Sociālajiem darbiniekiem izstrādāts jauns metodiskais materiāls, kas pielāgots ārkārtējai situācijai 0
Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi jaunu sociālajiem darbiniekiem paredzētu metodisko materiālu, kas pielāgots ārkārtējai situācijai un epidemiologu rekomendācijām, trešdien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā tiešsaistes translācijā norādīja LM pārstāve Kristīne Veispale.
Viņa atklāja, ka sociālie darbinieki esot vērsušies ministrijā ar lūgumu pēc vienota dokumenta, jo ārkārtējā situācija būtiski ietekmējusi sociālo darbinieku darbu. Metodiskā materiāla izstrādes laikā ministrija iepazinusies arī ar epidemiologu norādēm, ar ārvalstu praksi, kā arī ņemts vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pavisam nesen aktualizētais jautājums par straujo vardarbības pieaugumu ģimenēs ar bērniem.
Veispale uzsvēra, ka “apzinot vajadzības” radās vadlīnijas ar uzsvaru uz mazaizsargātām ģimenēm un bērniem. Bērnu tiesību aizsardzību ārkārtējās situācijas laikā īsteno, sadarbojoties ar pašvaldību institūcijām, ģimenēm, nevalstiskajām organizācijām un citām juridiskām un fiziskām personām.
Vienlaikus LM pārstāve atklāja, ka problēmas ģimenēm šobrīd ir vairākas – materiālais nodrošinājums un sociālās palīdzības organizēšana, kā arī psihoemocionālā atbalsta trūkums. “Sociālā darba misija paredz ģimenēm sniegt atbalstu krīzes situācijā, un tas ir mūsu pamatuzdevums pašlaik,” pauda Veispale, norādot, ka ārkārtējā situācija nemaina darba saturu, bet formu un veidu, kā darbs tiek padarīts.
Tāpat Veispale stāstīja, ka ikdienā sociālais dienests saskaras ar iespējamām vardarbības situācijām un bērnu pamešanu novārtā, tāpēc sociālie darbinieki sadarbībā ar bāriņtiesu un policiju veic dzīvesvietu apsekošanas, un esot arī pašvaldības, kas organizē mobilās brigādes un rīko “reidus”.
Viņa atklāja, ka ne visās ģimenēs šī ir jauna krīze, jo ir ģimenes, kurās jau ilgstoši ir materiālā nenodrošinātība, kā arī iepriekšēji vardarbības riski un atkarību izraisošo vielu pieredze. Sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, šī ir primārā mērķgrupa, tāpēc izstrādātajās vadlīnijās ir aicinājums šos speciālistus sazināties ar katru ģimeni individuāli un vienoties par to, kādā veidā notiks sadarbība.
Pēc LM pārstāves paustā, dienesti pamatā darbu organizē ar krīzes tālruņu palīdzību, kuriem pieslēdzas arī psihologi. Esot izveidoti krīzes tālruņi arī vairākās pašvaldībās.
“Ģimenēm ir svarīgi saprast, ka katra pašvaldība organizē pakalpojumus un palīdzību dažādos veidos, tāpēc, ja nepieciešamas atbalsta konsultācijas, vispirms jāskatās, ko piedāvā esošais pašvaldības sociālais dienests,” teica Veispale.
Viņasprāt, daļa no ģimenēm ar bērniem, kuras līdz šim bija pakļautas dažādiem apdraudējumiem, šobrīd ir vienas no neaizsargātākajām. Tāpat apdraudētas ir tās ģimenes, kurām ir pēkšņs ienākumu zudums. “Aicinām ģimenes būt drosmīgas un saprast, kas ir tas, kas tieši šobrīd nepieciešams un meklēt palīdzību. Sociālais dienests sniegs atbalstu, izglītos par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām, kā arī pieslēgs nepieciešamos pakalpojumus,” pauda Veispale.
