Šobrīd Eiropā gāzes krātuvju piepildījums ir zemāks nekā pirms gada 1
Kā parasti vasarā, t. i., līdz apkures sezonas sākumam, AS “Conexus” Inčukalna gāzes krātuvi cenšas piepildīt ziemai ar “Gazprom” gāzi, kas līdz šim paveikts tikai par 32,4%. Strīdi par izmaksām var ietekmēt uzglabāšanas tarifus nākotnē.
Gāze krātuvēs pildās palēnām, bet tirgū gāze var aizvietot pieprasījumu pēc oglēm, pieļauj Rodika Prohorova, AS “Latvenergo” tirdzniecības analītiķe: “Norvēģijas un Krievijas pieaugošās gāzes piegādes sekmē Eiropas krātuvju piepildījumu. Šobrīd Eiropā gāzes krātuvju piepildījums ir zemāks nekā gadu iepriekš, tomēr pie šā brīža piepildījuma tempa rudenī tas varētu pārsniegt pagājušā gada rudens līmeni.” No tehniski iespējamām 24,22 TWh (iepriekš rēķinot kubikmetros – 2,1 mljrd. m3) Inčukalna pazemes krātuvē gāzes faktiskais piepildījums uz septembra sākumu ir 7,8 TWh. Tas ir par trešdaļu mazāks nekā pērn.
Kopš gāzes tirgus atvēršanas ES leksikā vairs nepastāv jēdziens “gāzes tranzīta tarifs”, kaut gan dažās dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā, tarifs veidojas “pa vecam” – tas atkarīgs no cauruļvadu garuma. “Atbilstoši Eiropas Savienības regulām no 2019. gada 6. aprīļa Eiropā būs vienoti tarifu piemērošanas principi visās valstīs. Latvijā pašreiz tiek piemērota metode, kas balstās uz izejas un ieejas tarifu sistēmu, kura paredz maksu par pārvades sistēmas jaudas izmantošanas tiesību rezervēšanu, nevis konkrētu apjomu pārvadīšanu uz noteiktu punktu. Tas atbilst ES prasībām,” skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.
Jau gadu komersanta iepirktajā gāzes cenā ir ietverts tikai dabasgāzes pārvades sistēmas standarta jaudas produkta tarifs ieejas punktam no citas valsts pārvades sistēmas. Latvijas gadījumā tiek piemērots visos gadījumos, kad dabasgāzes pārvadīšanai tiek izmantoti izejas punkti Korneti, Karksi un Ķiemēni – attiecīgi Krievijai, Igaunijai un Lietuvai.
Kaut arī gāzesvadi no Krievijas caur Latviju nestiepjas tālāk par Baltiju, arī Latvijā ir ne mazs gāzes tranzīts – gan atpakaļ uz Krieviju (gada laikā 0,6 TWh), gan uz Igauniju (1,5 TWh), gan Lietuvu (1,8 TWh). Krievijai tāpat ir jāmaksā gan par ieeju Latvijā, gan par izeju, tādēļ uzņēmēju pārmetumi, ka Latvija neprot paņemt naudu par tranzītu, nav pamatoti. Ar atrunu. Šogad jūnijā regulators atļāvis 100% atlaidi ieejas un izejas punktiem uz un no krātuves. Tika apstiprināti arī zemāki tarifi ieejas punktos no citas valsts pārvades sistēmas un izejas punktos uz citas valsts pārvades sistēmu. Savukārt pārvades sistēmas pakalpojums Latvijas lietotāju apgādei ir palielinājies par 7%, SPRK vārdā atzīst Ieva Bethere. Tas nozīmē, ka gāzi lētāk ir pārsūtīt nekā piegādāt sev.
Turklāt rīvēšanās starp AS “Conexus Baltic Grid” un SPRK par tarifu pamatotību 2017. gadā rīkotajās izsolēs novedusi līdz regulatora lēmuma apstrīdēšanai Administratīvajā tiesā. Tiesas lēmums šoruden par to, vai visas “Conexus” izmaksas ir ekonomiski un tehnoloģiski pamatotas, var ietekmēt tarifus nākotnē. Arī ceturtdien beidzot pabeigtā izsole par tiesībām glabāt Inčukalnā gāzes stratēģiskās rezerves 3,16 TWh apmērā radīs pamatojumu gāzes uzglabāšanas tarifam. Kaut gan līdz šim izsole notikusi par 2/3 no nepieciešamā dabasgāzes daudzuma, tomēr stratēģiskās rezerves sagādāšana bažas nerada – tirgotāji ir gatavi uzņemties uzglabāt pat lielāku daudzumu, nekā prasīts, bet SPRK neatzīst tikpat lielas izmaksas kā valstij nepieciešamajam daudzumam.
Tas skars 2,4 tūkstošus gāzes rūpniecisko izmantotāju, deviņus tūkstošus komerciālo klientu, kā arī mājsaimniecības.
