“Šobrīd atrodos un trenējos Nīderlandes pilsētā Utrehtā,” Reinis Bērziņš stāsta par gatavošanos olimpiskajām spēlēm 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tāpat kā pirms četriem gadiem Phjončhanā, tā arī šogad Pekinas olimpiskajās spēlēs šorttreka sacensībās startēs divi šī sporta veida pārstāvji no Latvijas. Pirms četriem gadiem tie bija Roberts Zvejnieks un Roberto Puķītis, kuri pēc tam beidza savu karjeru.
Viņu vietā nākuši divi citi sportisti, kuru vārdi arī sākas ar burtu R – Reinis Bērziņš un Roberts Krūzbergs. Abi vēl jauni puikas, 2001. gadā dzimuši. Pekinā sacensību laikā abiem būs vien 20 gadu, bet jau šobrīd viņi iekrājuši labu pieredzi. “Latvijas Avīze” sazinājās ar Reini.
R. Bērziņš: Šobrīd atrodos un trenējos Nīderlandes pilsētā Utrehtā. Mājās atgriezīšos vien divas dienas pirms došanās uz Pekinu. Sezona izdevusies gana raiba rezultātu ziņā. Pasaules kausā gāja dažādi. Centāmies ar Robertu izcīnīt ceļazīmes uz vairākām distancēm, lai abi tajās tiktu, beigās sanāca tā, ka abi braucam, bet neizdevās, ka visās distancēs varam abi startēt.
Mums vajadzēja, lai abiem ir augsti rezultāti katrā noteiktā distancē. Vienam labāk veicās vienā posmā, otram otrā, līdz ar to abi varēsim startēt tikai 1500 metros. Roberts startēs arī 500 un 1000 metros, es savā mīļākajā distancē 1500 metros, kas man patīk vislabāk.
Kā tev pašam šosezon veicās?
Esmu apmierināts, jo 500 metros uzstādīju personīgo rekordu, 1500 metros man joprojām iet vislabāk. Biju 11. vietā vienā no posmiem, tuvu finālam. Vienīgā vilšanās, ka citās distancēs nesanāca noslidot tik labi, kā gribētos.
Kā tu nokļuvi šorttrekā?
Nejauši. Gribēju trenēties hokejā Ozolnieku hokeja hallē, bet tobrīd manam vecumam – septiņos gados – nebija komandas. Tur gan bija iespēja nodarboties ar slidošanu, tur trenējos divus gadus. Iemācījos slidot, domāju, ka došos jau prom, mēģināšu hokeju, bet sakrita, ka tobrīd Ozolniekos sāka darboties trenere Evita Krievāne, olimpiskā dalībniece šorttrekā. Man piedāvāja aiziet uz vienu treniņu, tā arī sāku. Evita ieintriģēja. Sākumā ar hokeja slidām, lēnām, lēnām divu gadu garumā tas viss iepatikās.
Tad parādījās šorttreka slidas, bija iespēja aizbraukt uz sacensībām Ungārijā. Tā arī paliku, jo ļoti iepatikās. Sākumā jau nebija nekādu lielu plānu un saprašanas, ko darām. Pamazām es sapratu, ka man tas patīk. 12 gadu vecumā Evita mani vasarā paņēma līdzi uz treniņnometni Amerikā. Viņa pati tolaik gatavojās Soču olimpiskajām spēlēm, tur biju jaunākais.
Redzēju, kā sportisti gatavojas, un tad jau man radās cita motivācija, ka gribu viņiem līdzināties. Tad jau treniņi sākās nopietnāki un mērķtiecīgāki, cita motivācija. Pēc tam Eiropas junioru čempionātos arī pa kādai medaļai izcīnīju. Liels grūdiens bija arī Stjuarta Horspūla ierašanās Latvijā. Viņš ar mums strādāja, bija lielāks progress. Evita manī daudz ir ieguldījusi, bez viņas es nebūtu sasniedzis to, ko šobrīd.
Pasaules kausa pirmais posms notika Pekinā. Kādi bija iespaidi par nākamo olimpisko spēļu norises vietu?
Man patika, lai gan, protams, dzīvojām burbulī un nekur citur jau netikām. Arēnā ledus bija ļoti kvalitatīvs un ātrs, ne velti 500 metros tieši tur uzstādīju personīgo rekordu. Dzīvošana bija normāla, laba ēdināšana, arī Eiropas virtuve pieejama.
No šosezon aizvadītajiem četriem Pasaules kausa posmiem Ķīnā bija striktākie noteikumi attiecībā gan pret Covid-19, gan pret drošību. Visu laiku temperatūru pārbauda, arī somas kā lidostā caur detektoru. Viesnīcas teritoriju pamest nav iespējams, tur vietējā apsardze un armijnieki. Nokļūšana uz halli noorganizēta ļoti labi, ik pēc 15 minūtēm bija pieejams autobuss, kas aizvedīs uz sacensību arēnu. Domāju, ka olimpiskajās spēlēs būs līdzīgi.
Kāds ir tavs olimpiskais mērķis?
Protams, lielais mērķis A fināls, kas ir labākais septītnieks. Bet būs jāiet soli pa solim. Vispirms, pirmā kārta, lai tiktu pusfinālā, bet tur jau neko vairs nevar paredzēt. Šorttrekā var notikt jebkas. Tas pats finālā, neviens nevar paredzēt iznākumu. 1500 metros startēs 36 sportisti, pa sešiem sešos skrējienos.
Tālāk uz pusfinālu tiks pa trim labākajiem no katra skrējiena. Pasaules kausā startē vairāk dalībnieku, bet Pekinā būs tikai labākie. Šorttrekā ir vairāki nozīmīgi faktori – spēks, ātrums, izturība, taktika un veiksme, jo var būt kritieni, diskvalifikācijas.
Tev ir kāds elks šorttrekā?
Ja ne elks, bet esmu sekojis līdzi korejietim Viktoram Anam, kurš karjeras otrajā pusē pārstāvēja Krieviju. Man patika, kā viņš slidoja. Viens no spilgtākajiem mūsu sporta pārstāvjiem, leģenda. Cik saprotu, viņš šobrīd strādā kā konsultants Ķīnas izlasē.
Kā tevi uzņem Nīderlandē? Kā konkurentu vai treniņu biedru?
Es trenējos Utrehtas komandā, kur ir jaunie talanti. Nīderlandes izlase atsevišķi, šobrīd Hērenvēnā. Man ir labas attiecības ar klubu, tās treneriem. Komandas biedri ļoti atbalstoši, visi priecīgi, ka došos uz olimpiskajām spēlēm. Tajā pašā laikā man ir labas attiecības arī ar Nīderlandes izlases treneriem, mani te uzņēmuši ļoti labi.
Finansiāli esmu nodrošināts. Pirms diviem gadiem ieguvu olimpisko stipendiju, kas, šķiet, nāca no SOK. Tā palīdzēja nosegt dzīvošanas izmaksas Nīderlandē. Savukārt treniņu izdevumus nosedz LOV finansējums, jo esmu A sastāvā.
Cik lielas izmaksas sanāk?
Lai es trenētos Nīderlandē, man jāsamaksā par visu sezonu uzreiz un tie ir 10 000 eiro. Tas vien par treniņiem.
