Šo uzvaru gaidījām 12 gadus 1
Latvijas hokeja izlase spēlēs Soču olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā. Turklāt pret ko spēlēs – trešdienas vakarā mūsējo pretinieki būs Kanādas izlase!
Šo olimpisko uzvaras brīdi Latvijas hokejs gaidīja garus 12 gadus kopš pēdējās Soltleiksitijas spēli pret Ukrainu (9:2). Uz šo uzvaru šis Latvijas komandas modelis savu ceļu sāka pirms gada pārpildītā Rīgas arēnā, toreizējo kopēju noskaņojumu paņemto līdzi arī uz Sočiem. „Mēs ļoti labi atceramies to spēli, to līdzjutēju atbalstu, kāds bija Rīgā. Mēs jūtam, ka tas nekur nav pazudis arī tagad. Un mums ir komanda,” atgādināja Oskars Bārtulis. Nevienā no trīs vakariem, kad mūsējie zaudēja grupas spēlēs, neradās doma, ka Latvijas izlase šajā hokeja elitē būtu lieka. Pat vairāk – ar katru spēli radās pārliecība, ka mēs varam un izdarīsim. Varbūt pat labi, ka pretī bija nevis kāda cita komanda, bet pasaules vicečempioni Šveice. Tas pirmais zaudējums, ielaižot vārtus 7,9 sekundes pirms mača beigām, radīja vēl lielāku spītu. Bija spēles plāns, bija uzdevums iet vārtu priekšā, spēlēt disciplinēti un agresīvi. Šķiet, ka Tedam Nolanam te nekas divreiz nebija jāsaka – visi gāja un darīja. Pirmie vārti, kā runāti – Bārtuļa ar plaukstas metienu raidītā ripa aizspurdz garām divreiz sausā nostāvējušajam Hilleram tikai tādēļ, ka viņa redzamību vārtu priekšā pilnībā aizsedza Karsums. Otrie vārti – eleganta vairākuma izspēle, kad Dārziņam vēl bija sekunde laika apskatīties, kur tam Hilleram iemest. Pa pleciņu un tuvajā stūrī – 2:0.
Ar tik stabili iemūrētiem pamatiem Latvijas izlase zaudēt nevarēja. Jā, bija 2:1 un nervoza spēle. Atkal lielisks bija Edgars Masaļskis. Taču momenti bija arī mums, Girgensons norībināja vārtu pārliktni, bija ātri pretuzbrukumi un līdzvērtīga saruna laukumā. Ne jau mums bija jāuztraucas, bet gan pasaules vicečempioniem. Bet Lauris Dārziņš pēdējā minūtē aukstasinīgi aizsūtīja pretiniekus pastaigā uz Alpu kalniem – tukšos vārtos 3:1.
„Pēc tādas spēles varoņus nav jāmeklē, cepuri nost visai komandai. Izpildījām visu, ko bijām runājuši un ko prasīja treneri. Nebija viegli, atdevām visus spēkus, bet izturējām. Paldies Edžam, viņš ļoti daudz izvilka. Kanāda? Nezinu, kas viņi ir… Nopietni runājot, ir skaidrs, ka ne jau mēs būsim favorīti. Bez cīņas viņiem neko neatdosim,” sola Miks Indrašis.
„Cerams, ka pavisam no komandas neizmetīs. Sāpīgi jau viņiem ir, maksā mums naudu, bet mēs viņus apspēlējam olimpiādē,” nosmēja Šveicē spēlējošais Kaspars Daugaviņš. „Mēs viņus paņēmām ar raksturu. Ar to, ka šī Latvijas izlase nesabrūk pēc zaudētiem vārtiem, ka cīnāmies grūtos brīžos un tiekam no tiem laukā. Mums ir laba komanda. Ir bāzes komanda Rīgā, ir citi labi spēlētāji, visi spēlē spēcīgās līgas. To jau var just, ka aizsargi viens otra spēli lieliski lasa, no viņiem arī sākas mūsu pretuzbrukumi,” Daugaviņš norādīja, ka šī Latvijas izlase jau komplektācijas pamatos ir atšķirīga. Stiprāka!
„Solīju, ka iemetīsim par vienu ripu vairāk un vārti nebūs skaisti? Kaut nu es biežāk tā mānītos,” noguris, bet smaidīgs par labi padarītu darbu bija divu vārtu autors Lauris Dārziņš. „Ļoti daudz spēka atdevām šai uzvarai. Bet mūsu spēles līkne, mūsu disciplīna iet kā pa pakāpieniem uz augšu. Izvirzījāmies vadībā un šveiciešiem jau vajadzēja sākt forsēt notikumus, vairāk uzbrukt. Tas radīja brīvas zonas viņu aizsardzība, ļāva veidot pretuzbrukumus. Mūsu uzdevums nebija viņus noskriet pirmajās desmit minūtēs, bet gan spēlēt disciplinēti un izmantot savas iespējas. Pret kanādiešiem droši vien būs vēl smagāks sākums. Uzvaras formulas sportā ir līdzīgas. Šodienas emocijas mūs noteikti atkal būs uzlādējušas,” sprieda Lauris Dārziņš.
Latvijas hokeja valstsvienība pirmo reizi iekļuvusi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā un tajā trešdienas vakarā pulksten 19 spēlēs pret Kanādas izlasi. Mums vairs nav ko zaudēt! Vai atradīsim spēku atkal iet laukumā pēc 20 stundām? Teds Nolans man atbild tik pārliecinoši, ka šaubu nav: „Ja esi noguris un uzskati, ka līdz trešdienas vakaram nepietiks laiks, tad neesi īstajā vietā. Atpūtais būs laiks pēc pēdējās spēles.”
