Snoudens iekrita KGB slazdā? 2
Bijušais KGB Latvijas nodaļas darbinieks majors Boriss Karpičkovs, kurš tagad dzīvo Britānijā, paziņojis, ka bijušo ASV drošībnieku Edvardu Snoudenu kā “mērķi” apzinājuši Ženēvā diplomātu aizsegā strādājoši Krievijas izlūkdienesta aģenti jau sešus gadus pirms Snoudens pērn noplūdināja ASV slepenos dokumentus un pēc tam lūdza patvērumu Krievijā.
Maskava uzskatīja, ka kiberdrošības speciālists Snoudens, kurš 2007. gadā strādāja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes iestādē Ženēvā, ir gatavs pāriešanai pretējā pusē un sagatavoja datu kopu, lai savervētu viņu, intervijā laikrakstam “The Sunday People” teica Karpičkovs. Taču čekas plāns palika neīstenots, līdz pērn Snoudens no ASV devās uz Honkongu un tālāk uz Maskavu ar 1,7 miljoniem slepenu ASV dokumentu, no kuriem daļu noplūdināja medijiem. Kad ASV anulēja Snoudena pasi, liedzot viņam izbraukšanu, viņam neatlika nekas cits kā lūgt Krievijai patvērumu, kas viņam piešķirts līdz šā gada 1. augustam. “Tas bija čekas slazds, un viņš tajā iekrita,” uzskata Karpičkovs. Viņaprāt, KGB aģenti Honkongā pārliecināja Snoudenu doties uz Krieviju, un čeka paturēs Snoudenu Krievijā vēl vairākus gadus, līdz viņš būs atklājis visu savā rīcībā esošo informāciju. Karpičkovs uzskata, ka KGB grib uzzināt vēl vairāk – kā ASV un Britānijas izlūkdienesti kodē un atšifrē slepeno informāciju. “Kodu uzlauzēji ir katra slepenā dienesta galvenie mērķi,” viņš teica.
Maskavas čekisti viņam teikuši, ka Snoudenu plānots paturēt Maskavā vēl aptuveni trīs gadus. Amerikānis dzīvojot Maskavas nomales daudzstāvu namā, ko pārrauga FDD.
