Soči: sports, nauda, drošība un politika 0
Šodien Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos ārkārtēju drošības pasākumu apstākļos atklāj ziemas olimpiskās spēles, kam, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieceres, jāapliecina Krievijas kā lielvalsts atdzimšana. Rietumu analītiķu vērtējumā Soču olimpiāde, lielākais sarīkojums Krievijas pēcpadomju vēsturē, ataino valsts spožumu un postu: ambīcijas un korupciju, talantu un neizdarību, vērienību un nesaimnieciskumu, varas visatļautību un nerēķināšanos ar iedzīvotājiem. Atklāšanas ceremonijas gaita tiek turēta slepenībā, bet tās ģenerālmēģinājumā tika izcelti Krievijas kultūras lepnumi – klasiskā mūzika, balets, modernā māksla, arhitektūras pērles, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Šie simboli ir atainoti modernā interpretācijā pulsējošas mūzikas un iespaidīgu gaismas efektu fonā. Ceremonijā skan virkne populāru krievu dziesmu, uzstājoties arī prezidenta Putina favorītiem – grupai “Ļube”.
Pateicoties princim Albertam
Kad 2007. gada jūlijā Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Gvatemalā tika lemts par 2014. gada ziemas olimpiādes rīkošanas vietu, pirmajā balsošanas kārtā uzvarēja Dienvidkorejas pilsēta Phjončhana, iegūstot 36 SOK locekļu atbalstu. Sočus atbalstīja 34 SOK delegāti, Austrijas pilsētu Zalcburgu – 25. Nepalīdzēja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina labi iestudētā uzruna SOK sesijā divās valodās – angļu un franču. Tad SOK sesijas aizkulisēs savu ietekmi apliecināja Monako firsts Alberts. 56 gadus vecais princis Alberts pārstāvējis Monako bobsleja sacensībās piecās ziemas olimpiādēs no 1988. līdz 2002. gadam un ir SOK loceklis kopš 1985. gada.
Otrajā balsošanas kārtā Soči ieguva 51 balsi (Phjončhana – 47) un tiesības rīkot ziemas olimpiādi, ko prezidents Vladimirs Putins bija iecerējis kā Krievijas augošās varenības un savas personiskās varas apliecinājumu. Mēnesi pēc Putinam veiksmīgā balsojuma SOK sesijā Krievijas prezidents pateicībā par atbalstu Soču pieteikumam personiski pavadīja firstu Albertu ekskursijā pa Sibīrijas plašumiem. 2013. gada oktobrī, pieņemot Monako firstu Albertu Kremlī, prezidents Putins viņam pateicās par “nenovērtējamo lomu” Soču ziemas olimpiādes rīkošanā. Soču olimpiādē piedalīsies seši Monako sportisti: trīs kalnu slēpotāji un trīs bobslejisti. Firsts Alberts, kurš izveidojis unikālu olimpiskās uguns lāpu kolekciju, apliecināja, ka piedalīsies olimpiādes atklāšanas ceremonijā 7. februārī. Prezidents Putins slavēja Monako kā Eiropas finanšu centra lomu un atzīmēja firsta Alberta personisko ieguldījumu attiecību veidošanā ar Krieviju. Pirms dažām nedēļām tika paziņots, ka 2015. gads Monako firstistē būs Krievijas gads, raksta avīze “The Riviera Times”.
Britu avīze “The Independent” raksta, ka Monako firsts Alberts ir pārkāpis SOK noteikumus pieteikumu izvērtējumā SOK sesijā Gvatemalā, pieņemot dāsnas dāvanas no Krievijas prezidenta Putina, lai Soči iegūtu tiesības rīkot ziemas olimpiskās spēles. Firsta Alberta bijušais drošības padomnieks Roberts Eringers uzrakstījis vēstuli toreizējam SOK prezidentam Žakam Rogem, kurā apgalvots, ka firsts Alberts pieņēmis dārgas dāvanas un apmaksātus ceļojumus no Krievijas prezidenta Putina un Kremlim pietuvināta baņķiera Sergeja Pugačova. Dāvanu skaitā bija ekspedīcija Arktikā, makšķerēšanas ceļojums Sibīrijā, valsts pusdienas Kremlī un trīs guļamistabu vasarnīca. Eringers apgalvo, ka dažus mēnešus pirms balsojuma par Sočiem sākta villas, kas esot Krievijas vadības personiska dāvana, celtniecība Alberta privātajā zemes īpašumā kalnos Monako tuvumā. Eringers nav pirmais, kas ziņojis par varbūtēju kukuļošanu Soču izraudzīšanā olimpiādes rīkošanai, taču viņš ir vienīgais, kas iesniedzis oficiālu sūdzību SOK vadībai.
Putins sola būt viesmīlīgs
Prezidents Putins apsolījis, ka Krievija gaidāmajās Soču ziemas olimpiskajās spēlēs sevi pasaulei pierādīs kā ļoti viesmīlīgu valsti, tomēr Maskava izpelnījusies plašu kritiku par situāciju cilvēktiesību jomā un likumu, kas aizliedz “homoseksuālisma propagandu” nepilngadīgo vidū. Taču ar vairāk nekā 50 miljardu dolāru izdevumiem un milzīgu politiskā un personiskā kapitāla ieguldījumu Putins nevar pieļaut Soču olimpiādes neveiksmi.
Pēc pagaidu aplēsēm, Soču olimpiādes sacensības apmeklēs aptuveni 60 valstu vadītāji, bet atklāšanas ceremonijā varētu būt klāt 44 valstu līderi, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. SOK prezidents Tomass Bahs apsūdzējis dažu valstu vadītājus, ka tie, atsakoties apmeklēt Soču olimpiskās spēles, cer gūt politiskus punktus. Vairāku pasaules valstu līderi izvairās apmeklēt Soču olimpiādi, demonstrējot bažas par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli Krievijā, lai gan oficiāli par spēļu boikotu ir paziņojuši tikai nedaudzi. Olimpiskās spēles Sočos nav paredzējis apmeklēt ASV prezidents Baraks Obama, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons. Latvijas prezidents Andris Bērziņš plāno doties uz Sočiem, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi par Soču spēļu boikotu politisku iemeslu dēļ, bet Igaunijas prezidents Tomass Ilvess uz Sočiem nebrauks, aizbildinoties ar aizņemto darba grafiku.
Viesnīcu būves sprints
Soču olimpiādes oficiālie talismani ir polārlācis, zaķis un leopards, bet daudzviet olimpiskajos objektos visbiežāk var redzēt strādniekus ar urbjiem, ķerrām un lāpstām, steidzot pabeigt darbus līdz spēļu sākumam. Soču olimpiādes pirmā sacensība jau sākusies, un tā ir viesnīcu būves sprints, šonedēļ raksta avīze “The New York Times”. Celtniecības darbi turpinās daudzviet pilsētā, jo ir nepabeigtas viesnīcas, veikali un nesakoptas ielas un pievedceļi. Galvenās sporta būves Olimpiskajā parkā gan šķiet pabeigtas.
Spēļu rīkošanā vērojams īpatnējs mikslis starp padomju laika grandiozumu un nerēķināšanos ar realitāti un iedzīvotāju interesēm un viedokli, atzīmē “NYT”. Viesnīcas un olimpiskā ciemata ēkas ir no monolīta betona, gandrīz vienādas, ja neskaita krāsojumu. Nevienai no ēkām nav nosaukumu, atšķirības zīme ir cipars, bet vēl pirms dažām dienām tie nebija izvietoti pie ēku fasādēm. Priekštelpā kāds vīrs stāv uz kāpnītēm un kaut ko labo – tā ir tipiska aina Sočos olimpiādes priekšvakarā. Jāatzīst, ka tā bijis vai visās olimpiādēs, tomēr Sočos nepadarīto darbu saraksts ir īpaši garš.
Plaisa starp izskaistinātajiem olimpiskajiem objektiem un pārējo apbūvi Sočos mudinājusi kādu apskatnieku salīdzināt pilsētu ar Potjomkina ciemu, kas kļuvis par apzīmējumu skarbas patiesības slēpšanai aiz izskaistinājumiem.
Sabiedriskās domas aptauja interneta vietnē “blog.sochi” liecina, ka vairāk nekā puse no Soču iedzīvotājiem ir vīlusies cerībās, ka olimpiādes rīkošana nāks par labu vietējiem. Aiz olimpiskā spožuma ir nežēlīgi fakti par videi nodarīto kaitējumu, izcērtot mežus un aizpildot ieplakas ar atkritumiem, kas sabojājuši apkārtnes ūdenskrātuves. Viens no ekologiem, kas cēla trauksmi par notiekošo, ir notiesāts uz trim gadiem cietumā, jo esot pārkāpis pārvietošanās noteikumus drošības zonā, bet citam aktīvistam nācās bēgt uz Igauniju, lai izvairītos no apsūdzības. Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas ziņo par migrantu strādnieku ekspluatāciju, liekot viņiem strādāt vismaz 12 stundas dienā par niecīgu samaksu un drausmīgos sadzīves apstākļos. Dzīvnieku tiesību aizstāvji ir sašutuši, ka pirms olimpiādes Soču pašvaldība ir nolīgusi kādu privātfirmu, kurai uzdots likvidēt visus klaiņojošos suņus apkārtnē.
Ārzemju žurnālisti zobojas
Tuvojoties spēļu atklāšanai, ārvalstu žurnālisti sociālajos tīklos atklāti zobojas par saviem pirmajiem iespaidiem Soču viesnīcās. Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka Krievija ir gatava olimpiādei un sekmīgi īstenojusi vērienīgu būvprojektu – “lielāko jaunceltni pasaulē” –, tomēr no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētajām viesnīcām pagaidām viesus gatavas uzņemt tikai sešas. Žurnālisti neslēpj, ka pirmie iespaidi jaunajās mājvietās viņiem radījuši manāmu kultūršoku, jo būvdarbi un viesnīcu iekārtošana vēl turpinās. “Mūsu viesnīcas foajē vēl nav grīdas, toties numurā ir Putina portrets ar Krievijas karogu fonā,” raksta kāds žurnālists. Par vienu no visvairāk lasītajiem kļuvis “Chicago Tribune” žurnālistes stāsts. “Manā viesnīcā nav ūdens. Reģistratore brīdināja – ja parādītos, nelietot sejai, jo tajā esot kaut kas ļoti bīstams.” Nākamo viņas ierakstu ilustrē attēls ar divām glāzēm dzeltenbrūna ūdens.
ASV izdevums “The Calvert Journal” uzskaitījis visskaļāk izskanējušās ķibeles spēļu rīkošanā: olimpiskā lāpa, kas ik pa laikam nodziest, tualete diviem vairākos olimpiskajos objektos un 25 kilometrus garais pievedceļš, kuru par tā izmaksām – astoņiem miljardiem dolāru – varētu noklāt ar tīru zeltu.
Tramplīns lēkšanai ar slēpēm sākotnēji tika celts nelīdzenā vietā un to nācās vairākkārt pārbūvēt, divu gadu laikā izmaksām pieaugot no 4,6 miljoniem līdz 272 miljoniem dolāru. Būvuzraugs tika atlaists un jau pasteidzies pamest Krieviju.
Soču spēļu sauklis ir “Karstas. Ziemas. Tavas”, kura skaidrojums radījis izbrīnu daudziem gan Krievijā, gan ārzemēs. Laikraksta “USA Today” žurnālistam tas atgādina amerikāņu seksīgās popzvaigznes Keitijas Perijas albuma nosaukumu, bet krievu žurnālists Andrejs Kozenko iesaka olimpiskajam sauklim pievienot tālruņa numuru un piebildi “Privāti apartamenti”.
Pasaules medijos plaši izsmieta Soču olimpiskā centra divvietīgā tualete, komentētājiem ironizējot par Krievijas pretrunīgi vērtēto “geju propagandas” aizlieguma likumu, jokojot, ka divvietīgās vīriešu tualetes projektētāji “izprot seksuālo minoritāšu vajadzības”.
Kultūras olimpiāde un sportiskie cari
Jau trešdien Sočos sākās mūziķa un diriģenta Krievijas Tautas mākslinieka Jurija Bašmeta festivāls, ieskandinot Kultūras olimpiādi, kurā piedalās virkne pasaules mūzikas zvaigžņu. Pārsteigumi Soču Ziemas teātrī, filharmonijas koncertzālē un Zvaigžņu koncertzālē kalnu kūrortā Krasnaja Poļana gaida gan teātra, gan kino cienītājus. Soču olimpiādes kultūras programmas ietvaros vietējā mākslas muzejā atvērta izstāde, kas ataino sporta vēsturi Krievijā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, īpaši pievēršoties sporta nodarbēm cara galmā. Pēteris Pirmais esot spēlējis šahu un biljardu, carienes Anna Joanovna un Elizabete nodevušās medībām, bet Katrīna II – jāšanas sportam un kamaniņām. Nikolajs I vingrojis un paukojis, Aleksandrs II braucis ar divriteni. Vissportiskākais Krievijas valdnieks esot bijis Nikolajs II, kurš spēlējis tenisu, airējis, braucis ar divriteni. Iespējams, kādreiz šai plejādei pievienos pašreizējo Krievijas prezidentu Putinu, kurš esot džudo cīņas meistars, izcēlis no jūras dzelmes sengrieķu amforas, palīdzējis dabas draugiem notvert Amūras tīģeri, lidojis ar dzērvju kāsi un pilotējis iznīcinātāju…
Olimpiādes rīkošanas izmaksas (ieskaitot ar spēlēm saistīto infrastruktūru)
* Pekina, 2008. gads, 43 miljardi dolāru
* Vankūvera, 2010. gads, 8,9 miljardi dolāru
* Londona, 2012. gads, 13,9 miljardi dolāru
* Soči, 2014. gads, 51 miljards dolāru (neskaitot drošības izmaksas)
Drošības pasākumi olimpiādē
Federālā drošības dienesta pārraudzītā drošībnieku armija Soču olimpiādē pārsniegs simt tūkstošus cilvēku.
* 40 000 policistu
* 30 000 karavīru
* 20 000 Ārkārtas situāciju ministrijas darbinieku
* Precīzi nenosaukts “liels skaits” robežsargu, kazaku un drošības dienestu aģentu, kuru kopskaits varētu būt vairāki desmiti tūkstošu
* Drošības pasākumu izmaksas – aptuveni trīs miljardi dolāru
