Rolands Repša: “Urrā! Madonna strādās mūsu virtuvē!” 0
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Auksta novembra pievakare sīku priedīšu klajumā pie Olaines. Dzeloņstiepļu žoga ieskauti, kūdras karjera malā stāv divi “pufaikās” tērpti ieslodzītie un, atspiedušies uz lāpstām, domīgi velk dūmu.
Aiz kūdras kaudzes malas parādījās Žora – bijušais alkoholiķis, tagad barakas vecākais: “Ei, kompozītori, a nu ka daivai uz politinformāciju. Pats pinaņču ministrs no Rīgas brauc šurp.”
Nometnes tumšajā drēgnajā ēdnīcā galdi bija sastumti pie zāles sienām, atbrīvojot vietu auditorijai – apmēram trīsdesmit vīriešu kārtas skrandaiņiem, kas, cepures rokā gumzot, satraukti gaidīja augstā viesa ierašanos.
“Un tā, lai neviens atkal neiedomātos uzsākt tukšo vēderu rūkšanas kori!” ieslodzīto sapulci brīdinoši nostrostēja nometnes priekšnieks: “Dabūsiet ar steku sānos! Lūdzu, ministra kungs!”
Telpā ienāca solīds uzvalkā tērpts tumšmatis ar brillēm. Uz mirkli saviebās no bomžu smakas, kas vēdīja no “koriģējamajiem”, tomēr ātri atguvās un ar tēvišķīgu skatu uzrunāja klātesošos: “Dažiem no jums varētu maldīgi šķist, ka atrodaties soda vietā. Bet tā gluži nav. Atcerieties savu iepriekšējo dzīvi – koncerti, izstādes, festivāli, intervijas, pieņemšanas, vīna glāzes un smaidi visapkārt.
Pilnīga brīvība! Nekādas atskaites un nodokļi! Un kāds ir rezultāts? Nākamajā rītā pēc kārtējā rauta jūs atgūstaties piesmēķētā guļamistabā blakus iztukšotu pudeļu grēdām un, veroties griestos, sāpīgi apjaušat, ka nekad nebūsiet ne Puškins, ne Bēthovens. Tas iedzen jūs vēl lielākā bezcerībā un depresijā. Kā šādos apstākļos var rasties pareizā māksla?”
Galvas noliekuši, drūmie stāvi klusēja. Viņiem nebija atbildes uz šo jautājumu. Sakārtojis brilles, ministrs turpināja: “Lūk, tāpēc valdība jums palīdz, ievietojot šeit.
Smagā kūdras iegūšanas darbā, ar pieticīgu uzturu un askētiskiem apstākļiem mēs jūs pamazām novedam līdz stūrī iedzītu izmisušu zvēru stāvoklim.
Mirklī, kad jūsu acis pārstās izskatīties pēc eiro monētām un tajās parādīsies nevaldāma naida liesmas, jūsu ģēnijs pa īstam atbrīvosies un jūs spēsiet radīt brīnumu!”
Pēc šiem vārdiem sapulcē atskanēja piekrītoša murdoņa un sejas kļuva tā kā maķenīt gaišākas. “Atklāšu noslēpumu,” ministrs apmierināti gatavojās pavēstīt: “Pāris cilvēki no jūsu vidus šeit atrodas pilnīgi brīvprātīgi, lai cik tas liktos neticami.”
Zāle saviļņojās, tas tiešām likās pārāk neiespējami! Skrandaiņi pētīja cits citu, mēģinot uzminēt, kuri ir šie trakie. “Būtībā tas nav nekas pārsteidzošs,” valdības loceklis mundri skaidroja: “Ārzemēs cilvēki maksā lielu naudu, lai trenētos dažādās izdzīvošanas nometnēs un ekstremālos apstākļos izpētītu savas apziņas dziļākos slāņus. Mēs to jums nodrošinām pilnīgi par brīvu. Jāsaka, mūsu sociālās korekcijas metode ir guvusi atbalstu arī Eiropas Komisijā, tāpēc turpināsim paplašināt nometņu tīklu.
Jau tagad ienāk pieteikumi no daudziem radošajiem cilvēkiem ļaut viņiem izbaudīt šo dzīvi, tā sacīt, uz naža asmens. Faktiski mūsu nometnes kļūst par tādiem kā jaunrades namiem. Jūs redzēsiet, šeit uz Olaines kūdras purviem drīz plūdīs rakstnieki, komponisti, gleznotāji, operdīvas un pat esošie un bijušie kultūras ministri. Plānojam iziet arī eksporta tirgū un izmitināt šeit starptautiskās rokzvaigznes.”
Pēc ministra pēdējiem vārdiem pūlis kļuva nevaldāms. Urrā! Madonna strādās mūsu virtuvē! Izmocītie ļaudis staroja un sita plaukstas.
“Mieru, mani mīļie, mieru! Uz šīs pozitīvās nots tagad pāriesim pie svinīgās daļas,” ministrs iznesa uzblīdušu iepirkumu maisiņu: “Vēlos apsveikt jūsu kolēģi, kurš sacerēja “Nometnes 66 himnu”.
Tā kļuvusi ļoti populāra visā Latvijā. Lūdzu, valdības vārdā pasniedzu jums trīs rupjmaizes kukuļus.”
Tika iedegtas sveces zāles stūros. Visi ieslodzītie kopā ar ministru sastājās viens otram aiz muguras lielā aplī, uzliekot rokas priekšā stāvošajam uz pleciem un, atskanot nometnes himnas pirmajiem akordiem, sāka lēni, sīkiem solīšiem kustēties uz priekšu, atdarinot važās kaltus katordzniekus.
Ak, gaistošā jaunrades liesma,
Lai skan tev mana dziesma!
Jel gaismo manu ceļu,
Kurp radības moku akmeni veļu.
Priekškars aizveras.
