– Vai tad visas tās kaunināšanas mērķis nav panākt, lai līdzīgi ir arī Latvijā? 4
– Jā, nenoliedzami, klusēšana kā protesta forma pamazām tiek iedzīvināta arī pie mums. Politkorektuma klišejas tādā ziņā darbojas sekmīgi. Taču, ja mērķis ir mainīt sabiedrības uzskatus, tad es neesmu pārliecināts, ka šādā veidā tas izdosies.
– Klusēšana var pārvērsties arī negaidītos vēlēšanu rezultātos…
– Pagaidām gan Latvijā tam īsti nav kur parādīties. Es vienkārši neredzu partiju, kas šo diskusiju rezultātā varētu iegūt kādus papildu punktus. Tādiem reāli skaļiem populistiem te vietas nav, jo bēgļu problēma vairāk parādās diskusijās, nevis uz ielas, cilvēki tomēr to neizjūt uz savas ādas. Ne velti pikets pie Ministru kabineta bija vāji apmeklēts, pat Igaunijā bija vairāk cilvēku. Nacionālā apvienība ir aktīva, taču viņi ir ielikti šaurā rāmī ar nosaukumu koalīcijas līgums. Līdz ar to tās var būt izpausmes ar radikālām frāzēm, bet ne ar radikāliem lēmumiem. Tagad Straujuma mīļā miera labad apsolījusi, ka būs “tikai 250” bēgļu, un NA priecīgi stāsta, ka “premjere ir apsolījusi”.
– NA būs nodrošinājusi sev alibi. Ja no Eiropas būs spiediens, ka jāņem vairāk, nacionāļi atgādinās: “Jūs taču solījāt…”
– Tomēr, ja NA gribēs palikt koalīcijā, viņiem nāksies arī turpmāk darboties šā rāmja ietvaros. Kas vēl paliek? Diez vai politiski šī tēma kaut ko dos “Saskaņai”. Ja “Saskaņas” politiķi sāktu aktīvi par to runāt, varētu atgādināt, ka viņi paši pārstāv partiju, kuras atbalstītāji un vēlētāji lielā mērā ir padomju laika ieceļotāji un viņu pēcnācēji. Paliek Mārtiņa Bondara Reģionu apvienība un Ingunas Sudrabas “No sirds Latvijai”. Ja atceramies, Bondars Saeimā uzstājās ar ugunīgu runu par bēgļu jautājumu, un tas tika diezgan plaši atspoguļots medijos. Viņš noteikti runāja tās sabiedrības daļas vārdā, kas ir kritiski noskaņota, un LRA reitings uzreiz strauji pieauga. Tā ir indikācija, kas saka, ka partijai ir iespējas izmantot šo tēmu, gatavojoties nākamajām vēlēšanām, protams, nepārvēršot to par aprobežotu rasistisku lamāšanos. Politiskajai retorikai gan viens mierinošs elements, kas parasti tiek teikts ārpus iekavām kā piebilde: “Bet neuztraucieties, viņi te nepaliks…” Iespējams, uz to klusībā cer varas partijas, kuras sava statusa dēļ nevar atļauties teikt, ka mēs bēgļus neuzņemsim.
– Kā izskatās pirmie Raimonda Vējoņa soļi Valsts prezidenta amatā?
– Viņš noteikti būtiski atšķiras no saviem priekšgājējiem. Viņš ir jaunāks, līdz ar to arī fiziski aktīvāks. Viņš neapšaubāmi ir visu laiku sportiskākais Latvijas prezidents, ieskaitot pirmskara prezidentus. Vējonis gan apmeklē dažādus sporta pasākumus, gan sporto pats. Tas ir pamanāmi un noder tēla veidošanā, taču tajā ir arī sava veida “lamatas”, jo sabiedrībai saistībā ar prezidentu ir arī citas gaidas. Agri vai vēlu Vējonim būs jāuznāk uz skatuves arī politiskā kapacitātē.
