“Šobrīd mainīt valdību būtu neprātīgi.” Levits arī skaidro, vai atbalsta valdības priekšlikumus Covid-19 ierobežošanā 17
Valdības otrdien pieņemtais konceptuālais lēmums par priekšlikumiem Covid-19 ierobežošanā ir ļoti adekvāts un piemērots, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš uzsvēra, ka valdības plānotie pasākumi ir stabilizējoši, un atzinīgi novērtēja Operatīvās vadības grupas darbu, kas bija sagatavojusi vairākas alternatīvas.
Pēc prezidenta paustā, viena iespēja bija lokdauns, otra – atvērt visu vaļā, trešā – turēt visu ciet, bet ceturtā – stabilizējošie, precīzie un elastīgie pasākumi, kas piemēroti katrai situācijai. Turklāt vēlāk šos priekšlikumus var arī nedaudz koriģēt, atgādināja Levits.
Vienlaicīgi, valsts pirmās personas ieskatā, šie pasākumi uzrāda arī zināmu perspektīvu – ja viss iet labi, tad drošības pasākumus var mazināt. Prezidents atkārtoti uzsvēra, ka valdības pieeja ir laba un viņš to atbalsta, jo šie pasākumi ne tikai lēnām varētu mazināt saslimstību, bet tie ir piemēroti arī katrai nozarei.
Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka ar premjeru pārrunāts valdības stabilitātes jautājums, situācija koalīcijā un valdībā.
Levits atzīmēja, ka par to runā visa sabiedrība. Viņa skatījumā, Latvija patlaba atrodas krīzes vidū, un šādos apstākļos mainīt valdību būtu neprātīgi.
“Mēs atceramies, kas bija pēc Saeimas vēlēšanām, kad trīs mēnešus bija zināma haotiska darbība. Pagaidu valdība funkcionēja, parlamentā nebija īsti vairākuma. Domāju, ka, meklējot šajā komplicētajā politiskajā situācijā kaut ko principiāli jaunu, varam ieiet purvā, un tas praktiski nav iespējams,” uzsvēra valsts pirmā persona.
Viņš klāstīja, ka nav skaidrs, ko tas īsti dotu, ja vēlreiz atkārtotu to pašu tikai nedaudz citādā variantā. Prezidenta ieskatā, patlaban nevajadzētu domāt par valdības maiņu. Pēc viņa domām, valdības sadarbības partneri to ir sapratuši, jo tas ir koalīcijas jautājums – turpināt iesākto vai meklēt kaut ko citu.
“Domāju, ka tas ir pareizi un sabiedrības interesēs, lai valdība turpina un uzlabo savu darbu, ko tā arī dara. Cits jautājums, vai ir iespējama ministru nomaiņa, un vakar Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tas ir iespējams. Arī es uzsveru, ka parlamentārā sistēmā tas vienmēr ir iespējams. Tas ir atkarīgs no Ministru prezidenta, vai viņš var sastrādāties ar attiecīgo ministru,” skaidroja Levits.
Prezidents arī norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, vai, Ministru prezidenta ieskatā, ir iespējas tikt pie tāda jauna ministra, kas dotu kaut ko principiāli labāku un dotu savu pienesumu valdības darbam kopumā.
Tāpat Levits pavēstīja, ka ministru darbs tiek vērtēts visu laiku, un to dara gan sabiedrība, gan Ministru prezidents, gan arī Valsts prezidents. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka, ja sadarbība klibo, tad tas ir Ministru prezidenta uzdevums izteikt savu viedokli, vai ministra maiņa ir nepieciešama vai nav.
Runājot par to, vai nepastāv bažas, ka sabiedrība neuztvers nopietni Covid-19 ierobežojumus, par kuriem valdībā panāca konceptuālu vienošanos, jo ierobežojumi kardināli nemainās, Valsts prezidents piekrita, ka tie radikāli nemainās un principiāli ir līdzīgi tiem, kādi ierobežojumi ir patlaban.
Levits norādīja, ka dažās jomās ierobežojumi tiek pastiprināti, bet citās jomās – nedaudz mazināti. Viņš arīdzan sacīja, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstība neaug un lēni samazinās. Valsts pirmā persona atzīmēja, ka vēlme ir turpināt lēni krītošo tendenci, un ierobežojumi ir veids, kā to var darīt. Savukārt, ja gadījumā saslimstība krietni palielinātos, tas noteikti, prezidenta ieskatā, atstātu daudz lielāku negatīvo iespaidu uz ekonomiku, nekā viens otrs iedomājas.
“Tajās valstīs, kur saslimstība ir izgājusi ārpus jebkādas kontroles, jo tās nebija pietiekami piesardzīgas, mēs redzam, ka tur saslimstības dēl tiek slēgtas ražotnes, jo strādnieki ir saslimuši ar Covid-19. Tas ir jāņem vērā. Es saku vēlreiz – šie ir adekvāti, mēreni drošības pasākumi un katrā nozarē tiek vētīs, kādi drošības pasākumi jāievēro, lai saglabātu un turpinātu saslimstības mazināšanos,” skaidroja Levits.
Savukārt, runājot par vakcināciju pret Covid-19, valsts pirmā persona žurnālistiem sacīja, ka drīzumā Latvijā ienāks lielāks Covid-19 vakcīnu skaits, kas iesāks vakcinācijas procesu un būs skaidrākas izredzes, kā mēs varēsim “tikt ārā no visas šīs situācijas”. Valsts prezidents uzsvēra, ka vakcinācijai ir jābūt pēc iespējas ātrākai.
Levits apsveica valdības lēmumu par vakcinācijas centru izveidi. Viņa ieskatā, tas ir pareizais solis, lai panāktu ātru masveida vakcināciju.
Valsts prezidents norādīja, ka ir noteikta civilās aizsardzības sistēma, kā organizēt liela mēroga pasākumus sabiedrības drošībai.
“Tas viss ir jāņem vērā. Es ietieku ņemt vērā arī ārzemju pieredzi, kā tur darbojas lielie vakcinācijas centri. Mums nav jāizgudro ritenis no jauna. Tā ir ļoti laba perspektīva,” žurnālistiem sacīja prezidents.
Prezidentam tika jautāts arī par valsts tēriņiem Covid-19 pandēmijas laikā, kas būtiski palielinājuši valsts parādu un, vai nav bažas, ka patlaban naudas izdale ir tik strauja, ka pastāv iespēja, ka tā ir nekontrolēta un, iespējams, ne vienmēr arī pamatota.
“Jā, šie lēmumi tiek pieņemti diezgan ātri, jo vajadzība bija nobriedusi. Es domāju, ka šie lēmumi ir pareizi, bet tagad mums ir jāskatās uz priekšu, ka lielā mērā valsts rezerves ir sasniegušas savu iespējamo robežu. Tagad mums būs jāiztiek ar to, kas mums ir, bet es domāju, ka šie divi lēmumi – pabalsti bērniem un senioriem – bija pareizi,” žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka no diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā nodarbinātajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē būs atļauts strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Otrs piedāvātais scenārijs – “D” – paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par “A” scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.
Lai arī variants “C”, kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu “A” par mērenākiem ierobežojumiem.
Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem – scenāriju “A”, kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt “A” variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja ieviešot “A” variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par “D” variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Valdības konceptuāli atbalstītais “A” scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība, izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības vietas.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
