Sociālās inovācijas parāde 0
Pērn pārsteidza skārienjutīgais telefons neredzīgajiem. Kas šogad?
Trīs idejas no 800
Pirmā ideja: saliekamā māja pēc paša projekta – izmantojot digitālo projektēšanu un sastāvdaļu izplatību, Apvienotās Karalistes uzņēmums “Buildx” padara iedzīvotājiem, kopienām un vietējai uzņēmējdarbībai pieejamu sava mājokļa būvniecību. Šīs maza mēroga mājas modelīši.
Otrā ideja: speciāls režģis uz planšetdatora vai viedtālruņa ekrāna, apvienots ar priekšāteicēju lietotni, ļauj datoru izmantot arī neredzīgajiem. Ar vibrāciju un runu uzņēmuma “Feelif” lietotne signalizē aklajam, kas ir zem viņa pirkstiem. Ar “Feelif” var sajust formu, ģeometriskas funkcijas, zīmējumu, iemācīties lasīt un rakstīt Braila rakstā, vērot interaktīvu stāstu, radīt saturu, spēlēt internetā spēles, dalīties, pārdot un pirkt saturu.
Trešā ideja: skolotājs saņem atalgojumu no skolēnu nākotnes ienākumiem. Nīderlandē radītā platforma “SAGA” parāda skolotāju ekspertīzes vērtību un dod iespēju gūt ienākumus no skolēnu nākotnes panākumiem. Mazi līgumi, kas ierakstīti blokķēdē, veido reputācijas sistēmu skolotājiem un vienlaikus – viņu dinamisku novērtējumu. Skolēni par brīvu iegūst zināšanas, bet skolotāji saņem nelielu procentu no viņu nākotnes ienākumiem.
Šīs ir tās trīs sociālās idejas, kas pērn atzītas par labākajām sociālajā uzņēmējdarbībā, un katra tālākai virzībai saņēma 50 000 eiro.
Tās ir tikai trīs no 30 finālā vērtētajām idejām un tikai trīs no 800 Eiropas sociālās inovācijas konkursam iesniegtajām. Portugāļu politiķa un sociālās dzīves novatora Diogu Vaškonseluša piemiņas balvas izcīņa ES notiek jau sesto gadu. Katru gadu par citu tematu. Šomēnes var pieteikties 2018. gada konkursam, kura temats ir “RE:THINK LOCAL” (“Vispirms domā par vietējiem”).
Pirmkārt, sabiedrības labums
Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu , lai risinātu kādu sociālo problēmu, nevis lai gūtu maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Par sociālo uzņēmējdarbību nevar uzskatīt uzņēmuma korporatīvās atbildības akcijas, piemēram, bankas veiktu izglītības programmu. Arī labdarību – ne, kad kaut kas tiek dots par brīvu. Par sociālo uzņēmējdarbību nesauc valsts un pašvaldības sociālo palīdzību.
Papildu “Ietekmes balva” un 50 000 eiro tika piešķirti “The Bike Project”, kas atjauno lietotus velosipēdus un tos ziedo bēgļiem un patvēruma meklētājiem, – šādi apmēram tūkstotis divriteņu tiek dāvināti. Bet, lai fondam būtu līdzekļi, daļa tiek pārdoti veloveikaliem.
“Nākotnē visiem uzņēmumiem ir jābūt sociāliem. Lai atbilstu mūsu sabiedrības lielajiem izaicinājumiem, mums ir jāinvestē un jāvērtē atšķirīgi. Eiropas Sociālo inovāciju konkurss norāda uz šādu nākotni,” uzskata “Buildx” idejas autors dizainers Alasters Parvins, atvērtā būvniecības tīkla “Wikihouse” līdzdibinātājs, kurš pērn augustā uzstājās jaunrades festivālā “INOVUSS” Lucavsalā.
“Jums vienmēr var būt laba ideja, bet tā nekur nenovedīs, ja jums nebūs atbalstošas struktūras un ekspertu ieteikumu. Jūs iemācīsities to īstenot komandā un to iegūsit no šā konkursa,” uzskata soms Juha Lepānens, neatkarīgās domnīcas “Demos Helsinki” dibinātājs. Viņš ir sociālais zinātnieks, kurš analizē sociālās tendences, meklē jaunas sociālo risinājumu un mediju formas. Pērn viņš bija viens no 12 žūrijas locekļiem Eiropas Sociālo inovāciju konkursā. “Es domāju, ka ir trīs lietas, kas ir īpašas tieši šim konkursam. Pirmkārt, jūs iegūstat vērtīgu atbalstu savas idejas virzībai. Otrkārt, jūs iegūstat sabiedrības atzinību tam vērtīgajam, ko darāt. Īsumā: jūs publiski izrādāt savu darbu. Un, visbeidzot: ja jūs esat sociālais inovators un ja jūs vēlaties radīt kopienai kaut ko svarīgu, tad ir svarīgi paplašināt savu tīklu un apmeklēt dažādus pasākumus un konkursus. Eiropas Sociālo inovāciju konkursā jūs varat paplašināt aizsniedzamību un palielināt sviras efektu, jūs varat attīstīt jaunus risinājumus un gūt pieeju jauniem tirgiem,” iesaka Juha.
Pērn konkursa žūrijā pirmoreiz tika iesaistīts kāds no Baltijas. Tā bija Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. “Baltijā ļoti maz cilvēku zina par šo konkursu,” viņa atzīst. “Pirms tam neviens to neveicināja un neviens nesadarbojās ar organizatoriem, lai izplatītu kaut vārdu.”
“Es jūtu, ka Latvijai un Baltijas valstīm ir daudz ko piedāvāt, un tas ir tikai laika jautājums, lai parādītu pārējai Eiropai un pasaulei mūsu inovatīvos, radošos un sociālos prātus un idejas, kādas šeit rodas,” viņa mudina piedalīties šogad.
Ko dod piedalīšanās
Pagājušā gada konkursa uzvarētājs ir Slovēnijas jaunuzņēmuma “Feelif” projekts, kas neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem piedāvā skārienjutīgu ekrānu izmantošanu. “Feelif” dibinātājs Žeļko Hermaiers izveidoja inovatīvu interaktīvu režģi, kas ļauj cilvēkiem ar redzes traucējumiem izmantot parasto skārienjutīgo ekrānu.
“Feelif” tika izveidots 2014. gadā, un tagad tas ir viens Slovēnijas populārākajiem jaunuzņēmumiem. Divu gadu laikā radīto produktu akli cilvēki iemācās lietot piecās minūtēs. Tā ir gan tehnoloģiska, gan sociāla inovācija. Kā šāda doma ienāca prātā? “Kādu vakaru es televīzijā skatījos dokumentālo filmu par aklajiem un kurlajiem cilvēkiem – tas bija mans “apgaismības” mirklis, kad šī ideja man ienāca prātā.” Nodomāju, kā es varētu šādiem cilvēkiem palīdzēt kļūt par digitālās pasaules daļu.” Tas bija pats sākums pirms pāris gadiem,” idejas dzimšanu atceras Žeļko.
Šī viena piedalīšanās Eiropas konkursā deva iespēju piedalīties citā līdzīgā konkursā Apvienotajā Karalistē, par kuru slovēņi pirms tam pat dzirdējuši nebija. “Feelif” piedalījās, saņēma grantu izglītojošas programmatūras radīšanai britu tirgum. Tagad – kopš marta vidus – “Feelif” jau pieejams visā pasaulē.
“Mūsu vīzija ir dot neredzīgajiem cilvēkiem piekļuvi digitālajam saturam. “Mēs esam iedomājušies, kā tuvākajā nākotnē aklie ar “Feelif” varētu pārvietoties visur – muzejos, sabiedriskās iestādēs, kā arī veidot iepirkšanos internetā, balsojot un vienlaikus saglabājot savu privātumu. Šis rīks nozīmē to, ka neredzīgajiem vairs nevajag algot asistentu un nevajag maksāt par palīdzību ikdienā.”
Šogad jādomā lokāli
2018. gada Eiropas sociālās inovācijas konkursā ar nosaukumu “RE:THINK LOCAL” tiek meklētas idejas, kas jauniešiem ļautu izmantot un radīt ekonomiskas iespējas vietējā līmenī. Šā gada uzdevums ir atrast idejas un projektus, kuros izmanto tādas tehnoloģijas vai pieejas darbam, kas atdzīvinātu reģionus vai vietējās kopienas, kas riskē zaudēt jauniešus un to talantus ekonomisko iespēju trūkuma dēļ, norāda tā organizators Eiropas Komisija (EK), solot katram no trim labākajiem projektiem piešķirt 50 000 eiro naudas balvu.
Konkursa process ietver individualizētas uzņēmējdarbības attīstības konsultācijas pusfinālistiem, proti, trīsdesmit cerīgākajiem pieteikumiem, kurus izvēlēsies ekspertu žūrija un jūlijā uzaicinās uz sociālās inovācijas akadēmiju Klužā-Napokā, Rumānijā. Noslēguma kārtā tiks iesniegti sīki izstrādāti uzņēmējdarbības plāni un žūrija izvēlēsies trīs konkursa laureātus.
UZZIŅA
Eiropas sociālās inovācijas konkurss
Organizē Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW ĢD).
2018. gada konkursa temats ir “RE:THINK LOCAL” (“Vispirms domāt par vietējiem”).
Pieteikumus var iesniegt līdz 2018. gada 27. aprīlim plkst. 12.00 pēc Viduseiropas laika.
Vairāk informācijas: http://eusic.challenges.org/, http://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/policy/social/competition/
