– Nesen Sandra Kalniete, runājot par “Vienotību”, intervijā Latvijas Televīzijā izteicās: “Sistemātiskā liberāli domājošā virziena pātagošana, kas notiek mūsu partijā, nozīmē arī pātagot vienu trešo daļu no vēlētājiem.” Ko rāda pētījumi, cik liela ir šī t. s. liberālo vēlētāju daļa? 4
– Iespējams, Kalniete šādus aprēķinus izdarījusi, mehāniski skatoties uz “Vienotības” frakciju Saeimā, kur trešo daļu deputātu varētu pieskaitīt tā sauktajam liberālajam spārnam, lai gan varbūt pareizāk būtu teikt – citādāk domājošie. Turklāt tā grupa nemaz nav tik vienota, jo citādība izpaužas dažādos jautājumos, un šķelšanās līnija ir ļoti izplūdusi.
– Pēdējā nedēļā izskanējuši atsevišķi pārmetumi saistībā ar ieceri ieviest tā dēvēto solidaritātes nodokli algām, kas lielākas par 4000 eiro. Tiek pārmests – valdība esot pārāk kreisa un tamlīdzīgi. Vai te gaidāma kāda politiska virmošanās liberāļu aprindās?
– Pagaidām tā nav īpaši aktīva. Iebildušas uzņēmēju organizācijas, atsevišķas personas… Kritika gan nav skaļa. Acīmredzot paši kritizētāji saprot, ka tā nav populāra tēma, un drīzāk var aiziet pretējā virzienā. Algu atšķirības Latvijā ir grandiozas.
– No politiķiem, šķiet, iebildis vienīgi Juris Pūce no partijas “Latvijas attīstībai”.
– Domāju, ka lielākā daļa sabiedrības šo valdības ieceri pat nav pamanījusi. Un to arī diez vai var dēvēt par kādu strauju valdības pagriezienu pa kreisi. Tā ir diezgan universāla prakse, ka labējas valdības “grēko” ar atsevišķiem kreisiem soļiem sev kritiskās situācijās. Progresīvais nodoklis vai kādi tā elementi ir lielākajā daļā Eiropas valstu, un man šķiet, ka šāda “solidaritātes nodokļa” ieviešana Latvijā nebūtu nekas unikāls.
Ja runā par partiju “Latvijas attīstībai”, nav lielas skaidrības, kas ar to notiek, cik no dibinātājiem joprojām ir ierindā, ja neskaita Pūci un Jaunupu, kuriem ir liela publicitāte. Partija nāca ar diezgan kreatīvām vēlēšanu kampaņas metodēm, taču jau drīz bija skaidrs, ka vēlētājus tā nespēj ieinteresēt. Vēlāk partija lika uzsvaru un viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, tomēr tas, ka tai nav izdevies savākt desmit tūkstošus parakstu portālā “Mana balss”, ir zināms rādītājs.
– Latvijas partijām parasti pārmet, ka tām nav skaidras ideoloģijas. Šajā ziņā “Latvijas attīstībai” mēģina vismaz vārdos pieturēties pēc klasiskajiem liberālisma uzstādījumiem. Vai ir iespēja, ka arī “Vienotības” liberālais spārns uz to pārceļas?
– Brīžiem šķiet, ka Pūce un Jaunups mēģina diezgan mehāniski aprēķināt, kas varētu piesaistīt liberāli noskaņotus vēlētājus. Taču situācija ir tāda, ka šie liberāli noskaņotie vēlētāji nebūt nav gatavi konsolidēties. It kā būtu loģisks scenārijs, ka no “Vienotības” atšķeļas liberālāk noskaņotā grupa un, meklējot jaunu politisko “ostu”, saplūst ar “Latvijas attīstībai”… Vai varbūt kopīgi izveido kaut ko jaunu. Taču tas ir teorētiski, pagaidām nekādu konkrētāku pazīmju šādam scenārijam nav.
