“Šobrīd mežu īpašniekiem ir iespēja saglabāt savu mežu augošu ilgāku laiku un no tā nopelnīt” – intervija par aktuālo mežu apsaimniekotājiem 0
Kas ir svarīgākais, kas šobrīd jāzina Latvijas mežu apsaimniekotājiem? Kāda ir alternatīvās mežsaimniecības būtība? Uz šiem un citiem mežsaimniekiem aktuāliem jautājumiem atbildes sniedza klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks.
Kā pieaugošās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas ietekmē mežu īpašnieku lēmumus Latvijā? Vai šī tendence turpināsies arī turpmāk?
Kā uz to skatās. Meži vairāk tiek atjaunoti dabiski, kas nozīmē, ka mežaudzes ģenētiskais materiāls palielinās, veidojas jauktas mežaudzes, bet tai pašā laikā netiek izmantots labs stādmateriāls ar kuru varētu audzēt jaunu un spēcīgu mežu. Jaunaudzes arī netiek izkoptas tik ātri, cik vajadzētu. Šī tendence turpināsies arī nākotnē. Darbaspēks meža atjaunošanai un kopšanai samazinās jau vairākus gadus un ir arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri ar to nodarbotos. Šobrīd izmantot mašinizētu tehniku atjaunošanā un kopšanā joprojām ir dārgāk, tāpēc cilvēkresursi joprojām ir svarīgi. Šobrīd mežu īpašnieki var ieskatīties Eiropas atbalsta projektos, lai tādā veidā mazinātu finansiālo slogu.
Kā vērtējat normatīvo regulējumu attiecībā uz mežu apsaimniekošanu Latvijā? Vai pastāv iespējas to optimizēt, lai mazinātu slogu mežu īpašniekiem?
Birokrātiskais slogs meža īpašniekam pēdējā laikā ir bijusi diezgan aktuāla tēma. Viena lieta, ko, manuprāt, vajadzētu sakārtot vai aktualizēt ir pats Meža likums un ar to saistītie regulējumi. Noteikti esat dzirdējuši par vairākām izmaiņām koku ciršanas diametros. Tie tika samazināti, tad šis lēmums par samazinātajiem diametriem tika atcelts, bet ne par tiem diametriem, kas tika palielināti. Taču noteikumos par koku ciršanu mežā tabula par galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes nav aktuāla. Ja lasa tekstu iekavās var redzēt, ka diametri ir jāskatās citur, bet tad tāpat ir jāpēta, kuri ir palielinājušies un kuri – samazinājušies. Manuprāt to sen jau vajadzēja aktualizēt, lai neveidotos pārpratumi.
Kādi ir galvenie ekoloģiskie riski, ar kuriem pašlaik saskaras Latvijas mežsaimnieki, un kā tie atšķiras no situācijas Igaunijā vai citās Baltijas valstīs?
Baltijas valstis savā ziņā ir diezgan līdzīgas, līdz ar to atšķirības starp tām nav lielas. Vēljoprojām aktuāls risks visās trīs Baltijas valstīs ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas apdraud mūsu lielās un vecās egļu audzes. Klimatiskās izmaiņas, ilgāki sausuma un karstuma periodi ir veicinājuši šī kukaiņa vairošanos. Tas nozīmē, ka vienā gadā var veidoties vairākas paaudzes. Arī pašiem kokiem karstums, sausums un ūdens trūkums veicina stresu un tos novājina. Vispārīgi raugoties, tas ir ekonomiskais risks. Tomēr no cita skata punkta,
egļu astoņzobu mizgrauzis veicina dabas daudzveidību. Šī vabole Latvijā vienmēr ir bijusi un nekur nepazudīs, mums ir jāiemācās ar to sadzīvot.
Kā jūs skaidrotu alternatīvās mežsaimniecības būtību un priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo mežsaimniecību?
“Arbonics” izveidotās alternatīvas mežsaimniecības būtība ir oglekļa uzkrāšana un bioloģiskās daudzveidības veicināšana. Tas tiek paveikts, paildzinot meža rotācijas ciklu. Protams, ir jāņem vērā, ka tas nestrādā visos mežos, bet gan specifiskos meža tipos ar specifiskām koku sugām. Piemēram, egļu monokultūras alternatīvajai mežsaimniecībai būs nepiemērotas dēļ egļu astoņzobu mizgrauža riska. Mīksto lapu koku dominējošas audzes bagātos meža tipos būs nepiemērotas dēļ trupes riska. Tradicionālajā mežsaimniecībā meža īpašnieks pelnītu ienākumus tikai no koksnes, bet alternatīvajā – daļa ienākumu veidotos no uzkrātā oglekļa. Ienākumi var sasniegt līdz pat 15 000 EUR hektārā. Projekta ilgums ir 40 gadi un tā ietvaros drīkst veikt mežistrādi 20% apmērā katrus 5 gadus. Tikai jāraugās, lai uzkrātais ogleklis projekta beigās ir vairāk, nekā projekta sākumā. Pēc projekta īpašnieks var darboties savā mežā, kā vēlās.
Kāds ir pieprasījums pēc oglekļa kredītiem Latvijā un kā tas attīstās salīdzinājumā ar citām valstīm?
Pieprasījums pēc oglekļa kredītiem Latvijā vēl nav tik liels, bet ticu, ka tas palielināsies. Baltijā kopumā šobrīd redzam, ka interesi ir izrādījuši daži Igaunijas uzņēmumi. Lielāko interesi izrāda Rietumeiropas kompānijas, ar kurām jau veicinām sarunas, lai vienotos par kredītu iepriekšpārdošanu. Esam arī novērojuši, ka šīs kompānijas ļoti interesē tādi dabā balstīti risinājumi kā apmežošana un alternatīvā mežsaimniecība.
Vai Latvijas mežu īpašnieki jau aktīvi interesējas par iespēju saglabāt mežus oglekļa kredītu tirgus dēļ?
Interese par alternatīvo mežsaimniecību parādījās, kad “Arbonics” vairāk nekā pirms diviem gadiem uzsāka darbību Latvijā, bet aktīvāk šo produktu sākam piedāvāt tikai šoruden. Tā ka tuvāko nedēļu laikā redzēsim, cik liela būs interese par to. Kopumā mežu īpašnieki interesējas, ko viņi var jau tagad darīt, lai tad, kad alternatīvā mežsaimniecība būs populāra, viņi būtu tam gatavāki.
Kā alternatīvā mežsaimniecība var ietekmēt koksnes tirgu Latvijā? Vai tas var radīt koksnes deficītu vietējā vai eksporta tirgū?
Koksnes deficītu tas neradīs. Šis produkts der tikai daļai meža zemju un zemju īpašnieku, kuri ir gatavi paildzināt rotācijas periodu. Nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs Latvijas koksnes tirgus situāciju.
Vai alternatīvās mežsaimniecības pieejas popularizēšana var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos? Kā?
Alternatīvās mežsaimniecības pieeja noteikti var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos. Tas sniegs iespēju mežaudzei augt lielākai un tā paliks pieaugusi ilgāku laiku. Tas pozitīvi ietekmēs jebkuru dzīvotni, kam ir svarīgas vecākas mežaudzes.
Visbeidzot – ja man pieder mežs laukos, par ko man ir svarīgi domāt/rūpēties šobrīd?
Praksē nekas daudz nav jāmaina. Pirms nocirst mežu, var apskatīt, kādas meža apsaimniekošanas iespējas vēl ir pieejamas. Pateicoties brīvprātīgajam oglekļa tirgum un tam, kā šī nozare attīstās, meža ciršana vairs nav vienīgais veids, kā pelnīt no sava meža.
Šobrīd mežu īpašniekiem ir iespēja saglabāt savu mežu augošu ilgāku laiku un no tā nopelnīt.
