem. Tas tikai paaugstina manu trauksmes līmeni un ļoti apgrūtina ārstēšanos, viņa skaidro “Politico”.”
Bezpeļņas organizācija “Panoptykon Foundation” kopā ar pētnieku Pjotru Sapiežinski analizējuši, ka “Facebook” algoritms Johannai rādījis tādas ziņas, kas saistītas ar viņas bailēm.
Izmantojot opciju “slēpt ieteiktos ierakstus”, šķiet, ka satraucošo ziņu saturs mazliet pat palielinājies.
Pēdējos gados arvien biežāk tiek pārbaudīti sociālo mediju uzņēmumu algoritmi. Īpaši uzmanība tiek pievērta “Meta” platformai, kas pārstāv populārāko sociālo mediju pasaulē “Facebook”.
Arī īso video platformai “TikTok” tiek pārmests, ka tās lietotājiem tiek piedāvāts pārsvarā atkarību izraisošs un potenciāli bīstams saturs.
Saistībā ar minētajiem pārmetumiem Eiropas Komisija pieņēmusi Digitālo pakalpojumu tiesību aktu, kas vēršas pret “Meta”, “Tik tok” un “YouTube”.
“Meta” un “Instagram” jau ir sanēmuši pieprasījumu skaidrot kā tiek pildīti Digitālā tiesību akta noteikumi. Noteikumu nepildīšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods, kas var sastādīt pat 6% no uzņēmuma globālajiem ienākumiem.
ASV 33 štati apvienojuši spēkus, lai iesūdzētu tiesā “Meta” uzņēmumu, apgalvojot, ka tā ievilina lietotājus sociālo mediju “džungļos”, no kuriem grūti izkļūt, radot atkarību.
Pētot tieši Johannas gadījumu pētnieki secinājuši, ka 2023. gada jūnijā gandrīz 54 % no ziņām, kuras Johanna saņēma no “Facebook” algoritma, ietvēra saturu par jauniešu pēkšņu nāvi, satraucošām fiziskām traumām, slimībām un negadījumiem.
Jūlijā aptuveni 57% no šiem ziņojumiem parādījās pat pēc tam, kad vairākas dienas 122 ieteiktajos ziņojumos bija noklikšķināts uz “paslēpt ziņu, skatīt mazāk šādu ziņojumu”. Abos mēnešos Joanna redzēja 1416 satraucošus ziņojumus.
Johanna pauž savu sašutumu un vilšanos, ka pat izmantojot iespēju neredzēt trauksmi izraisošu saturu, tas tomēr tiek rādīts.
Savukārt “Meta” pārstāvis Bens Volters apstrīd Polijas pētījumu, sakot, ka tas ir kļūdains. Viņš skaidro, ka ir kļūdaini domāt, ka cilvēkiem nav ietekmes pār to, kāds satur viņiem tiek rādīts. Pētījumā esot aplūkots tikai viens rīks, tomēr “Meta” piedāvājot vēl daudz citu veidu kā kontrolēt kāda veida saturu viņi var aplūkot.
Tomēr uzņēmums “Meta” neatbildēja uz jautājumiem par pasākumiem, kas tiek veikti, lai “Facebook” algoritmi nepiedāvātu toksisku saturu kā arī nekomentēja kā tiek ievērots Eiropas Komisijas pieņemtais Digitālo pakalpojumu tiesību akts.
