Šobrīd Latvijā ir pieejamas valsts kompensētas zāles, kuru efektivitāte ir tāda pati, kā cilmes šūnu transplantācijai. Transplantāciju var veikt arī Latvijas hematologi 27
Latvijā ar multiplo sklerozi sirgst aptuveni 2300 pacientu. Tā ir gados jaunu cilvēku saslimšana un parasti tiek diagnosticēta 20-40 gadus veciem cilvēkiem, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās neiroloģijas nodaļas virsārste, multiplās sklerozes vienības speciāliste, docente Daina Pastare.
“Tā ir neiroloģiska slimība, kuras gadījumā imūnā sistēma, var teikt, uzbrūk nervu sistēmai. Veidojas autoimūns iekaisums, kas skar galvas un muguras smadzenes. Tātad šo autoimūno iekaisumu galvas un muguras smadzenēs var redzēt kā demielinizējošus perēkļus un tie ir redzami magnētiskās rezonanses izmeklējumā. Šo perēkļu dēļ, pacientam rodas dažādi neiroloģiski traucējumi. Mēs nevaram pateikt, kādi šie neiroloģiskie traucējumi būs, jo pacienti viens no otra atšķiras. Tas ir atkarīgs no tā, kur šis perēklis būs izveidojies,“ portālam LA.LV skaidro mediķe.
No šīs slimības nevar izvairīties, piekopjot veselīgu dzīves veidu vai mazinot stresu. Tā ir autoimūna saslimšana, kur imūnā sistēma uzbrūk nervu sistēmai, it kā tā būtu kāds svešinieks, ko vajag sagraut.
Medicīnas doktore skaidro: ”Kāpēc tas tā notiek, ir pētīti daudz faktori, bet nav tāda viena, konkrēta faktora, kuru novēršot šī slimība neattīstītos. Tā ir multifaktoriālu cēloņu slimība, daudzu faktoru mijiedarbība. Liela nozīme ir arī ģenētiskajam fonam. Ir pierādīta arī dažādu vīrusu klātbūtne. Piemēram, Epšteina Barra vīrusa saistība, zema D vitamīna saistība ar šīs slimības attīstību. Bet kādam pacientam ir šī faktoru kombinācija un šī slimība attīstās, bet ir cits cilvēks, kuram arī ir šie faktori, bet slimība neattīstās. To īsti nevar saprast. Katrā ziņā, cilvēks pats to novērst nevar.“
Multiplās sklerozes simptomi katram cilvēkam ir dažādi. Tie ir atkarīgi no vietas, kurā galvas un muguras smadzeņu daļā attīstījies demielinizējošais perēklis. Ja jūsu ikdienas sabiedrotais ir šādi simptomi, nekavējoties ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.
“Piemēram, simptomi varētu būt redzes traucējumi. Tas varētu būt kā samazināts redzes asums, miglošanās, ierobežota krāsu redze. Kaut kādi ierobežoti redzes lauki. Vienai acij tas ir raksturīgi. Varbūt arī tādi redzes traucējumi kā dubultošanās. Var būt galvas reiboņi, līdzsvara traucējumi. Ļoti bieži multiplā skleroze sākas ar kaut kādu tirpšanu, nejūtīgumu. Vienā rokā, kājā vai uz vēdera, kaut kādā noteiktā zonā. Nopietnāks jau ir vājums. Kad ir muskuļu vājums, kaut kādā noteiktā rajonā, piemēram, vienā rokā. Nevar vairs satvert priekšmetus. Nevar parakstīt, nevar noturēt glāzi. Tas ir ļoti dažādi. Var būt urinācijas traucējumi, kad nevar pačurāt, kad ir urīna aizture. Var būt arī gluži pretēji, kad ir urīna nesaturēšana. Var būt kaut kas viens no šī visa un var būt arī simptomu kombinācija. Kas ir ļoti svarīgi. Ja šie simptomi ir uz īsu brīdi, visticamāk, tie nebūs saistīti ar multiplo sklerozi. Multiplās sklerozes gadījumā, šie simptomi saglabājas vismaz 24 stundas un ilgāk,“ tā Daina Pastare.
Pilnībā neārstējot šo saslimšanu, piemēram, ja tā ir diagnosticēta, bet pilnībā netiek ārstēta, pēc 10 – 15 gadiem lielākajai daļai pacientu būs nepieciešams atbalsts staigājot, būs grūtības pašiem staigāt. Bet teikt, ka šīs slimība ir nāvējoša un ātri noved cilvēku kapā, nevar, jo kopumā, ārstējot šo te saslimšanu, vidējais dzīves ilgums ir līdzīgs kā smēķētājiem.
“Izārstēt cilvēku tā, lai viņam nebūtu šo te perēkļu, nav iespējams. Būtībā slimības nosaukums – multiplā skleroze – nozīmē, ka šie perēkļi ir daudzās vietās galvas un muguras smadzenēs. Tas nozīmē arī to, ka tie visu laiku veidojas jauni, visa mūža garumā. Ārstēšana darbojas pret to, lai nebūtu jaunu perēkļu, lai nebūtu jaunu, neiroloģisku traucējumu. Tas nozīmē, ka ar ārstēšanu mēs varam apturēt to situāciju, kura ir pacientam saslimstot. Izņemt ārā perēkļus mēs nevaram, bet mēs varam fiksēt esošo situāciju un nepieļaut slimības progresiju – jaunu perēkļu veidošanos. Medikamentu pieejamība Latvijā ir ļoti laba. Medikamenti ir 100% valsts kompensēti. Mēs piemeklējam medikamentus atkarībā no konkrētā pacienta stāvokļa, slimības gaitas – vai tā ir agresīvāka vai tāda neaktīvāka. Mēs to visu ņemam vērā, izvēloties medikamentus, bet mērķis ir nepieļaut jaunu slimības saasinājumu un nepieļaut jaunu perēķļu veidošanos. Savukārt, cilmes šūnu transplantāciju lielākā daļā pasaules valstu piemēro tad, kad ir izmēģināti visi šie te medikamenti un viņi nav bijuši pieteikami efektīvi. Tādā gadījumā var domāt par cilmes šūnu transplantāciju, kā galējo metodi ārstēšanā.”
Labā ziņa ir tā, ja pacientam tik tiešām ir nepieciešama cilmju šūnu transplantācija, to veiks tepat Latvijā. Arī Lietuvas mediķi jau vairākus gadus veiksmīgi realizē šo metodi.
“Latvijas hematologi ir gatavi šādu operāciju veikt pie noteiktām indikācijām. Bet ir jābūt noteiktai pacientu atlasei. Hematologi izmanto šo pašu metodi hematoloģijas pacientiem ar labiem panākumiem. Bet multiplās sklerozes pacientiem tā ir piemērojama, to var veikt Latvijā, bet ir jābūt skaidram mērķim, ko mēs ar šo metodi gribam panākt un ir jābūt skaidram, ka to pašu efektu nevar panākt ar medikamentiem. Šobrīd Latvijā ir pieejamas zāles, kuru efektivitāte ir tāda pati, kā cilmes šūnu transplantācijai. Tā nostāja ir tāda, ka mēs sākam ar medikamentiem, ja tiešām tie nav efektīvi, mēs domājam par šo metodi.“
Medicīnas doktore Pastare portālam LA.LV skaidro, ka šī cilmes šūnu transplantācija novērš tieši to pašu, ko medikamenti – jaunu perēkļu veidošanos un slimības paasinājumus. Sliktā ziņa pacientiem ir tāda, ka šai slimībai ir sekundāri un primāri progresējošas formas. Šajā gadījumā ne medikamenti, ne cilmes šūnu transplantācija faktiski nepalīdz.
“”Gaiļezera” slimnīcā, ja mēs redzam, ka pacients ir tiešām kandidāts cilmes šūnu transplantācijai, mēs tiešām dodam labāko no zālēm, kas mums ir, bet vienalga slimība paasinās un iet uz priekšu. Mēs paši runājam ar hematologiem un mēs meklējam šo ceļu veikt cilmes šūnu transplantāciju šeit pat Latvijā. Tādi gadījumi gan ir ārkārtīgi reti. Bet tādu pacientu, kas nav šajā progresējošajā slimības fāzē, ir ļoti daudz. Un es baidos, ka viņiem ir šīs veltīgās cerības uz kaut kādu metodi, kas vēl aizvien nav vadlīnijās iekļauta, kas savā ziņā ir eksperimentāla, bet viņa strādā, es to nenoliedzu, bet šiem cilvēkiem tā ir kā pēdējā cerība, bet mums kā ārstiem ir jābūt godīgiem un jāpasaka, kad ir situācijas, kad cilmes šūnu transplantācija var palīdzēt un kad noteikti nevar palīdzēt.“
Katrs pacients var brīvi izvēlēties ārstēšanās terapiju, arī cilmes šūnu transplantāciju. Doktore Pastare dalās pieredzē, ka tik tiešām cilvēki dodas uz ārvalstīm, lai veiktu šo manipulāciju.
“Mums ir pacienti, kas ir ārvalstīs to darījuši, kuriem slimība ir piebremzējusies pēc tā, viņi to ir darījuši pēc savas iniciatīvas. Un ir tādi, kuri devušies uz operācijut Krievijā, tiesa gan, reizēm mēs pat nezinām, vai šī procedūra tur vispār ir veikta, jo slimība turpina progresēt.“
Jau stāstījām, ka multiplās sklerozes pacients Austris Jansons, sociālo tīklu komentētāju iedvesmots, nolēmus savu veselību uzlabot klīnikā Meksikā. Medicīnas doktore Daina Pastare šo ieceri komentē: “Tas ir riskanti. Kas notiks tālāk? Vai mums vispār būs kāda informācija par to, kas tur notika? Kur tad tas pacients pēc tam novērosies? Kurš atbildēs par komplikācijām? Kaut vai izdarot cilmes šūnu transplantāciju Lietuvā, mēs varam to pacientu novērot sev tuvumā – tepat Onkoloģijas centrā. Tā ir arī atbildība par riskiem un par sekām. Meksikā, es domāju, viņš nepaliks ārstu uzraudzībā. Es arī nedomāju, ka ārsts grib uzraudzīt pacientu, neko nezinot, kas tur ir noticis. Vienkārši.. ko mēs darīsim šeit Latvijā, ja šī procedūra būs ar kādām komplikācijām? Tad viņam tur arī ir jāpaliek un jānovērojas pie multiplās sklerozes speciālista, kurš ir to ieteicis un uzrauga šo procesu.”
Latvijā multiplās sklerozes ārstēšanas metodes un izmantotie medikamenti ir gluži tādi pat kā ASV un Eiropas valstīs. Uzzinot, ka cilmes šūnu transplantācija ir iespējama arī Latvijā, Austris Jansons ir nolēmis konsultēties ar Multiplās sklerozes vienības speciālistiem.
