“Šobrīd mums kā valstij un sabiedrībai nav mērķa.” Repše piedāvā trīs variantus 92
Cik svarīgi ir Latvijā latvietim saprast vēsturi, lai bruģētu nākotnes ceļu? Gudri cilvēki ir teikuši, ka vēsturi nezināt nozīmē to atkārtot, savukārt citi saka, ka vienīgais, ko vēsture mums māca, ir tas, ka mēs nemācāmies no vēstures – tas ir sarežģīti, šādu atbildi TV24 raidījumam “Kārtības rullis” sniedza Einars Repše, Latvijas ministru prezidents (2002-2004).
Repši šobrīd ļoti uztrauc, ka mums kā valstij un sabiedrībai nav mērķu, kā valstij un nācijai mums nav lielo mērķu, kā bija agrāk – Latvijas neatkarība, dalība ES, dalība NATO. Tālākai attīstībai ļoti tagad palīdzētu, ja mēs noformulētu kaut dažus, bet lielus mērķus.
Repše piedāvā risināt, piemēram, tautas izmiršanas jautājumus, demogrāfiju. “Varbūt mēs varam nospraust konkrētu un izmērāmu mērķi, proti, panākt pilsoņu skaita pieaugumu par procentu gadā, tad ar laiku mēs demogrāfijas problēmas atrisinātu!”
Otrs Latvijas mērķis varētu būt enerģētika. Mērķis konkrēts – nodrošināt ar saviem spēkiem, saviem resursiem par saprātīgi zemu cenu visu cauru gadu pilnu patēriņu. Lai speciālisti pēc tam runā, kas tam nepieciešams – saule, koks, vējš vai kodols, par ko tagad visur runā. Piemērs ir igauņi.
Trešais mērķis kā kandidāts – mums vajadzētu kļūt par augsti, enerģētiski ietilpīgu valsti, kas ražotu šādus produktus un tos eksportētu.
