Šobrīd lieciet dārza kokus mierā! Kad ir īstais brīdis tos kaļķot? 0
Kuru katru brīdi var iestāties sals, un kokam, kam ir svaiga brūce, tā slikti dzīs, var rasties dažādi bojājumi. Tagad var izstaigāt dārzu, novērtēt darāmos darbus un atsvaidzināt zināšanas vainagu veidošanā, lai, tiklīdz ziema beigsies, ķertos klāt. Protams, var nozāģēt kādu aizlūzušu vai pārāk kaitinošu vēža skartu zaru, atstājot pamatīgu stumbeni, ko pavasarī saīsina līdz pareizajai vietai.
Lielākās bažas rada tas, ka kokiem drīz beigsies fizioloģiskais miera periods. Šajā laikā pat bargs sals tiem nenodara lielu ļaunumu, turpretī, sākot mosties pumpuriem, martā uznācis aukstums var būt liktenīgs (sevišķi aprikozēm, persikiem, kas mostas agri). Taču laika apstākļus ietekmēt nav cilvēka spēkos, nav arī jēgas tīstīt zarus avīzēs vai agrotīklā. Krūmveidā augošajiem persikiem un aprikozēm zarus der pieliekt pie zemes. Nav jāuztraucas par ēdamo sausserdi, kas jau tagad sarosījies zaļiem cekuliem. Tā ziedpumpuri ir izturīgi, arī pāris zaudētu ogu sauju dēļ nav vērts bēdāties.
Taču, ja ļoti gribas rosīties dārzā, ir pēdējais brīdis kaļķot kokus, ja tas vēl nav izdarīts. Citugad ap šo laiku bija sniegs, sals un dienās spilgta saule, kas radīja bojājumus mizai. Ja sniega nav, kaļķošana it kā nebūtu vajadzīga, bet nevar paredzēt, kad beigsies ziema. Kaļķošanai paredzētajā masā iemaisa arī vara vitriolu, kas profilaktiski pasargās no sēņu izraisītām slimībām, arī no augļu koku vēža.
