«Snoras» bijušie īpašnieki apcietināti pamatoti 0
Viļņas apgabaltiesa atzinusi, ka bankrotējušās bankas “Snoras” bijušo īpašnieku Raimonda Baranauska un Vladimira Antonova apcietināšana kā drošības līdzeklis bijusi pamatota.
Apgabaltiesas spriedums par drošības līdzekļa piemērošanas pamatotību ir galīgs un nepārsūdzams. Baranausks un Antonovs, kuri pašlaik atrodas Londonā, pārsūdzēja Viļņas rajona tiesas spriedumu par apcietināšanu un lūdza apgabaltiesu šo spriedumu atcelt. Lietuvas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Antonovs un Baranausks apcietināšanas orderu izsniegšanu varētu apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.
Ģenerālprokuratūra maija beigās Antonovam un Baranauskam izvirzīja jaunas apsūdzības par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, “Snoras” īpašumu piesavināšanos apmēram 1,7 miljardu litu (346,8 miljonu latu) vērtībā, grāmatvedības dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu.
Maija sākumā izdotajā Eiropas Savienības aizturēšanas orderī Antonovs un Baranausks tika apsūdzēti par “Snoras” īpašumu piesavināšanos 700 miljonu litu (143 miljonu latu) apmērā, bet pērn novembrī izdotajā orderī – 987 miljonu litu (200 miljonu latu) piesavināšanā. Pēc “Snoras” bankrota administratora lūguma Anglijas un Velsas Komerctiesa 18. maijā deva rīkojumu arestēt bijušā bankas lielākā akcionāra Antonova nekustamos īpašumus Britānijā, Jūrmalā un Kipras pilsētā Limasolā. Arestētas arī Antonovam piederošas akcijas un vērtspapīri britu uzņēmumos “Conversgroup Holding”, “Convers Sports Initiatives”, “Pensions Bank”, kā arī vēl 21 pasaules valstī reģistrētos uzņēmumos. Ar Britānijas tiesas lēmumu arestēti 19 konti Latvijas, Austrijas, Britānijas, Šveices un Ukrainas bankās. Kopējā arestēto īpašumu vērtība sasniedz 492 miljonus eiro (346 miljonus latu). Londonas Vestminsteras miertiesa risina jautājumu par “Snoras” bijušo akcionāru Antonova un Baranauska izdošanu Lietuvai. Viņi atbrīvoti pret drošības naudu un viņiem ir jāuzturas savās dzīvesvietās Britānijā un regulāri jāpiesakās policijā.
Savulaik “Snoras” piederēja nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Rīgas apgabaltiesa pēc bankas administratora ierosinājuma 8. maijā nolēma sākt bankas bankrota procedūru.