Valsts naudas portfelis nodots Saeimai izvērtēšanai 0
Vakar finanšu ministrs Jānis Reirs nogādāja Saeimā Finanšu ministrijā sagatavoto un valdības apstiprināto nākamā gada budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015. – 2017. gadam. “Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets,” skaidro J. Reirs.
Nododot budžeta portfeli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Jānis Reirs uzsvēra, ka, skatot budžetu, valdība ievērojusi visus valdības deklarācijā ierakstītos solījumus. Viņaprāt, šis esot pirmais budžets, ko ministri vērtējuši, ņemot vērā ne tikai kādas atsevišķas nozares, bet valsts kopīgo attīstību.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis solīja, ka budžeta apspriešanu deputāti nestiepšot garumā. Šodien Saeimā to skatīs pirmajā lasījumā. Bet otrajā un galīgajā lasījumā to varētu pieņemt jau 17. decembrī. Priekšlikumu iesniegšanai komisijā deputātiem šoreiz gan būšot maz laika. Taču, viņaprāt, tas nevarētu aizkavēt budžeta pieņemšanu, tāpēc ka ar naudas pārdalīšanu vai budžeta deficīta palielināšanu deputāti vairs nenodarbosies.
Nākamā gada budžeta ieņēmumus plāno 7,3 miljardu eiro, bet izdevumus – 7,5 miljardu eiro apmērā. Kopā ar pašvaldību budžetu ieņēmumus 2015. gadam paredz 8,9 miljardu eiro, bet izdevumus – 9,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu 2015. gada budžeta izdevumi pieaugs par 283,3 miljoniem, toties ieņēmumi tikai par 208,6 miljoniem eiro. Budžeta deficīts tiek paredzēts 247,6 miljonu eiro apmērā jeb 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Viens no iedzīvotājiem vissvarīgākajiem budžeta plāna punktiem paredz neieviest jaunus nodokļus un nepalielināt pašreizējo nodokļu likmes, kā to jau agrāk publiski bija apsolījis gan bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, gan viņa pēctecis šajā amatā Jānis Reirs.
Lai šos solījumus izpildītu, valdība paredzējusi no 2015. gada 1. janvāra paaugstināt minimālo mēnešalgu līdz 360 eiro – pašlaik noteikto 320 eiro vietā. No 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24% līdz 23%.
Ja nodokļus neceļ, tad papildu ienākumu gūšanai neizbēgami būs jārod citas naudas āderes. Pašlaik paredz, ka papildu ienākumus dos ēnu ekonomikas apkarošana, nodokļu iekasēšanas uzlabošana, valsts kapitālsabiedrību dividendes, kuru likmes tiks paaugstinātas. Kā zināms, no nākamā gada par 30 līdz 40 procentiem pieaugs elektrības cenas, tātad nodokļus nemaz nevajadzēs aiztikt – papildu naudu budžetā dos elektroenerģijas sadārdzinājums un minētās valsts kapitālsabiedrību dividendes.
Īstenojot vairākus plānotos ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas pasākumus (piemēram, uzņēmumu valdes loceklim noteiktos gadījumos atbildēt par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, aizliegt nodokļu parādniekam veikt skaidras naudas darījumus, pārskatīt akcīzes nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus u. c.), 2015. gadā paredz 53,9 miljonus eiro lielus papildu ienākumus. Savukārt, plānotā valsts kapitālsabiedrību dividenžu likmes pacelšana papildus varētu dot 10,3 miljonus eiro, minimālās darba algas paaugstināšana – 23,4 miljonus eiro; grozījumi ārvalstu pensionāru neapliekamā minimuma piemērošanā – 0,4 miljonus eiro.
Gatavojot budžeta likumprojektu, lielākie strīdiņi Finanšu ministrijai izcēlās ar pašvaldībām, kas prasīja noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu. Kā zināms, pašlaik 80% šā nodokļa ienākumu tiek pašvaldībām, bet 20% valstij. Tāpat kā pērn Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasīja palielināt pašvaldību daļu par 5%. Bet Finanšu ministrija nepiekāpās pat piedāvātajam kompromisam, proti, piemest pašvaldībām 1%, un galu galā budžeta likumprojektā saglabāts līdzšinējais dalījums. LPS panāca vien to, ka turpinās sarunas ar ministriju, lai no 2016. gada 1. janvāra ieviestu citu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
Strīdā par pedagogu atalgojuma palielināšanu tika panākta vienošanās, ka Izglītības un zinātnes ministrija turpinās gatavot jauno pedagogu darba samaksas modeli, lai to ieviestu no 2015. gada 1. septembra.
Zemnieku Saeima iebilda arī pret Finanšu ministrijā sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, kas kopā ar vēl 18 citiem likumprojektiem ielikts 2015. gada valsts budžeta portfelī. Grozījumi paredz no nākamā gada iekrāsot lauksaimnieku vajadzībām paredzēto bezakcīzes dīzeļdegvielu, kā to prasa Eiropas Savienības direktīva, kurai Finanšu ministrija pakļaujas bez ierunām. Aizvakar valdības sēdē apstiprinot budžeta likumprojektu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka kādai daļai zemnieku, kas pieteiksies uz bezakcīzes “dīzeli”, būs jāpērk tvertnes tās uzglabāšanai, kas savukārt nozīmē papildu izdevumus.
Uzziņa
Kas 2015. gadā mainīsies iedzīvotājiem
Minimālā mēnešalga palielinās par 40 eiro – pašlaik noteikto 320 eiro vietā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24% līdz 23%.
Tiek atcelti noteiktie pabalstu apmēra ierobežojumi slimības, bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstiem.
Vecuma pensijām plānotais vidējais apmērs 285,48 eiro mēnesī.
Bezdarbnieka pabalstiem plānotais vidējais apmērs 225,30 eiro mēnesī.
