Sociāldemokrātu partijas līderim Rinnem ir izredzes kļūt par Somijas nākamo premjerministru 0
Svētdien notikušajās Somijas parlamenta vēlēšanās ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarējuši sociāldemokrāti, kuriem tā ir pirmā uzvara parlamenta vēlēšanās pēdējos 20 gados un viens no centriski kreiso spēku retajiem panākumiem Eiropā pēdējos gados.
Vēlēšanu rezultāti bija ļoti blīvi, sociāldemokrātiem iegūstot 17,7 procentus balsu un apsteidzot labējo Somu partiju par 0,2 popularitātes procentiem jeb 6813 balsīm. Analītiķi atzīmē, ka sacensība bija tik sīva, ka balsu pārskaitīšanas gadījumā nav izslēgta dažu mandātu pārbīde.
Somu partijas kampaņā tika asi kritizēta ES un Somijas imigrācijas politika. 2017. gadā no Somu partijas atšķēlās tās mērenākais spārns, kas šajās vēlēšanās neiekļuva parlamentā. Trešā bija konservatīvā Nacionālā koalīcija, bet ceturtā palika līdzšinējā premjerministra Juhas Sipiles Centra partija. Zaļo partija šajās vēlēšanās guva labākos panākumus savā vēsturē, atzīmē aģentūra “Bloomberg”.
Sociāldemokrātu partijas līderim Anti Rinnem ir izredzes kļūt par valsts nākamo premjerministru, ja viņš spēs izveidot rīcībspējīgu valdības koalīciju.
Oficiālās sarunas par koalīcijas valdības veidošanu paredzēts sākt 25. aprīlī, kad sanāks jaunā sasaukuma parlaments.
Tradicionāli valdības veidošanas uzdevums tiek uzticēts politiķim, kura partija ieguvusi visvairāk vietu parlamentā. Sarunas par koalīcijas valdības programmu paredzēts pabeigt līdz maija vidum. Par ticamāko variantu tiek uzskatīta koalīcija, kuru vadītu sociāldemokrāti līdz ar Nacionālo koalīciju, Zaļo partiju un Zviedru tautas partiju. Pretenzijas uz piedalīšanos koalīcijas valdībā varētu izteikt arī Kreisā alianse, taču tai būtu grūti vienoties par ekonomiskās politikas jautājumiem ar centriski labējiem spēkiem.
Līdzšinējā premjerministra Juhas Sipiles vadītās Centra partijas neveiksme vēlēšanās varētu to pamudināt palikt opozīcijā, taču Sipile pagaidām nav paziņojis par savu lēmumu.
Vēlēšanu kampaņā ļoti svarīgs jautājums bija gados veco cilvēku aprūpe, ko solīja uzlabot sociāldemokrāti. Sipiles valdību savulaik gāza koalīcijas partneru vēlme privatizēt veco ļaužu namus. Sociāldemokrāti vēlas paaugstināt nodokļus, lai glābtu dāsno Somijas sociālās labklājības sistēmu, kamēr centriski labējās partijas uzskata, ka tā ir jāreformē pieaugošo izmaksu dēļ. Nacionālisti uzskata, ka Somija pārāk daudz tērē tādu problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas un patvēruma meklētāju uzņemšana.
Lai gan pirms vēlēšanām vairākums tradicionālo partiju apšaubīja iespēju sadarboties ar nacionāli orientēto Somu partiju, tagad to retorika ir pieklususi.
Somu partijas pārstāvis paziņojis, ka partija nepiekritīs kompromisiem par stingrāku imigrācijas un robežu kontroli un varētu pieprasīt izmaiņas klimata politikā. Somu partija ieņem elastīgu nostāju saimnieciskajā politikā un atbalsta finanšu taupības režīmu.
Sarunas par koalīcijas valdības veidošanu var sarežģīt no 23. maija līdz 26. maijam paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo pēc sīvās cīņas pašmāju vēlēšanās partijas negribētu iesaistīties kompromisos, lai iekļūtu Eiroparlamentā.
Analītiķi atgādina, ka 2011. gadā toreizējam premjerministram Jirki Katainenam vajadzēja desmit nedēļas, lai izveidotu valdības koalīciju ar sešu partiju pārstāvjiem. Somu politiķiem ir pieredze koalīcijas valdību veidošanā, turklāt Somija 1. jūlijā pārņems ES prezidentūru, tāpēc valstij ir vajadzīgs ministru kabinets pēc iespējas agrāk.
Mandātu sadalījums Somijas parlamentā, kur ir 200 vietu
Sociāldemokrāti 40
Somu partija 39
Nacionālā koalīcija 38
Centra partija 31
Zaļā partija 20
Kreiso alianse 16
Zviedru tautas partija 10
Kristīgie demokrāti 5
Liberālā kustība “Liike Nyt” 1
Avots: Somijas Tieslietu ministrija
