Sociāla Eiropa kļūst vajadzīgāka. Prioritāte – zaļo un digitālo darba vietu radīšana 3
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Komisija ir nākusi klajā ar programmu Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieviešanai un, kā sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, “aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt nodarbinātību ekonomikas atveseļošanas posmā pēc Covid-19 izraisītās krīzes”.
Rīcības plānā ir izvirzīti trīs galvenie mērķi, kas sasniedzami līdz 2030. gadam, kad Eiropas Savienībā “nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem”, “mācībās būtu jāpiedalās vismaz 60% pieaugušo” un “nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem”.
EK ierosina Eiropadomei minētos mērķus apstiprināt, bet dalībvalstīm – noteikt savus, lai sekmētu kopējā rezultāta sasniegšanu.
No Gēteborgas līdz Porto
Eiropas sociālo tiesību pīlārs ar tā kopumā divdesmit pamatprincipiem un tiesībām tika pieņemts 2017. gadā Gēteborgas samitā un strukturēts trijās nodaļās – vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana.
Atbilstoši sociālā tiesību pīlāra pamatprincipiem komisija jau ir izstrādājusi vairākus dokumentus (Eiropas Prasmju programmu, Dzimumu līdztiesības stratēģiju, Jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu u. c.) un drīzumā paredz publiskot kārtējos priekšlikumus, piemēram, Eiropas Garantiju bērniem un pilnveidotu darba drošības un veselības aizsardzības stratēģisko satvaru.
Taču dažādu iemeslu un pirmām kārtām pandēmijas krīzes dēļ sociālās Eiropas tēma tieši tagad kļūst ārkārtēji aktuāla un tajā, darba un sociālo tiesību komisāra Nikolā Šmita vārdiem, jāiedveš “jauna dzīvība”.
Prioritāte ir darba vietu radīšana, it īpaši zaļajās un digitālajās nozarēs, tāpēc EK pagājušajā nedēļā nāca klajā arī ar Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE) jeb pasākumiem, kuros jāiekļauj darbā pieņemšanas un uzņēmējdarbības stimulēšana, prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un pastiprināts atbalsts no nodarbinātības dienestu puses.
Problēmām vajadzētu tikt risinātām, piesaistot Eiropas finansējumu, kura pamatā ir pērn apstiprinātais ES daudzgadu budžets un ekonomikas atveseļošanas instruments “Next Generation EU”.
“Eirobarometra” pētījumā gada sākumā noskaidrots, ka 88% eiropiešu uzskata sociālā ziņā spēcīgu Eiropu par nozīmīgu faktoru, kas viņiem gluži personiski ir svarīgs galvenokārt saistībā ar darba tirgus un kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību.
Plašākā mērogā un augstākajā politiskajā līmenī Eiropas sociālo dimensiju plānots apspriest maijā Portu sociālajā samitā, kuru rīkos pašreizējā ES Padomes prezidentvalsts Portugāle.
Galvenais – kā panākt, lai tautsaimniecības atveseļošanās būtu ne tikai noturīga, bet tāpat iekļaujoša un atbilstoša Zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās mērķiem.
Tikmēr viens no ekonomikas atlabšanas sociālajiem aspektiem tika aplūkots 9. martā Portugāles rīkotajā augsta līmeņa videokonferencē “Attālinātais darbs: izaicinājumi, riski un iespējas” ar premjerministra Antonio Kostas un eirokomisāra Nikolā Šmita līdzdalību.
Konference starp citu prognozēja, ka attālinātais darbs, kas bieži izrādījies lietderīgs un efektīvs pandēmijas apstākļos, vairākās nozarēs gūs turpinājumu pēc krīzes un zināms strādājošo loks varētu atrasties “hibrīdā situācijā”.
Tādējādi saglabāsies arī riski, kādiem pakļauti attālināti strādājošie un kādus rada, piemēram, viņu kontrole un izplūdusī robeža starp darba laiku un brīvo laiku. Tādēļ ir nepieciešams pielāgot šai realitātei arī Eiropas tiesību aktus.
Prasība par taisnīgu darba samaksu
Nav zaudējis aktualitāti arī dzimumu līdztiesības jautājums, kam lielā mērā veltīts sociālo tiesību pīlāra nostiprināšanas ietvaros izstrādātais komisijas priekšlikums par darba samaksas pārredzamību.
Būtiskākais ir nodrošināt vienādu darba samaksu par vienādas vērtības darbu, proti, īstenot praksē principu, kas deklarēts jau agrāk pieņemtajos tiesību aktos, pat sākot ar 1957. gadā noslēgto Romas līgumu.
Minētais princips tomēr nav pilnībā ieviests vai, pareizāk sakot, dažādās dalībvalstīs ir ieviests ar diezgan atšķirīgām sekmēm, bet kopumā ES, kā secina “Eurostat”, sievietes joprojām saņem par 14,1% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.
Tāpēc nepieciešamība iedvest “jaunu dzīvību” attiecas arī uz šo tiesisko regulējumu.
Ja Briseles priekšlikumi tiks apstiprināti un pārtaps ES direktīvā, kas divu gadu termiņā jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos, darba ņēmēju sociālās aizsardzības instrumentu klāsts paplašināsies.
Viņi iegūs tiesības būt informētiem un pieprasīt anonimizētus datus par samaksas līmeņiem tajās darba ņēmēju kategorijās, kuri uzņēmumā veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.
Tiks pilnveidota juridiskās aizsardzības un strīdu izskatīšanas kārtība. Savukārt darba devējiem būs liegts iztaujāt darba meklētājus par viņu atalgojumu vēsturi.
Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem vajadzēs apzināt un sniegt iekšēju informāciju par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem.
Pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir saglabāta elastīga pieeja un ņemta vērā “pašreizējā sarežģītā situācija, jo īpaši privātajā sektorā”.
Jāpiebilst – atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Vācijā, jau pastāv likumi, kas nosaka zināmu caurskatāmību atalgojumu jomā. Arī komisijas priekšlikumos dalībvalstīm un vietējiem sociālajiem partneriem ir atvēlēta samērā liela loma “vienādas vērtības” kritēriju precizēšanā, un “būs rīcības brīvība izvēlēties piemērotus instrumentus un pamatnostādnes”.
Paļāvībā uz izpratni, ka darba samaksas pārredzamība palīdz radīt savstarpēju uzticēšanos, uzlabo motivāciju, veicina produktivitāti un piesaista spējīgus darbiniekus.
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Par vienādu darbu pienākas vienāda darba samaksa. Lai darba samaksa būtu vienāda, nepieciešama pārredzamība. Sievietēm jāzina, vai viņu darba devēji pret viņām izturas taisnīgi. Ja tas tā nav, viņām ir jābūt tiesībām cīnīties pret to un saņemt pelnīto.”
Vera Jourova, EK priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos: “Mēs vēlamies nodrošināt darba meklētājiem un darba ņēmējiem rīkus, lai viņi varētu prasīt taisnīgu atalgojumu, zinātu un izmantotu savas tiesības. Tādēļ arī darba devējiem ir jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz viņu darba samaksas politiku. Vairs nekādu dubultstandartu, nekādu atrunu.”
Helena Dalli, ES līdztiesības komisāre: “Priekšlikums par darba samaksas pārredzamību (..) dos tiesības darba ņēmējiem īstenot viņu tiesības uz vienādu darba samaksu un izskaudīs ar dzimumu saistītus aizspriedumus darba samaksas jomā. Tāpat tas ļaus atklāt, atzīt un risināt problēmu, ko esam vēlējušies izskaust kopš Romas līguma pieņemšanas 1957. gadā. Sievietes par savu darbu ir pelnījušas pienācīgu atzinību, vienlīdzīgu attieksmi un novērtējumu, un komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka darbavietās šis mērķis tiek sasniegts.”
