Šobrīd modē kaunināšanas taktika. Saruna ar Aigaru Freimani 4
Tie paši, kas iepriekš teica: “Mums jābūt lepniem”, tagad stāsta: “Mūsu sabiedrība ir ksenofobiska, mums ir jānokaunas.” Politkorektuma klišejas veicina to, ka cilvēki savu viedokli patur pie sevis, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi ir mainījuši uzskatus. Par Latvijas politiskās dzīves aktualitātēm saruna ar sociologu, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” direktoru AIGARU FREIMANI.
– Krievijā savulaik tika īstenota politiskā operācija “Mantinieks”, kuras rezultātā vara no prezidenta Jeļcina pārgāja pie Putina. Nu prese raksta, ka arī pie mums notiekot politiskā “mantinieka” meklēšana, tiekot meklēts nākamais “Vienotības” līderis, kurš būtu spējīgs un cienīgs pārņemt varu no Solvitas Āboltiņas rokām.
A. Freimanis: – Pagaidām diez vai “mantinieks”, jo partijas priekšsēdētāja vēl ir enerģiska un darboties spējīga, drīzāk “aizvietotājs” vai “partijas otrā seja”. Bet skaidrs, ka šāda nepieciešamība ir nobriedusi un kaut kādas kustības šajā virzienā notiek. Neteiktu, ka “Vienotības” resurss, no kura izdarīt izvēli, ir liels, es varētu minēt divas personas. Pirmkārt, pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs – par spīti viņa trūkumiem, vizuāli viņš izskatās atbilstošs Eiropas politikas standartiem. Es nezinu, vai viņam, tēlaini sakot, ir “maršala zizlis” portfelī. Tas ir – vai viņš pats šobrīd vēlētos būt partijas līderis. Taču pieļauju, ka nākotnes perspektīvā viņš šādu iespēju ir apdomājis. Otrkārt, tas ir Andris Piebalgs – ļoti pieredzējis Eiropas līmeņa izpildvaras pārstāvis. Viņš nekad nesaka cietu “jā” vai “nē”. Tie parasti nāk komplektā ar kaut kādām atrunām. Bet, tiklīdz situācija nonāk līdz tam, ka viņš ir vienīgais kandidāts, arī Piebalga izlēmība tūlīt strauji pieaug. Atcerēsimies, ka viņš sākotnēji teica “nē” Eiropas Savienības komisāra amatam, taču, kad visi konkurenti bija nozuduši un politiskais vairākums bija paudis pārliecinošu atbalstu Piebalga kungam, viņš kļuva daudz izlēmīgāks.
Galvenais uzdevums “Vienotības” līderim būtu savilkt kopā partijas izplūdušos krastus. “Vienotībai” šobrīd ir ļoti sašķelta publicitāte, un elektorāts uz to reaģē diezgan jūtīgi. Latvijas vēlētājiem ierasti ir ļoti zema lojalitāte pret politiskajiem spēkiem, par kuriem viņi balso vēlēšanās. Šodien var balsot par vienu partiju, rīt jau pavisam par citu. Te nav izveidojušās nekādas ģimenes tradīcijas, kā tas ir Rietumeiropas valstīs. Ja “Vienotība” pakāpeniski zaudē savas varas partijas reputāciju, kas tagad notiek, arī tās vēlētāji pamazām dodas prom, ko parāda partiju reitingi.