Sociālās mākslas vēstījums 0
Tas brīdis ir klāt – šogad Rīga un Zviedrijas ziemeļu pilsēta Ūmeo vienlaikus kļuvušas par Eiropas kultūras galvaspilsētām.
Īsi pirms “Ūmeo 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas atklāšanas pasākumiem, kas sola svinības trīs dienu garumā, kad ieskanēšoties katra šķērsiela un uzliesmošot pat sniega kupenas, šeit vēl valda šķietams “klusums pirms vētras”. Tomēr pilsētas muzejus piepilda vairāki ievērības cienīgi mākslas notikumi.
Vesterbotenas muzejā apskatāma skulptora, dokumentālista un instalāciju mākslinieka Knutes Vestera pēdējo desmit gadu nozīmīgāko darbu izstāde “Piespiedu nomadi”. Telpu piepilda smalki veidotas, reālistiskas, tumšas bronzas bērnu figūriņas dabiskā lielumā un videoekrāni. Tomēr jau tūlīt top skaidrs – taustāmie, skatāmie un klausāmie mākslas objekti ir tikai “leduskalna virsotne” – katrs darbs šeit ir vesels pētījums par kādu mūsdienu dzīves netaisnību un stāsts par kādu “nomadu” piespiedu kārtā – par bērnu, kuram bijis jāuzaug bez mājām. K. Vesters dažādās valstīs ierīkojis darbnīcas bēgļu nometnēs, patversmēs un bērnunamos, lai iepazītu, vāktu liecības un iemūžinātu mākslas darbos mūsdienu sabiedrības pabērnu balsis, beidzot iekustinot labklājībā mītošo mākslas baudītāju dzirdi.
Viens no izstādes galvenajiem varoņiem ir kosoviešu zēns Gizms Derviši. Viņš uzaudzis bēgļu nometnēs Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un citur Eiropā, katrā valstī cerēdams atrast sev nākotni un mājas, trenēdamies spēlēt futbolu, lai varētu gūt uzvaras zem to karogiem un mācīdamies valodas. K. Vesters viņu sastapa, 2002. gadā strādājot Bolidenas bēgļu nometnē Zviedrijas ziemeļu pusē, kad zēnam bija astoņi gadi. Ik dienu veselu gadu Gizms ciemojās Knutes darbnīcā, viņi kopīgi uzņēma video un kļuva par draugiem. Pēc gada mākslinieka kamera kļuva par liecinieci emocionālam brīdim, kad puika Knutem atklāj, ka viņa ģimene atkal izraidīta un viņš tiks deportēts atpakaļ uz kara izpostīto dzimteni. Vēl pēc diviem gadiem mākslinieks viņu uzmeklēja Kosovā. Gizma dzīvesstāsts un viņu savādā, sarautā draudzība kopš tā laika kļuvusi par pamatu vairākām skulptūrām, instalācijām, starptautiski godalgotai dokumentālajai filmai un zīmējumiem.
Cits K. Vestera darbs saistīts ar Rīgu. 2007. gadā viņš viesojās bērnunamā “Ziemeļi”, kur kopā ar bērniem izveidoja darbu “Piemineklis bez mājām”. Skulptūra, kurā atveidota meitene ar smagu mugursomu, veidota, izmantojot vairāku bērnunama iemītnieku ķermeņa daļu ģipša atlējumus. To pavada video, kurā iemūžināts, kā bērni izrāda māksliniekam savas istabas bērnunamā un līdzdarbojas skulptūras radīšanā. Kā skaidro pats mākslinieks, bērnunamā Rīgā viņš iepazinis bērnus ar vienmēr sakrāmētām somām – bērnus bez mājām, bērnus, kam vēl maziem uz muguras jāstiepj smaga iepriekšējo pārdzīvojumu nasta un kuri nemaz nezina, kurp viņi to nes. Mūsu valstī, kur cita citu nomainījušas daudzas varas, atstājot neskaitāmus pieminekļus, viņš izveidojis pieminekli šiem bērniem. Vēlāk “Piemineklis bez mājām” atrada savu pastāvīgo dzīvesvietu Ūmeo dzelzceļa stacijā. Pērnvasar K. Vesters atgriezās Rīgā, lai atkal uzmeklētu šos bērnus, iepazītu vēl citus un gūtu iedvesmu jauniem mākslas darbiem, kas pašlaik top.
Gluži citāda, bet ne mazāk interesanta ir izstāde Ūmeo Universititātes modernās mākslas muzejā “Bildmuseet” – “Teātra lauki”. Lielā mūsdienu mākslas centra trīs stāvus piepilda nozīmīgi laikmetīgās mākslas darbi no visas pasaules, kuru izteiksmē būtiska ir teatralitāte. Šī izstāde ir pētījums, kas atklāj gan dažādos veidus, kā teātra elementi paplašina vizuālās mākslas valodu, kļūstot par performanču, video un citu laikmetīgās mākslas darbu sastāvdaļu, gan arī to, kā konceptuālā māksla transformē izpratni par pašu skatuvi, tēlojumu un skatītāja lomu. Atšķirībā no K. Vestera skaudrajiem stāstiem šī izstāde piedāvā nevis emocionālu pārdzīvojumu, bet gan intelektuālu ceļojumu dažādajās telpas, laika un uztveres dimensijās, ko mākslā ienes kino, teātra, kā arī interaktivitātes klātbūtne. Tā ir prāta spēle ar atšķirīgiem medijiem un paša uztveri, ko zinīgs skatītājs var ļaut ar sevi izspēlēt māksliniekiem un izstādes veidotājiem.
