– Kā Latvijas politisko ainavu varētu mainīt tā sauktais bēgļu jautājums, kas tagad dominē sabiedriskajās diskusijās? 4
– Es pat teiktu – hiperdominē… Man uzkrītoša šķiet kāda īpatnība. Diskusijās tie paši cilvēki, kas iepriekš teikuši: “Mums jābūt lepniem”, “Mums ir izcila kultūra un skaista daba”, “Mēs esam Eiropā”, tagad bēgļu kontekstā skandē pavisam citus apgalvojumus: “Ksenofobiska sabiedrība”, “Rasistiskie uzskati”, “Mums visiem jānokaunas”. Tātad parādās pavisam pretējs sabiedrības raksturojums. Tam pretī ir klusējošais vairākums, kas to visu klausās, bet nevēlas aktīvi piedalīties. Manuprāt, tā kaunināšanas taktika ir pilnīgi aplama. Tur būtu jāmeklē pavisam citi argumenti, piemēram, cilvēcīgums. Otra nepatīkamā lieta ir noklusēšana. Neskaitāmas reizes apgalvo, ka būs “tikai 250 bēgļu” un ne vairāk, lai gan skaidrs, ka tā nav taisnība. Tāpat stāsts par to, ka Latvija varēs izvēlēties, kurus bēgļus ņemt – mēs ņemsim kristiešus, ārstus, ekonomistus un pianistus, bet neņemsim tos, kuriem nav izglītības, un tos, kuri nav strādājuši ne dienu un par kuru reliģiskajām saknēm var tikai nojaust… Tā tomēr ir Latvijas lomas pārvērtēšana. Maz ticams, ka ES vispār ir kāds reģistrs, kur pieejama informācija par visiem bēgļiem.
– Vara mēģina mierināt sabiedrību…
– Jā, taču tas notiek ar maldinošu paziņojumu palīdzību, kas nav gluži tas labākais veids. Jo televīzijā mēs redzam citas ainas – nekontrolēti pūļi, sadursmes, nekārtības…
